“Brexit”: jo tuvāk šķiršanās, jo grūtāk dalīt mantu

Dalīties draugiem E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja

FOTO: EPA/Scanpix

Sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības neatrisināti palikuši paši smagākie jautājumi, un tie var visu apgriezt kājām gaisā. Britu premjerministres krēslu krietni šūpo pašas partijas biedri. Šī politiskā nestabilitāte uzjundījusi diskusiju par Briseles un Londonas šķiršanos bez vienošanās, kas sarežģītu teju katru dzīves jomu, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”. 

Neatrisināts, piemēram, ir jautājums par Eiropas Savienības un Lielbritānijas turpmākajiem tirdzniecības sakariem. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja vēlas gan brīvu tirdzniecību (attiecinot to uz rūpniecības precēm un lauksaimniecības produktiem, nevis pakalpojumiem), gan ierobežot cilvēku pārvietošanos pāri robežai, gan iespējas slēgt jaunus tirdzniecības līgumus ar citām valstīm.

Taču Briselē Lielbritānijas piedāvājumu salīdzinājuši ar iepirkšanos supermārketā, kur Lielbritānija izvēlas tikai to, kas pašai patīk. Bet Eiropas Savienība negrib radīt nevēlamu precedentu.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) uzskata, ka piekāpšanās Lielbritānijai, kas nostādītu trešo valstu kompānijas labvēlīgākā situācijā nekā uzņēmumus Eiropas Savienībā, nav Latvijas interesēs.  

“Šeit varētu būt pamatīga diskusija, kā veidot šīs attiecības. Jūs nevarat kā Lielbritānija tirgoties ar Eiropas Savienību, balstoties uz Eiropas Savienības principiem, un tad noslēgt kaut ko diametrāli pretēju ar Ķīnu vai ar Ameriku,” saka Rinkēvičs.

Stingrās līnijas piekritēji pašas premjeres Mejas Konservatīvo partijā pieprasa pilnīgu atdalīšanos no bloka, lai iegūtu vēl lielāku rīcības brīvību. Viens no redzamākajiem Mejas kritiķiem, valdību pametušais Boriss Džonsons salīdzinājis vienošanos ar pašnāvnieka vestes uzvilkšanu, detonatoru atdodot Briselei. Šonedēļ eiroskeptiskie konservatīvie pat apsprieda Mejas gāšanu.  

“Problēma ir tā, ka pasliktinās iekšpolitiskā situācija Lielbritānijā. Ņemot vērā, cik daudz tieši konservatīvo aprindās iebilst pret šo vienošanos, tā var izvērsties ne tikai politiska, bet arī konstitucionāla krīze pašā Lielbritānijā. Tas, protams, sarežģīs visu to procesu,” prognozē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers.

Kritika pamudinājusi britu valdību piestrādāt pie “plāna B”. Un jāsaka, ka Lielbritānijas izstāšanās bez šķiršanās līguma būtu pilnīgi cita spēle. Visticamāk, tad tiktu piemēroti Pasaules Tirdzniecības organizācijas standarti, kas nozīmētu dažādus tarifus, sertifikātu neatzīšanu.

Lielbritānija ir sestais lielākais Latvijas eksporta partneris. Gandrīz 70% Latvijas eksporta uz Lielbritāniju veido koksne. Latvijas kokrūpnieki gan jūtamu eksporta kritumu negaida, jo briti nespēj saražot tik daudz kokmateriāla kā patērē. 

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzskata, ka eksports var pazust tikai tad, ja Lielbritānijā sabrūk būvniecības tirgus vai Eiropas tirgotājiem tiek aizvērtas robežas.  “Tas ir maz ticami. Viņi ir atkarīgi no importa, viņiem vajadzēs mūsu produktus. Kādi būs nosacījumi, mēs neviens nezinām,” saka Klauss, bet piebilst, ka papildu izmaksas visdrīzāk gulsies uz pašu britu pleciem.

Taču Lielbritānijas aiziešana bez vienošanās varētu radīt vēl citas barjeras. Muitas pārbaudes, augstākas kredītkaršu komisijas, lielāki mobilo telefonu rēķini būtu tikai trīs no daudzām.

Briseles un Londonas vienošanās sola, ka Lielbritānijā dzīvojošie un strādājošie citu valstu pilsoņi, tostarp latvieši, varēs tur palikt. Sarunu izgāšanās radītu atkal jaunas spekulācijas, īpaši par tiem, kas ieradušies nesen.  

Austers gan uzskata, ka beigās kaut kāda vienošanās Briseles un Londonas starpā tiks panākta: “Visticamāk, Lielbritānija neupurēs labās ekonomiskās attiecības ar Eiropas Savienību un arī Eiropas Savienība to nedarīs. Tas nozīmē tikai to, ka būs jāatrod šis zelta vidusceļš.”

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) arī vairāk ir optimists nekā pesimists: “Domāju, ka gala vienošanās tiks panākta, neviena no valstīm nav ieinteresēta strupceļā.” 

Ārlietu ministrs Rinkēvičs gan uzskata, ka “iespēja panākt vienošanos ar Lielbritāniju šobrīd ir 50:50”.

Britu izstāšanās no bloka arī Latvijai kaut ko maksās. Par šķiršanās rēķinu puses vienojās pirmām kārtām. Tas ir 40 miljardu mārciņu liels. Ja vienošanās netiek panākta, Lielbritānija visu šo summu nemaksās, izteikusies Meja. Sliktākajā gadījumā bloka budžets jau nākamgad un aiznākamgad varētu zaudēt 6-8%.

Runājot par nākamo daudzgadu budžetu, tas pašlaik tiek sastādīts bez Lielbritānijas. Kopējie ieņēmumi būs apmēram tādi paši, kas nozīmē, ka dalībvalstu, arī Latvijas, iemaksas pieaugs. Taču kohēzijas politikā Latvija var saņemt par 13% mazāk, ne tikai “Brexit”, bet arī citu faktoru dēļ. 

Uz augšu