No "Latvijas Ceļa" līdz "Jaunajai vienotībai". Edgars Rinkēvičs

Nesmādē partiju maiņu

Interneta vidē pieejamā informācija liecina, ka Rinkēvičs no 1993. līdz 1994. gadam bijis žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos Latvijas Radio. 1995. gadā viņš sāka strādāt Aizsardzības ministrijā, kur sākumā kļuva par Politikas departamenta vecāko referentu (līdz 1996. gada martam), bet 1996. gadā uz pusgadu kļuva par departamenta direktoru.

Laikā no 1998. līdz 2004. gadam Rinkēvičs bija partijas "Latvijas ceļš" biedrs.

1998. gada februārī viņš kļuva par Baltijas valstu un ASV partnerības hartas nosacījumu izpildes komisijas divpusējās aizsardzības un militāro jautājumu darba grupas vadītāju no Latvijas puses. No 2002. līdz 2003. gadam gadam darbojies delegācijā sarunās par Latvijas iestāšanos NATO (delegācijas vadītāja vietnieks), no 2005. gada līdz 2007. gada janvārim vadījis NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroju.

2008. gada oktobrī beidza valsts sekretāra darbu, lai kļūtu par Valsts prezidenta kancelejas vadītāju. Kancelejas vadītājs Rinkēvičs bija līdz 2011. gada jūlijam.

2011. gada 25. oktobrī Rinkēvičs kļuva par Zatlera Reformu partijas virzītu bezpartijisku ārlietu ministru Valda Dombrovska valdībā. 2012. gada janvārī iestājās Zatlera Reformu partijā.

Ārlietu ministra amatu saglabāja arī Laimdotas Straujumas valdībā. 2014. gada maijā pārgājis uz partiju "Vienotība".

2014. gadā kandidējis 12. Saeimas vēlēšanās, kur tika ievēlēts parlamentā. Ārlietu ministra amatu saglabājis arī Laimdotas Straujumas otrajā valdībā un Māra Kučinska valdībā.

13. Saeimas vēlēšanās kandidēs no “Jaunās vienotības” saraksta.

Kas Rinkēvičam maciņā?

Rinkēviča ienākumi pērn bijuši 62 353 eiro, liecina valsts amatpersonas deklarācija par pērno gadu.

Valsts kancelejas maksātā alga pērn bijusi 57 054 eiro, AS "Swedbank" maksātie procenti – 78 eiro, Ārlietu ministrijas maksātās komandējumu dienas naudas – 5182 eiro, bet kompensācija – 40 eiro.

"Swedbank" ministrs bija uzkrājis 306 931 eiro, savukārt AS "Rietumu banka" – 3171 eiro.

Savukārt 2016. gadā Rinkēviča ienākumi bija 60 260 eiro, ko veidoja Valsts kancelejas maksātā alga – 55 801 eiro, "Swedbank" maksātie procenti – 138 eiro un 4321 eiro ministrijas maksātā komandējumu dienas nauda.

2016. gada deklarācija liecina, ka uzkrājums "Swedbank" bijis 276 025 eiro, bet "Rietumu bankā" bijuši uzkrāti 3302 eiro.

Paziņo, ka ir homoseksuāls

2014.gada novembrī Rinkēvičs sociālajā tīklā “Twitter” publicēja ierakstu: “Mūsu valstij ir jārada tiesisks regulējums visu veida partnerattiecībām, cīnīšos par to, zinu, ka tūliņ būs megahistērja, bet #Proudtobegay”.

Ieraksts izpelnījās plašu sabiedrības uzmanību. Rinkēvičs pēcāk Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka viņa "Twitter" konts nav uzlauzts un tajā rakstītais ir patiess.

Rinkēvičs ir pirmais Latvijas politiķis, kurš nācis klajā ar šādu paziņojumu.

Rinkēvičs par savu privāto dzīvi runājis samērā maz – 2011. gadā, sniedzot interviju žurnālam IR, viņš atsacījies atbildēt uz jautājumiem, vai viņam ir ģimene un bērni, uzsverot, ka nodala savu privāto dzīvi no publiskās.

Savulaik Latvijas krieviski rakstošā prese jau ilgāku laiku vērpa intrigas par Rinkēviča privāto dzīvi, norādot, ka viņš, esot pusmūžā, joprojām dzīvo kopā ar savu māti un nav precējies.