Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki, izanalizējot datus par pagājušajā gadā nodarbināto Latvijas iedzīvotāju ienākumiem, konstatējuši 102,2 miljonu latu starpību, kas apliecina "aplokšņu" algu problēmas aktualitāti, otrdien raksta "Dienas Bizness" (DB).
VID aizdomas par lielām aplokšņu algām pērn (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Vairāk nekā 100 miljonu latu starpība parāda, cik milzīgi ir nedeklarētie ienākumi un cik aktuāla mums ir "aplokšņu" algu problēma," laikrakstam skaidrojusi VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ināra Pētersone. DB raksta, ka pagājušajā gadā vidējais darbinieku skaits mēnesī valstī bijis 195 tūkstoši, kuru ienākumi, pēc darba devēju deklarētā, ir 61,6 miljoni latu. Pieņemot, ka visiem darbiniekiem maksāta tikai minimālā alga (pērn 70 lati), deklarētajiem ienākumiem vajadzēja būt 163,8 miljoniem. VID ir aizdomas, ka tādējādi valsts budžetā nav samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23,3 miljonu latu apjomā un sociālās apdrošināšanas iemaksas 33,8 miljoni latu. Pētersone uzskata, ka rezultātus cīņā ar "aplokšņu" algām varētu panākt ar minimālās algas (šobrīd 80 lati) pacelšanu, vienlaikus risinot jautājumu par neapliekamā minimuma (21 lats) palielināšanu. Kā lielākās "aplokšņu" algu riska nozares VID speciālisti atzīmējuši starpnieku biznesu, mazumtirdzniecību, viesnīcu un restorānu biznesu un būvniecību. Pēc VID datiem, lauksaimniecības nozarē nodarbinātajiem vidējie ienākumi pērn bijuši 82 lati mēnesī, viesnīcu un restorānu biznesā - 89 lati, zvejniecībā - 90 lati, mazumtirdzniecībā - 91 lats, būvniecībā - 132 lati. Ekonomiste Raita Karnīte DB paudusi viedokli, ka "no VID minētajiem aizdomīgajiem 53% "aplokšņu" algu riska zonā varētu būt apmēram 2/3, jo daļā gadījumu dati ir objektīvi. Piemēram, ģimenē sieva strādā valsts iestādē par mazu algu, jo lielais pelnītājs ir vīrs. Nozares, kurām jāpievērš uzmanība, ir tās, kurās ievērojami atšķiras algas privātajā un sabiedriskajā sektorā. Tā varētu būt celtniecība, viesnīcas un restorāni, arī tirdzniecība. Risinājumu problēmai redzu algu struktūras analīzē un valstī esošo piespiedlīdzekļu piemērošanā pret pārkāpējiem. Tas ir laika un sakārtošanas jautājums." Savukārt Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Jenzis nedomā, ka šajā sfērā "aplokšņu" algu problēma būtu īpaši aktuāla. "Viesnīcu un restorānu sektors arī citās valstīs ir maz apmaksāta sfēra attiecībā pret citiem sektoriem. Mūsu biznesā ir daudz tādu darbu, par kuriem pamatalga nav liela, bet daudz ienākumu tiek gūts dzeramnaudu veidā," viņš sacījis. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs laikrakstam norādījis - paskatoties datus par algām Rīgas tirgos, ir skaidrs, ka uzrādītie ienākumi neatbilst patiesībai, jo neviens pārdevējs netirgosies, saņemot 13 vai 45 latus mēnesī. "Ja tiek uzrādītas tik zemas algas, tad pārējo algu cilvēki, visticamāk, saņem citā veidā. Uzskatu, ka VID šajā jomā strādā pietiekami labi, taču bez represijām nepieciešama arī valsts programma, kas saistīta ar uzņēmumu legalizāciju. Jāpalielina neapliekamais minimums un jāievieš tirdzniecības nodeva mikrouzņēmumiem, jo patlaban nodokļu slogs mazajiem uzņēmumiem ir pārāk smags," viņš teicis.