Kad un vai pasaule sagaidīs pirmo triljonāru?

FOTO: AP/Scanpix

ASV informācijas tehnoloģiju milzis “Apple” augusta sākumā kļuva par pirmo privāto uzņēmumu, kura vērtība pārsniedza vienu triljonu dolāru. Šis notikums radījis jautājumu - kam jānotiek, lai pasaule sagaidītu arī pirmo cilvēku triljonāru, un vai tas vispār ir iespējams. Dažas naudas summas ir tik lielas, ka tās var būt grūti iztēloties. Viens triljons ASV dolāru tikai nedaudz atpaliek no, piemēram, Meksikas iekšzemes kopprodukta. Lai uzkrātu vienu miljardu dolāru, vidējai ASV mājsaimniecībai, kuras ienākumi veido aptuveni 60 000 dolāru gadā, būtu nepieciešami vairāk nekā 16 000 gadu, ar nosacījumu, ka mājsaimniecība netērē neko no nopelnītā. Savukārt, lai uzkrātu vienu triljonu, būtu nepieciešami vairāk nekā 16 miljoni gadu, vēsta “BBC Capital”. 

Iespējamie pagātnes triljonāri 

Hiperinflācija Zimbabvē pirms aptuveni desmit gadiem valstī radīja pietiekami daudz nosacītu triljonāru, tomēr, ņemot vērā, ka 100 miljardu Zimbabves dolāru banknote bija vērta vien vienu braucienu sabiedriskajā transportā, Zimbabves “triljonāri” neskaitās. 

Labāks piemērs ir iepriekšējo gadsimtu karaļi un finansisti. Pagātnes bagātnieku turības novērtēšana gan ir sarežģīta, tomēr ir daži vārdi, kas nemainīgi iekļūst visu laiku bagātāko cilvēku sarakstos. 

14. gadsimta Mali karalis Mansa Musa tiek uzskatīts par visu laiku bagātāko cilvēku, iespējams, arī triljonāru mūsdienu izpratnē. Musam piederējis tik daudz zelta, ka viņa bagātība bijusi "neaprakstāma". 

Arī citi seno laiku valdnieki bijuši ļoti bagāti, tomēr precīzas aplēses izdarīt ir sarežģīti. 

Stenfordas Universitātes vēsturnieks Ians Moriss lēš, ka Romas imperatora Augusta bagātība mūslaiku naudā lēšama aptuveni 4,6 triljonos dolāru. Vēsturnieks gan atzīst, ka šī aplēse jāuztver ar šaubām. 

“Šodien cilvēki var skatīties televīziju, lietot internetu un brīvi iegādāties tādus medikamentus kā “Viagra” un “Prozac”, par kuriem Senās Romas imperatori atdotu lielu bagātību. Savā ziņā mēs esam bagātāki par Augustu, tomēr citā ziņā viņš bija bagāts mērogā, kas liek Donaldam Trampam izskatīties pēc minimālās algas saņēmēja,” norāda Moriss. 

Mašīnas strādās cilvēku vietā 

Daudzi futurologi uzskata, ka pirmais mūsdienu triljonārs par tādu varētu kļūt, pateicoties inovācijām, kas mūsdienu tehnoloģijām liks izskatīties vēsturiskām. 

Pēdējos gados strauji progresē mākslīgā intelekta tehnoloģijas, un to potenciālais lietojums var ietekmēt gandrīz visus mūsu dzīves aspektus. Arī uzņēmēji plaši novērtē mākslīgā intelekta neizmērojamo potenciālu, veicot apjomīgas investīcijas šajā nozarē. 

“Es jums saku, par pirmajiem triljonāriem kļūs cilvēki, kas izkops mākslīgo intelektu un tā atvasinājumus, un lietos to veidos, par kuriem mēs līdz šim neesam vēl iedomājušies,” forumā “SXSW Conference” pagājušajā gadā paziņoja uzņēmējs Marks Kubans. 

Šādai notikumu attīstībai var būt daudz variantu. 

“Mākslīgais intelekts jau šobrīd tiek izmantots medikamentu atklāšanā un izstrādē. Iedomājieties jaunu, mākslīgā intelekta izstrādātu medikamentu, kas var ievērojami paildzināt cilvēka dzīves ilgumu vai izārstēt Alcheimera slimību... Tas pilnīgi noteikti radīs milzīgu bagātību,” norāda futurologs  Martins Fords. 

Šāda perspektīva gan rada draudus nodarbinātībai - jo kāpēc gan algot cilvēku, ja “mašīna” šo pašu darbu spēj paveikt ātrāk, neprasot atalgojumu, atvaļinājumu un veselības apdrošināšanu? 

Cilvēku darbaspēka aizstāšana ar mākslīgo intelektu arī nozīmē to, ka palielinās arī attiecīgā uzņēmuma īpašnieka iespējas savu turību palielināt ātrāk. 

Konsultāciju uzņēmums “McKinsey” lēš, ka mākslīgais intelekts var likvidēt līdz pat 800 miljoniem darba vietu. 

Šīm bažām un izaicinājumiem ir zināmas paralēles ar 19. gadsimtu. Līdzīgi kā mūsdienu digitālās transformācijas ēra, arī tā laika industriālā revolūcija radīja dramatiskas izmaiņas ekonomikas ainavā, tādējādi padarot atsevišķus cilvēkus ļoti bagātus. 

Kornēlijs Vanderbilts kļuva bagāts, pateicoties dzelzceļam un kuģniecībai, savukārt Džons Rokfellers pie milzu bagātības tika ar naftas palīdzību.  

Tiek uzskatīts, ka Džons Rokfellers bija Amerikas pirmais miljardieris, kam sekoja autorūpnieks Henrijs Fords. 

Ņemot vērā inflācijas izlīdzinātos skaitļus, viņi visi uzskatāmi par turīgākiem par mūsdienu bagātāko cilvēku - ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma “Amazon” dibinātāju un vadītāju Džefu Bezosu. Tomēr, kā jau minēts iepriekš, pret šiem salīdzinājumiem jāizturas ar zināmu piesardzību. 

Kā tieši norisināsies 21.gadsimta ekonomikas transformācija, ir atklāts jautājums. 

Daži uzskata, ka tā vienkārši mainīs darba uzdevumus - līdzīgi kā to izdarīja industriālā revolūcija, un mēs vienkārši sāksim darīt citus darbus. 

Savukārt citi pauž viedokli, ka izmaiņas būs daudz plašākās, kā rezultātā lielu daļu darba vietu pilnībā pārņems mākslīgais intelekts. 

Šobrīd gan ir grūti prognozēt, cik ātras šīs izmaiņas varētu būt. 

Kriptovalūtas 

Uz kriptovalūtu pasauli daudzi joprojām raugās ar zināmām aizdomām - tā ir pilna gan ar jaunās tehnoloģijas “evaņģēlistiem”, gan dažādiem mahinatoriem, tomēr nevar noliegt, ka līdzšinējais digitālo valūtu bums daļu cilvēku ir padarījis ļoti bagātus, turklāt ļoti īsā laikā. 

Biznesa žurnāla “Forbes” šā gada februārī publiskotais pirmais “kriptobagātnieku” saraksts apliecināja, ka šajā nozarē ir potenciāls kļūt par miljardieri. 

“Ir ļoti daudz radošu cilvēku, kas cenšas izdomāt, kā to monetizēt, un tas notiek daudzos veidos, par kuriem pagātnē mēs pat nenojautām. Tajā [kriptovalūtu] nozarē šobrīd ir ļoti daudz aktivitātes. Tur iesaistīti daudzi cilvēki, tāpēc tam visam ir potenciāls strauji izplesties,” uzskata futurologs Tomass Frejs, kurš iepriekš prognozējis iespējamās nozares, kas varētu radīt pirmo triljonāru. 

Populārākās kriptovalūtas “Bitcoin” vērtībā pagājušajā gadā palielinājās par 1318%, tomēr tā ne tuvu nebija vērtības ziņā visstraujāk augošā kriptovalūta. Piemēram, kriptovalūtas “Ripple” vērtība 2017.gadā palielinājās par 36 018%. 

Ņemot vērā šādu ienesīgumu, top skaidrs, kā investīcijas kriptovalūtās var strauji radīt ievērojamu bagātību. Tomēr kriptovalūtu gadījumā problēma ir tā, ka to vērtība ir ļoti nepastāvīga, kā rezultātā šāda veida turība var nebūt ilgtspējīga. 

Pat ja par pirmo triljonāru neticamā veidā kļūs kāds veiksmīgs cilvēks, kas investējis kriptovalūtās, ekspertuprāt, triljonāra statusu šim cilvēkam izdosies saglabāt vien uz neilgu laiku. 

Kosmosa resursu magnāti 

Dabas resursu daudzums pasaulē ir ierobežots, bet pasaules “apetīte” pēc tiem tikai turpina augt. Tas īpaši attiecas uz tā dēvētajiem retzemju metāliem, kas tiek plaši izmantoti elektropreču ražošanā. 

Ja mums nepieciešamie resursi vairs nav atrodami uz Zemes, pastāv iespēja, ka kāds var tikt pie neaprakstāmas bagātības, tos iegūstot kaut kur citur. 

Kā vēsta tīmekļa vietne “Astertank”, kas novērtē minerālu un peļņas potenciālu uz līdz šim apzinātajiem asteroīdiem, lēš, ka kosmosā savus ieguvējus gaida neskaitāmas bagātības. Saskaņā ar “Astertank” aplēsēm, visvērtīgākie asteroīdi var saturēt resursus pat vairāk nekā 100 triljonu dolāru apmērā. 

“Kosmosa resursu tirgus ir neapgūts, un tas pilnīgi noteikti ir ienesīgs tirgus, tātad ir milzīgas iespējas, it īpaši pirmajiem investoriem,” uzskata uzņēmuma “Ispace” dibinātājs un vadītājs Takesi Hakamada. 

“Ispace” cer nākotnē gūt pelņu no bāzes izveides un resursu iegūšanas uz Mēness. 

Šajā gadījumā problēmas rada tas, ka kosmosa resursu iegūšana ir ļoti dārga. 

Hakamada norāda, ka tas būs ilgs process – resursu iegūšana būs tikai pirmais solis vispārējas kosmosa ekonomikas izveidošanā. 

“Resursu utilizācija būs tikai pirmais solis plašākām iespējām kosmosā. Pēc tam, kad resursi būs identificēti, tādējādi paverot ceļu cilvēku dzīvošanai un strādāšanai uz Mēness, uzņēmumiem radīsies iespēja apsvērt Mēnesi kā paplašinājumu savai darbībai uz Zemes,” stāsta Hakamada. 

Jaunības formula 

Dzīves ilguma ievērojama pagarināšana jau gadsimtiem ir bijis viens no cilvēku kvēlākajiem sapņiem, kura vārdā tiek veikti gan ekscentriski, gan nopietni eksperimenti. 

Šis sapnis ir piesaistījis arī lielo uzņēmumu interesi. Piemēram, ASV interneta gigants “Google” ir izveidojis miljardu dolāru vērtu izpētes uzņēmumu “Calcio”, kas pēta novecošanu un mēģina rast risinājumus dzīves ilguma pagarināšanai. 

Nav šaubu, ka pēc šāda produkta būs milzīgs pieprasījums, kā rezultātā tā ražotājs tiktu pie “astronomiskas” bagātības. 

Tomēr zinātne šajā nozarē vēl ir savā sākotnējā attīstības stadijā, tāpēc šobrīd ir grūti saprast, kuri pētniecības virzieni ir perspektīvākie. 

Pirmie triljonāri jau ir zināmi, tikai viņi vēl ir "ceļā" 

Pastāv diezgan liela iespējamība, ka par pirmo triljonāru kļūs pašreizējais pasaulē bagātākais cilvēks Džefs Bezoss. 

Viņa īpašumu vērtība šobrīd veido vairāk nekā 150 miljardus dolāru, kas nozīmē, ka viņam ir aptuveni 50 miljardu dolāru priekšrocība pret otro bagātāko cilvēku  - “Microsoft” dibinātāju Bilu Geitsu. 

Mūsdienu biznesa pasaule gan mēdz būt nepastāvīga - viena slikta nedēļa fondu tirgū, un liela daļa bagātības ir zudusi. Tomēr šobrīd Bezosa un “Amazon” pozīcijas tikai nostiprinās. 

Bezosa gadījumā nekas nav efektīvāks par bagātības radīšanu kā pati bagātība. 

Kā nesen vēstīja ASV medijs “The Atlantic”, lai izvairītos no turpmākas bagātības palielināšanās, Bezosam šobrīd katru dienu vajadzētu tērēt 28 miljonus dolāru. 

Lielbritānijas labdarības organizācijas “Oxfam” veiktā pētījumā secināts, ka pasaules “superbagātnieku” turība kopš 2009.gada ir palielinājusies par vidēji 11% gadā. Ja miljardieri turpinās audzēt savu turību šādā ātrumā, pasaule pirmo mūsdienu triljonāru varētu sagaidīt 25 gadu laikā. 

Vai cilvēcei vispār vajag triljonārus? 

Arguments par labu milzu bagātībai ir tas, ka tā ir atlīdzība inovatoriem, kas būtiski mainījuši mūsu dzīvi un padarījuši to labāku. 

Triljona dolāru bagātība varētu rasties, pateicoties lielam uzņēmumam, kas nodrošinātu darba vietas un radītu visiem nepieciešamus un svarīgus produktus vai pakalpojumus. 

Tomēr vai tas tiešām tā būs? 

Ne visas bagātības rodas inovāciju rezultātā. Daļa bagātnieku savas bagātības manto, savukārt citi manto vismaz zināmas priekšrocības bagātības radīšanai, saglabāšanai vai palielināšanai. 

Bagātnieku rīcībā ir arī vairāk līdzekļu un iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas, salīdzinājumā ar parastajiem cilvēkiem. 

Superbagāto uzņēmumi saviem darbiniekiem mēdz maksāt nesamērīgi zemas algas, it īpaši attīstības valstīs.  

Tātad diezgan pamatots ir pieņēmums, ka triljona dolāru bagātība var tikt nopelnīta lielā mērā uz citu rēķina. 

Uz augšu