Trauksmes cēlājs ''Danske Bank'' Igaunijas filiālē vadījis tās tirgus operācijas Baltijas valstīs

"Ļaujiet man pateikt, ka, paveroties atpakaļ uz saviem centieniem no juridiskas, līgumiskas un ētiskas perspektīvas, man nav pilnīgi nekādu problēmu naktīs gulēt," Vilkinsons sacīja intervijā Dānijas laikrakstam "Berlingske", kas pērn sāka rakstīt par šo skandālu.

Laikā no 2007. līdz 2015. gadam naudas plūsma caur "Danske Bank" Igaunijas filiāli pārsniedza 1,5 triljonus dāņu kronu (201 miljardu eiro), un lielākā daļa no tās bija aizdomīga, konstatēja neatkarīgā juridiskā firma "Bruun & Hjelje", pēc "Danske Bank" pasūtījuma veicot izmeklēšanu šajā filiālē.

"Danske Bank" paziņoja, ka pašlaik nav iespējams pateikt, cik daudz no šīs milzu summas bija netīra nauda, bet tā nevar izslēgt iespējamību, ka daudzas no "aizdomīgajām transakcijām ir noziedzīgas".

Izmeklēšanā, kuru "Danske Bank" noslēdza 2015.gadā, tika ietverti apmēram 15 000 klientu kontu, no kuriem 6200 tiek uzskatīti par aizdomīgiem.

Banka nevarēja precizēt, tieši no kurienes nākusi šī nauda, bet paziņoja, ka 23% no ienākošajiem līdzekļiem bija no Krievijas.

Vilkinsons, kurš bija "Danske Markets" vadītājs Baltijas valstīs no 2007. līdz 2014. gadam, savā trauksmes cēlāja ziņojumā bija aprakstījis, kā Igaunijas filiāle apkalpojusi klientus, kas saistīti ar Krievijas vadošiem politiķiem un Dānijā bāzētām firmām, ziņoja "Berlingske".

Banka pirmoreiz tikusi brīdināta 2007.gadā, bet sākusi risināt šīs problēmas tikai 2013.gadā, kad Vilkinsons uzrakstīja ziņojumu vadībai, vēstīja laikraksts.

Šī naudas atmazgāšana ir saistīta ar tā dēvēto Sergeja Magņitska lietu. Advokātu Magņitski Krievijā aizturēja pēc tam, kad viņš bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām, jo viņam tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe.