Banka: Mājokļu pieejamība otrajā ceturksnī uzlabojusies Rīgā un Viļņā

2018.gada otrajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 184,8 punkti. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā (1245 eiro) un kura vēlas iegādāties dzīvokli 55 kvadrātmetru platībā, ienākumi šogad otrajā ceturksnī bija par 84,8% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā Mājokļu pieejamības indekss Rīgā uzlabojies par 6,9 punktiem.

Bankā skaidroja, ka Rīgā Mājokļu pieejamības indekss uzlabojās straujas vidējās neto algas gada izaugsmes rezultātā (ap 9%). Vidējās algas pieaugums atsvēra vidējo dzīvokļu darījumu cenu par kvadrātmetru kāpumu, kā arī nelielo palielinājumu hipotekāro kredītu procentu likmēs.

"Lai gan sērijveida dzīvokļi joprojām dominē mājokļu tirgū, pazīmes liecina, ka, iespējams, to pievilcība un izdevīgums iedzīvotāju acīs pakāpeniski mazinās par labu ekonomiskajam jauno projektu segmentam. Pretēji tendencēm ekonomiskajos jaunajos projektos gan sērijveida dzīvokļu cenas izaugsme nedaudz palēninās, gan segmenta īpatsvars kopējos darījumos sarūk. To var skaidrot gan ar straujo cenu izaugsmi iepriekš, gan augošajiem ienākumiem. Tomēr lielāks pieprasījums ekonomisko jauno projektu segmentā sastapsies ar lielāku piedāvājumu, kas cenu izaugsmi nedaudz pieturēs. Šobrīd tiek būvēti aptuveni 1500 dzīvokļu šajā segmentā, kas ir uz pusi vairāk nekā pērn," sacīja "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

Dati arī liecina, ka Tallinā Mājokļu pieejamības indekss šogad otrajā ceturksnī bija 156,3 punkti, kas ir par 3,1 punktu mazāk nekā gadu iepriekš. Mājokļu pieejamības indekss Tallinā pasliktinājās, jo vidējās algas izaugsme nespēja atsvērt dzīvokļu cenu un hipotekāro kredītu procentu likmju kāpumu.

Savukārt Viļņā Mājokļu pieejamības indekss gada laikā uzlabojies par 2,3 punktiem - līdz 131,7 punktiem. Indeksa uzlabojumu Viļņā noteica straujais vidējās algas pieaugums, kas apsteidza dzīvokļu cenu un procentu likmju kāpumu.

Tāpat dati liecina, ka 2018.gada otrajā ceturksnī laika posms, kas "standarta" mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija nedaudz mazāk kā divi gadi, proti, 23,1 mēnesis, kas ir aptuveni par mēnesi mazāk nekā šajā periodā pērn.

Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tām mājsaimniecībām, kuras vienlaikus maksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir būtiski īsāks, jo nepieciešama mazāka pirmā iemaksa.

Tajā pašā laikā Tallinā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai šogad otrajā ceturksnī saglabājās 27,5 mēneši, bet Viļņā samazinājās par aptuveni diviem mēnešiem - līdz 34,3 mēnešiem.

Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetru dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.