Jūlijā eksporta vērtības pieaugumā lielākais devums bijis koksnes eksportam

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūlijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 8,3%, savukārt imports - par 14,5%.

EM eksperts uzsvēra, ka jūlijā eksportā lielu pienesumu nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu eksportam, kā arī būtiski pieauga mehānismu un ierīču, transportlīdzekļu, un dzelzs un tērauda eksporta apmēri. Savukārt samazinājās elektroierīču un iekārtu eksporta vērtība.

Šā gada jūlijā preču eksporta vērtība uz Eiropas Savienības (ES) valstīm pieauga straujāk nekā kopējais eksports - par 13,3%. Būtiski eksports pieauga uz Lietuvu, Igauniju, Apvienoto Karalisti, Vāciju, Somiju un Zviedriju.

Savukārt jūlijā par 6% samazinājās eksports uz NVS valstīm, tajā skaitā uz Krieviju - par 2,9%. Jūlijā par 0,5% samazinājās arī eksports uz pārējām valstīm. "Šajā valstu grupā jāatzīmē mehānismu un ierīču eksporta pieaugums uz ASV, kas strauji pieauga jau trešo mēnesi pēc kārtas. Kopumā eksports uz ASV jūlijā pieauga par 60%," teica eksperts.

Preču importa pieaugumu 2018. gada jūlijā lielākoties ietekmēja mehānismu un ierīču imports. Būtiski pieauga arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu imports.

Kopumā 2018. gada septiņos mēnešos eksports bija par 9,5% un imports par 9,1% lielāks, nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Kopējā eksporta vērtības pieaugumā šajā laika posmā būtisks devums bija mehānismu un ierīču, koksnes un tās izstrādājumu eksportam. Pieauga arī transportlīdzekļu un dzelzs un tērauda eksporta apmēri. Pirmajos septiņos mēnešos eksports uz ES valstīm pieauga par 8,2%, uz NVS valstīm - par 10,2%, bet uz pārējām valstīm - par 15,4%.

Gergelevičs prognozēja, ka, saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, turpinās palielināties arī ienākumi no eksporta. Tomēr, lai noturētu līdzšinējos eksporta pieauguma tempus nākotnē, ir svarīgi uzlabot konkurētspēju, apgūt jaunus eksporta tirgus, vienlaikus palielinot arī eksportējamo preču sortimentu.

Jau ziņots, ka Latvija šogad septiņos mēnešos eksportēja preces 6,913 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,5% jeb 601,9 miljonu eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 8,55 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 9,1% jeb 714,2 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp jūlijā Latvija ir eksportējusi preces 949,754 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,1% jeb 84 miljoniem eiro mazāk nekā jūnijā, bet par 8,3% jeb 72,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gada jūlijā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,355 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,8% jeb 23,9 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša un par 14,5% jeb 171,8 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada jūlijā.