Likuma piedāvāto atbalstu spējis saņemt tikai viens jaunuzņēmums

Dalīties draugiem E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Ekonomikas ministrs Arvils Ašerdens

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Ekonomikas ministrs pirms pusotra gada paziņoja par Latvijas mērķi kļūt par jaunuzņēmumu izvēli numur viens Baltijas valstīs. Taču tai pašā laikā īpašā likumā paredzēto atbalstu jaunuzņēmumiem spējis saņemt tikai viens uzņēmums. Birokrātija un nosacījumi bijuši tik skarbi, ka pārējie vienkārši atbalstam nav kvalificējušies.

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka arī pēc likuma grozīšanas šā gada maijā, un attiecīgo noteikumu pieņemšanas, strauju pavērsienu nav bijis. Taču ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šo rezultātu nesauc par neapmierinošu. Viņaprāt, vide jaunuzņēmumiem šeit kļuvusi draudzīga.

Taču nozares pārstāvji paši norāda uz milzu birokrātiju, kas aizvien liek šķēršļus, turklāt pat tur, kur formāli pat paredzēts īpašs atbalsts.

“Ļoti daudz, mazu administratīvi birokrātisku šķēršļu, kas tiek likti ceļā mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. (..) Un es neesmu redzējis, ka valdība ir tā sistemātiski ņēmusi un skatījusies, kurus no šiem nosacījumiem, noteikumiem, dokumentiem, papīriem var izņemt ārā no procesa, lai atvieglotu uzņēmēju dzīvi. Un šis te būtu ļoti svētīgi visiem,” saka Latvijas “start-up” uzņēmumu asociācijas pārstāvis, riska kapitāla fonda “Change Ventures” vadošais partneris Andris K.Bērziņš.

Pagājušā gada sākumā Latvijā sāka darboties Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tajā ierakstīja, ka “start-up” jeb jaunuzņēmums rada unikālu produktu un piedzīvo strauju izaugsmi. Ar šo likumu ieviesa arī īpašu atbalstu jaunuzņēmumiem nodokļu atlaižu veidā vai līdzfinansējot algu augsti kvalificētiem darbiniekiem.

Likumu pieņemot, politiķi gaidīja, ka jau pirmajā gadā atbalstam pieteiksies vismaz pārdesmit jaunuzņēmumu. Tomēr Saeimas pieņemtā likuma atbalstu spēja izmantot tika viena firma.

Jaunuzņēmuma “Dripitio” valdes priekšsēdētājs Ernests Štāls: “Pagājušā gada maijā mēs sākām pildīt pieteikumus un vasaras vidū mums kļuva skaidrs, ka mēs esam vienīgais, kas ir tā kā procesā. Tas bija tāds interesants mirklis, jo personīgi es biju domājis, ka mēs tur tāds bars droši vien pieteiksimies un viss būs forši.”

Ernesta Štāla vadītais jaunuzņēmums “Dripitio” ar trim darbiniekiem veic tiešsaistes datu analīzi un rada rīku pārdevējiem, kas ļautu palīdzēt pircējam izdarīt izvēli, taču lieki neuzbāzties. Firmā “Dripitio” investējis Somijas riska kapitāla uzņēmums, turklāt līdzekļi ieguldīti pamatkapitālā. Tieši tas bija izšķirošais fakts, lai viņi spētu iegūt Jaunuzņēmumu darbības likumā paredzēto atbalstu.

“Tehniski tas ir tā, ka mēs nomaksājam pilnīgi visus nodokļus un tad caur LIAA, atbilstoši tam, kā mēs esam pildījuši savas prasības, mēs saņemam atpakaļ atbilstošu procentu,” paskaidro Štāls. Viņš gan norāda, ka tikai tagad tiek gatavotas atskaites par pirmo gadu un līdz ar to vēl nekādus maksājumus viņi nav saņēmuši.

Šajā nozarē patlaban daudz biežāk ieguldījumus veic konvertējamo aizdevumu formā, un tikai pēc laika pārvērš kapitāldaļās. Likuma sākotnējā versija šādiem uzņēmumiem neļāva tikt pie atbalsta. “Dripitio” kvalificējās pērn augustā, bet vairāk nekā pusotra gada laikā, kopš likums darbojas, viņi tā arī palikuši vienīgie.

Uz jautājumu, vai tas, ka pusotra gada laikā atbalstīts ir precīzi viens uzņēmums, ir normāls rādītājs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atbild: “Es nedomāju, ka viņš ir izcils, bet, ja mēs skatāmies kopā sistēmas attīstību, es varu teikt - ja nu Latvijā ir noticis kas ļoti labs, tad ļoti īsā laikā ir izveidojusies dinamiska, daudzveidīga uzņēmumu sistēma.”

Latvijā šobrīd ir mazāk jaunuzņēmumu nekā Lietuvā un Igaunijā. Un arī piesaistīto  investīciju apjoms pērn bijis mazāks – 62 miljoni, kamēr Lietuvā – 107, Igaunijā – 270.

Jau pērn politiķi saprata, ka likums steigšus jāmaina. Šogad maijā grozījumus pieņēma, tiem sekoja Ministru kabineta noteikumi, bet augusta beigās Investīciju un attīstības aģentūra rīkoja semināru, lai vēstītu par pārmaiņām. Pirmajam atbalsta saņēmējam tagad, iespējams, pievienosies arī otrais, kas ir pieteicies nesen. Amatpersonas sola - tagad interese būšot.

LIAA Tehnoloģiju departamenta direktors Edgars Babris: “Šobrīd ir grūti pateikt par to, vai likums ir optimāls vai nav. Prakse rāda, ka katrā ziņā pieteicēju skaits jau palielinās, ņemot vērā veiktās izmaiņas - jau ir viens pieteikums, un vēl ir apmēram 20 komersanti, kas gaida rindā. Viņiem ir jāizpildās dažiem citiem nosacījumiem, kuri, visticamāk, varētu izpildīties, lai viņi varētu iesniegt pieteikumus.”

Likumā izmainītas vairākas definīcijas, un vairs netiek prasīts, lai investori ieguldītu jaunuzņēmumu pamatkapitālā. Tomēr birokrātijas aizvien ir pārāk daudz, uzskata Andris K.Bērziņš: “Ja tev ir uzņēmums, kuram ir burtiski trīs darbinieki, un uzņēmumu vadītājiem arī jākārto visi šie dokumenti, tas sanāk ļoti liels slogs, kas ir jāatrisina (..) Un otrs, būtiskais, kas vēl būtu jāmaina, pret kuru Finanšu ministrijai bija konkrēti iebildumi – šī programma neattiecas uz uzņēmumiem, kuriem mātesuzņēmums ir ārpus Latvijas, un tas īstenībā ir pilnīgi neloģiski, jo šī programma ir lietderīga tikai tad, ja  saņēmējam ir darbinieki, kas fiziski dzīvo Latvijā, rezidenti Latvijā un maksā nodokļus Latvijā”.

Gandrīz vienlaikus ar Jaunuzņēmumu atbalsta likumu, Latvija ieviesa arī tā dēvētās “start-up” vīzas jeb uzturēšanās atļaujas jaunuzņēmējiem no valstīm, kas nav Eiropas Savienības valstis. Taču arī šeit ir prasības pēc investīcijām pamatkapitālā – šī norma Imigrācijas likumā nav mainīta. Un, gan šī, gan citu iemeslu dēļ – Latvijas “start-up” vīzas to nosacījumu dēļ izskatās nepievilcīgi. Piemēram, Lietuvā nosacījumi ir krietni vienkāršāki.

Vairāk nekā gada laikā pieprasītas un izsniegtas tikai sešas uzturēšanās atļaujas trim jaunajiem uzņēmējiem no Krievijas un pa vienam no Baltkrievijas, Ēģiptes un Kazahstānas. Šobrīd tiek kārtota septītā, arī no Kazahstānas.

“Šobrīd redzam, ka šiem uzņēmumiem neiet tik viegli. Mēs uzreiz neanulējam [uzturēšanās atļauju]. Vērtējam, mēs ļaujam novērst kļūdas, un dodam laiku, lai tas tiktu izdarīts. Jo anulēt - tas ir visvienkāršākais, bet varbūt tiešām tas būs kaut kas labs un noderīgs mūsu valstij,” saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.

Ekonomikas ministrijas pārstāvji atzīst, ka jaunuzņēmumu likums visticamāk tiks mainīts vēl un vēl, kamēr radīs īsto formu.

Jāpiebilst, ka šai laikā, kamēr notiek cīņa ar neveiksmīgo likumu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai daudz sekmīgāk veicies ar naudas apgūšanu programmā, kuras ietvaros tā mudina uzņēmējus izmantot inovācijas. Semināru, meistarklašu un konkursu, tai skaitā jaunuzņēmumiem, organizēšanai iztērēts jau miljons. Bet Ašeradena padomniece pērn dāsni prēmēta un apbalvota arī par darbu pie “start-up” ekosistēmas veidošanas.

Uz augšu