Stils PSRS gaumē.

Ieslēdzot vienu no profesionālākajiem un, atvainojos par nodrāzto epitetu, stilīgākajajiem Krievijas telekanāliem "MuzTV", ik pa brīdim jūties kā muzejā, jo raidījuma profesionālie un izskatīgie vadītāji ir tērpušies t-kreklos, jakās un pat biksēs, kas rotātas ar sirpi un āmuru, no Olimpiskajām spēlēm apnikušajiem burtiem CCCP un tamlīdzīgām padomju fiškām. Kam gan pirms gadiem 10 (ja viņš tad jau bija pasācis domāt) varēja ienākt prātā, ka nostaļģija pēc sociālisma impērijas tik drīz pārņems arī to Krievijas sabiedrības daļu, kas par komunistiski konservatīvu nebūt nav uzskatāma. Arī pie mums, kas no padomijas tradīcijām joprojām neesam vaļā tikuši ir sava "Austrumu impērija" (gan ironiski tendēta), "Belašu" tirgotavas, utt. Tiesa, uz Brīvības vai Elizabetes ielu stūriem netirgo šapkas-ušankas, ordeņus "Darbam slava" vai nozīmītes ar uzrakstiem "Ogre", ko rotā Iļjiča galva. Tamlīdzīgu eksotiku var vērot jau nu vienīgi pie "uzvarētāju" pieminekļa noteiktās maija un oktobra dienās. Mūsējo impērijas dievinātāju nostaļģija ir "smalkāka" - viņi nostāda Rīgas ielās cara laika zaldātus un bistes. Krievijā viss notiek skarbāk, kā jau Krievijā. Nopietni diskutē par visnāciju nagu maucēja Dzeržinska pieminekļa atpakaļstādīšanu turpat blakus akmenim, kas veltīts neskaitāmajās nāves nometnēs bojā gājušo piemiņai. Turieniešu starptautiskajās spēlēs atkal skan "Sojuz ņerušimij" ar pielabotiem vārdiem. Un atkal modē adidas treniņtērpi ar jau minētajiem tautu draudzības burtiem cēcēcēpē. Ja gadīsies iegriezties Maskavā, tur pašā centrā izmazgājuši gadu desmitiem piegānītu pagrabu un jauntapušajā klubā uzstādījuši gaismas panno "Leonīds Brežņevs medībās", bet apkalpotāji tērpušies jau minētajos padomju izlases kreklos. Skan "Sjabri", "Samocveti" un citas astoņdesmito gadu "raritātes", alu lej jau piemirstajos apaļīgajos alus kausos. Un tas nebūt nav tik ironiski kā filmai "Tikšanās vietu mainīt nedrīkst" veltītajā "Melnajā kaķī", šoreiz viss ir nopietni. Galdiņus šai iestādījumā pasūta iepriekš. Kāpēc? Suši un taljatelles esot apnikušas, jāatgriežas pie saknēm. Tiesa, kluba apmeklētāju lielākajai daļai šī atmosfēra ir kas jauns, jo viņi, labākajā gadījumā mācījās skolā laikā, kad Gorbačovs braukāja apkārt, aģitēdams par perestroiku. Starp citu, pirmie sporta krekli ar uzrakstu "CCCP" tapa modes mākslinieka Denisa Simačova paspārnē un tos par 300 USD varēja iegādāties vienā no slavenākajiem Maskavas butīkiem "Le Form". Tagad tos nēsā katrs, kam nav slinkums, un pērk tirgū par 600 rubļiem (~10LVL). Savulaik šādi tērpās arī Pet Shop Boys, tolaik tas bija modes kliedziens, šodien tā jau ir banāla realitāte. Uzraksts "Krievija" vairs sen nav modē. Tikpat bieži kā ordeņu steriem klātais Brežņevs, padomju simbolikā parādās arī Putina sejs, kas, jāatzīst, lieliski iederas šādā stilistikā. Gudri cilvēki gan mēļo, ka prezidenta bistes uz ierēdņu rakstāmgaldiem un skolas bērni, kas politinformācijās stāsta par to, kā mazajam Volodjam P. skolā nepatika darbmācība, neesot atgriešanās pie padomijas laikiem, gluži otrādi, tā ir tuvināšanās rietumu standartiem krievu manierē. Amerikāņi taču arī izspraudījuši Bušu uz katra stūra... Bet tikmēr pašmāju nacionālais telekanāls jau tiražē (kārtējo reizi rāda) Jurkāna viesošanos Kremlī, kafetērijās joprojām salvetes smalcina 24 daļās, rokas pēc tualetes apmeklēšanas nemazgā, Vecāķu pludmalē joprojām nav civilizētu mazmājiņu un trūkst pārģērbšanās būdiņu. Iespējams, ka mēs šai ziņā esam atpalikuši un no šādām tādām padomijas stila izpausmēm nemaz neesam paguvuši attālināties, lai tās no jauna nāktu modē.