Reizniece-Ozola: pagaidām nav pamata bažām par 2019.gada budžeta samazinājumu

Šā gada sākumā Eiropas Komisija (EK) mainīja nosacījumus, kā tiek vērtēti Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu budžeti.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA skaidroja, ka līdz šim kā galvenais kritērijs bija strukturālā bilance, bet izdevumu pieauguma nosacījums tika izmantots vienīgi kā papildus rādītājs.

"Ja strukturālās bilances nosacījums tika izpildīts, bet izdevumu nosacījuma - nē, kopējais vērtējums bija, ka budžets atbilst ES noteikumiem," teica Jarockis.

Tomēr pēdējos gados ES notiek uzsvaru maiņa par labu izdevumu nosacījumam. FM pārstāvis skaidroja, ka izdevumu nosacījums nozīmē, ka budžeta izdevumi nākamajā gadā nedrīkst pieaugt vairāk, kā vidējais desmit gadu potenciālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums.

ES dalībvalstis vienojās, ka turpmāk abi nosacījumi ir jāpielieto ar vienādu nozīmi, bet EK paziņoja, ka tā kā galveno savos vērtējumos izmantos izdevumu pieauguma nosacījumu.

"Latvijai izdevumu nosacījums uzliek daudz augstākas prasības fiskālai disciplīnai, nekā strukturālās bilances nosacījums.

2018.gada budžeta un 2019.gada fiskālās prognozes pie nemainīgas politikas pamatā atbilst Stabilitātes un Izaugsmes paktam, ja to vērtē pēc strukturālās bilances nosacījuma, un norāda uz būtiskas novirzes risku, ja to vērtē pēc izdevumu pieauguma nosacījuma," atzina Jarockis.

Viņš piebilda, ka 2017.gada rudenī EK atzina par atbilstošu Latvijas 2018.gada budžetu, uzskatot, ka Latvijas gadījumā ir pamatotāk novērtējumu balstīt uz strukturālās bilances nosacījumu.

Tomēr 2018.gada maijā par to pašu budžetu EK atzina, ka pastāv būtisks novirzes risks, jo novērtējums šoreiz tika balstīts uz izdevumu pieauguma nosacījumu. FM uzskata, ka jau pieņemtajam budžetam nav pieņemami mainīt nosacījumus pret kādiem tiek vērtēta budžeta atbilstība.

"Arī 2019.gada budžeta prognozes pie nemainīgas politikas, kas tika izstrādātas Latvijas Stabilitātes programmā savā atbilstībā Stabilitātes un Izaugsmes paktam būtiski atšķiras atkarībā no tā, vai tiek izmantots strukturālās bilances nosacījums vai izdevumu pieauguma nosacījums. Šī atšķirība ir 0,6% no IKP," sacīja Jarockis.

Tomēr FM uzskata, ka ir jāņem vērā iemesli, kāpēc šīs atšķirības rodas. "Viens no galvenajiem iemesliem ir neadekvāti zemais pieļaujamais izdevumu pieaugums, ko nosaka pēckrīzes gadu faktori. Nav pieļaujami, ka budžeta iespējas šodien tiek vērtētas nevis no šodienas ekonomikas stāvokļa skatu punkta, bet gan ar apstākļiem, kādi tie bija pirms pieciem gadiem," pauda FM pārstāvis.

FM par šiem apsvērumiem ir darījusi zināmu EK un strādā, lai pārliecinātu EK, ka strukturālās bilances nosacījums ir adekvātāks Latvijai.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka EK pieeja, mainot nosacījumus, nav pieņemama, un viņa uzskata, ka Latvija spēs vienoties ar EK par adekvātiem nosacījumiem. "Sarunām ar EK nav noteikta termiņā, bet, domāju, ka EK būs saprātīga un atkāpsies no uzstādījumiem," atzina finanšu ministre.

Viņa piebilda, ka EK nosacījumu maiņas rezultātā nebūtu saprātīgi, ja Latvijai nākamā gada budžetā būtu jāmazina izdevumi 300 miljonu eiro apmērā. "Katrā ziņā mēs patlaban nerunājam par budžeta griešanu nākamgad. Tomēr, domājot par jaunām prioritātēm, mums būs jābūt taupīgiem," sacīja Reizniece-Ozola.

Finanšu ministre piekrīt EK nostājai, ka Latvijai ir jāveido uzkrājums. "Brīdī, kad ekonomikai klājas labi, valstij jāveido fiskālā nodrošinājuma rezerve, kas patlaban ir 0,1% apmērā no IKP, tomēr pēc atjaunotajām makroekonomikas prognozēm varētu lemt par tās palielināšanu," piebilda Reizniece-Ozola.