Firma “N&KO” savulaik par diviem miljoniem noslēdza darījumu ar Latvijas armiju, bet to piemānīja un piegādāja nekvalitatīvu preci. Lai izvairītos no saņemtā avansa atmaksas, firma ierosināja maksātnespēju, ko administrējis Aldis Gobzems, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
2007. gadā armija pasūtīja dārgu militāro aprīkojumu - ap 500 nakts redzamības ierīces. Monokļi pamatā bija vajadzīgi karavīriem Afganistānā nakts operācijām. Uzvarēja firma, kuras pamatbizness bija šūšana. Tā bieži vinnēja konkursos iekšlietu struktūrās, jo bija saistīta ar Drošības policijas amatpersonām.
Uzņēmums “N&KO” ministriju piemānīja. Piegādātie monokļi bija nekvalitatīvi un neatbilda prasībām, bija daudz smagāki, tos nebija izgatavojusi solītā sertficētā firma. Ministrija sāka tiesāties, un divās tiesu instancēs vinnēja.
“N&KO” bija jāatdod bruņotajiem spēkiem atpakaļ avansā saņemtais – kopā vairāk nekā 624 316 eiro.
N&KO bija ņēmusi 4 miljonu lielu kredītu Parex bankā. Lai šo aizdevumu saņemtu, firma ieķīlāja arī armijai piegādātās ierīces. Naudu atprasīja gan armija, gan banka un firmai radās plāns. N&KO nolēma sākt ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesu un par maksātnespējas administratoru izvēlējās Aldi Gobzemu.
Lai panāktu, ka lieta nonāk konkrētā tiesā tika izmantots vecais triks ar juridiskās adreses maiņu.
No Barona ielas 119 firma trīs mēnešus pirms vēršanās tiesā nomainīja savu adresi uz Purvciema ielu 18, un lieta nonāca pie Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas Ivetas Krēvicas.
Tiesa 2011. gada maijā pieņēma “N&KO” atveseļošanās plānu. To bija saskaņojis fiktīvs kreditors - Kiprā reģistrēts ofšors Crotty limited, kas patiesībā bija saistīts ar pašu parādnieci. Plānam piekrita arī Parex banka.
Iveta Krēvica raidījumam "Nekā personīga" apgalvoja, ka viņai neesot nekādu personisku attiecību ne ar pieteicēju, ne ar kreditoru, ne ar administratoriem.
“N&KO” atveseļošanās nenotika, un jau pēc pusgada uzņēmumam tika pasludināts bankrots. Tiesnese Krēvica par administratoru atkal iecēla Gobzemu. Uzņēmums šai laikā nobēdzināja savus aktīvus - šūšanas iekārtas - un pārdeva tās saistītajam uzņēmumam. Lai gan administratoram bija pienākums vērsties pret uzņēmuma amatpersonām, kas radījušas kompānijai zaudējumus, Gobzems valdes locekļus Natāliju un Vladimiru Aņisimovus pasaudzēja.
2013.gadā nakts redzamības ierīces bija nostāvējušas armijas noliktavās jau sešus gadus, un tām bija parādījušie defekti.
Gobzems pierunāja ministriju neturpināt tiesāties un ierīces atdot bankai. Tolaik Gobzems izteica cerību, ka ministrija, iespējams, atgūs avansā iztērēto pusmiljonu.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, jautāts, vai no samaksātā avansa ir atgūts kaut viens cents, atbildēja noliedzoši.
Firma “N&KO” parādā palikusi arī Valsts ieņēmumu dienestam 352 520 eiro. Tātad kopā valsts budžets zaudējis miljonu.
Gobzems 2014. gadā administratora amatu atstāja. “N&KO” jaunais administrators ierīces pārdeva par 132 tūkstošiem. Un patlaban tiesājas, lai no iztukšotā uzņēmuma atgūtu iekārtas.
No abiem Aņisimoviem - “N&KO” bijušajiem vadītājiem nekas vairs nav piedzenams, jo viņi veikli izmantoja situāciju un pieteica sev privāto maksātnespēju.
Sižeta tapšanas laikā ar N&KO saistītas personas dibinājušas atkal jaunu firmu, lai no jauna paslēptu šūšanas iekārtas un mazinātu iespēju, ka tās viņiem attiesā. Nakts redzamības monokļus un brilles karavīriem armija beidzot iegādājās tikai pērn, samaksājot par ierīcēm vairāk nekā sešus miljonus. Iepriekšējā negatīvā pieredze radījusi jaunus noteikumos armijas iepirkumos - patlaban preci vismaz divas reizes testē profesionālās laboratorijās, pirms par tām maksā naudu.