Valsts policija izmeklē, vai projekta “Rail Baltica” ieviesējs Andris Linužs nav mēģinājis ar viltu no vēja parka "Winergy" iegūt 250 tūkstošus eiro. Daugavpils tiesa maijā atzinusi, ka Linuža parakstītie dokumenti sastādīti ar atpakaļejošu datumu, šovakar ziņo LTV raidījums "de facto". Taču spriedums ir pārsūdzēts.
Lieta saistīta ar skandāliem apvīto “Winergy” vēja parku Ventspils pievārtē. Šis parks pašlaik pieder “Norvik bankai”. Banka to atņēma investoriem no Igaunijas, kuru pārstāvji tagad stājušies tiesas priekšā par naudas izkrāpšanu no bankas.
Padsmitu kilometru attālumā no "Winergy" vēja parka atrodas kompānijas "Enercom Plus" vēja parks. "Norvik banka" uzskata, ka uz šo parku aizplūda daļa izkrāptās naudas.
Vēja parks līdz šī gada maijam piederēja Andrim Linužam, kurš jau gandrīz gadu vada valstij piederošās "Eiropas Dzelzceļa līnijas", kas atbild par projekta "Rail Baltica" ieviešanu Latvijā.
Abi vēja parki ražoja elektrību ar valsts piemaksu, taču “Enercom plus” bija atkarīga no “Winergy” apakšstacijām, lai elektrību nodotu tīklā.
Kad kontrole pār “Winergy” nonāca bankas rokās, sadarbība ar "Enercom Plus" vienpusēji tika pārtraukta, it kā parādu dēļ. Linuža kompānijai tas bija teju nāves spriedums.
Taču pērn nez no kurienes Linužam piederošā “Enercom Plus” uzrādīja ar 2015.gadu datētu dokumentu, kas paredz par vienpusēju līguma laušanu no “Winergy” piedzīt 250 tūkstošu eiro soda naudu.
Īpatnēji, ka dokumentu par soda naudu Linužs bija parakstījis pats ar sevi. Viņš tolaik - 2015.gadā - vadīja abas kompānijas - arī igauņiem piederošo "Winergy". Tas bija pirms banka pārņēma parku savā kontrolē un Linužu atlaida.
“Winergy” uzskata, ka šis līgums ir viltots un apstrīdēja to. Maijā Daugavpils tiesa faktiski atzina, ka tas parakstīts ar atpakaļejošu datumu – proti, 2015.gadā parakstītais dokuments nav parakstīts ātrāk kā 2016.gadā, kad Linužs vairs uzņēmumā nestrādāja.
"To tiesas spriedums pasaka, ka dokumenti ir viltoti. Ja tas ir Linuža paraksts, tad, jā, viņš tos ir parakstījis no abām pusēm un viltojis," secina "Norvik bankas" prezidents Olivers Bramvels.
2015.gadā, kad "Winergy" nonāca bankas pārziņā, notika dokumentu nodošana. Linužs, būdams "Winergy" valdes loceklis, neesot uzrādījis līgumu, kas paredz piedzīt 250 tūkstošus eiro. Tādēļ secināts, ka tas tapis vēlāk.
Linužs apgalvo, ka dokumentu nav viltojis, bet viņš nezina, kāpēc “Winergy” papīros tas nebija atrodams: "Visi dokumenti tika nodoti "Winergy". "Norvik banka", cik es zinu, nopirka šo uzņēmumu. Kāpēc viņiem šis līgums neparādās, es nevaru komentēt.”
Linuža versijai gan par sliktu runā tas, ka dokumentā norādītajā datumā “Winergy” bija ierosināta tiesiskā aizsardzība. Bija tiesas iecelts administrators, ar kuru Linužs nebija saskaņojis šāda līguma slēgšanu.
Prokuratūra pērn pēc “Norvik bankas” iesnieguma sākusi kriminālprocesu par iespējamu dokumentu viltošanu, lai ar viltu iegūtu naudu lielā apmērā. Lietu izmeklē Valsts policija.
Linužs apgalvo, ka viņam nekāds statuss kriminālprocesā nav piemērots.
Gan par izmeklēšanu, gan Daugavpils tiesas spriedumu tika informēta Satiksmes ministrija, kuras struktūrā Linužs strādā pašlaik. Taču ministrija uzskata, ka ar Linuža reputāciju viss ir kārtībā.
"Mums ir pietiekoši daudz tiesībsargājošās iestādes, kam ir tiešais uzdevums vērtēt. Esam iestādēm lūguši, kādas ir ziņas, kādi ir riski, līdz šim neesam saņēmuši, ka ir kaut kādi riski [Linuža darbībai]," pauž satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Satiksmes ministrija Linužu augstajam amatam “Rail Baltica” projektā izvēlējās konkursā. Jau tad izskanēja atgādinājumi par Linuža darbību “Winergy” krāpšanas lietā, kurā vairāki viņa līdzgaitnieki sēž uz apsūdzēto sola; arī par senāk nodarītiem zaudējumiem “Latvijas Kuģniecībai”, kad to vēl saistīja ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi. Turklāt ar Linuža bijušā vēja parku saistītus cilvēkus tiesā par dokumentu viltošanu un naudas izkrāpšanu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.