Bunkus ģimene: uzticība tiesībsargiem ar katru dienu zūd (25)

Kopš pārdrošās slepkavības, kad gaišā dienas laikā savā automašīnā tika nogalināts zvērināts advokāts Mārtiņš Bunkus, pagājuši gandrīz pieci mēneši. Eiropas advokātu un maksātnespējas administratoru organizācijas aicināja Latvijas valdību nodrošināt pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu saistībā ar šo noziegumu. Atrast kolēģa slepkavas un tos notiesāt.

Policija izmeklēšanas niansēs nedalās. Min vienīgi to, ka noziegums nav organizēts Latvijā. Tā izmeklēšanā sadarbojas ar piecu citu valstu dienestiem, un šādu sarežģītu pasūtījuma slepkavību atklāšanai esot vajadzīgs laiks.

Bunkus ģimene ceļ trauksmi, vai patiesībā aiz skopajiem paziņojumiem neslēpjas bezdarbība. Tā uzskata, ka policijas darbs ir pasīvs un viņu ticība tiesībsargu darbam lēnām zūd.

Advokāts Mārtiņš Bunkus no mājām Mežaparkā 30. maija rītā izbrauca savā baltajā RANGE ROVER centra virzienā. Slepkavas zināja Bunkus iecienīto maršrutu gar Brāļu kapiem, brauca tam pa priekšu un atklāja uguni.

“Te ir tās puķu tantiņas un tas aplis un Brasas tilts. Tos šāvienus es dzirdēju apmēram šajā vietā. Te priekšā bija divas mašīnas, un tās stājās,” raidījuma stāsta liecinieks Vilnis Šlars.

Ikrīta maršruts, pa kuru pārvietojās Bunkus, bija arī Šlaram. Viņš bija pirmais, kurš uzreiz pēc šaušanas uzdrošinājās izkāpt no sava auto un atvērt Range Rover durvis. Ievainotais Bunkus vēl bija dzīvs.

“Viss, ko es redzēju, - savainots cilvēks, kurš cīnās pēc elpas, asiņains krekls un vēl pa mašīnu nedaudz asinis,” saka liecinieks.

Minūti pēc šaušanas 8.41 liecinieks zvanīja ārkārtas palīdzībai, izsauca mediķus un policiju. Pie Range Rover tobrīd bija pienākuši divi riteņbraucēji un kāda gājēja. Tieši aiz Bunkus mašīnas braucošie bija apstājušies, bet laukā nekāpa. Vilnis atceras, ka vienam auto bijis diplomātiskais numurs.

Liecinieku mašīnā gaidīja bērns, viņš aizsteidzās no notikuma vietas un bija gatavs policijai izstāstīt visu, ko atceras. Tomēr viņa liecināšana tajā dienā nenotika. Nākamajā dienā viņš policijai zvanīja pats, un tikai tad viņu nopratināja.

“Izlaižot vienu dienu, pats pieteicos un aizgāju uz interviju (policijā). Tas mani pārsteidza gan. Jā. Tā vietā, lai brauktu intervēties tūlīt (tajā nozieguma dienā), kad biju pabeidzis tās rīta lietas, atnākot uz biroju! Tas mani pārsteidza un priekš tāda mēroga nozieguma likās neiederīgi,” teica Šlars.

Bruņotajā uzbrukumā tika izmantota automašīna ar viltotām numura zīmēm. Tai bija kravas kaste, kas pārvilkta ar sarkanīgu tentu. No turienes arī slepkavas šāva ar Kalašņikova automātu, 7,62 mm kalibra ieroci, kāds ražots bijušajā PSRS teritorijā. Taču policija noziegumā izmantotās automašīnas fotogrāfiju publicēja vien 30 stundas pēc slepkavības, kad noziedznieki, visticamāk, Latviju jau bija atstājuši.

“Kas ir svarīgi, pirmajās stundās, ir nozieguma vietas apskate. No tās mēs dabūjam maksimālu informāciju, otrs – liecinieku aptauja, un no tā, cik mums ir informācijas, notiek tālākās darbības,” norādījis bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa.

“Radās iespaids par diezgan haotisku un manā izpratnē ne īpaši organizētu policijas darbu pirmajās stundās pēc nozieguma. Man nelikās, ka tur būtu iesaistītas kādas specvienības, es redzēju kadetus, kas staigāja pa pierādījumiem, aculieciniekus, kas varēja piekļūt tuvu pierādījumiem, automašīnai, kurā tika sašauts Mārtiņš,” raidījumam teicis nelaiķa brālis Kristaps Bunkus.

“Ja tie ir mūsu vislabākie speciālisti, kas tika piesaistīti pirmajās kritiskajās 24 stundās, tad mums steidzami ir vajadzīga kaut kāda palīdzība, lai saprastu, kādi speciālisti vajadzīgi un kādām būtu jābūt nepieciešamajām darbībām, kas sekmētu to, ka izpildītāji tiek aizturēti,” viņš turpināja.

Policija noziedznieku notveršanai ārkārtas gadījumos var iedarbināt operāciju „Slazds“. Tas nozīmē slēgt satiksmi stratēģiskos mezglos nozieguma vietas apkārtnē un pārbaudīt visus transportlīdzekļus.

30.maijā policijas vadība izšķīrās operāciju „Slazds“ neizmantot. Tiesībsargi nezināja, ko meklēt, un bažījās, ka satiksmes paralizēšana uztrauks sabiedrību.

Operācijas "Slazds"

"Man nav tiesību izpaust sīkāku informāciju, jo tā ir ierobežota informācija. Jā, tāds instruments Valsts policijai ir. Mēs šo iespēju arī apsvērām. Apsverot visas iespējas tam rezultātam uz to brīdi, kad operatīvie darbinieki un izmeklētāji strādā notikuma vietā, un kāda informācija ir mūsu rīcībā, kādus rezultātus varētu gūt, un tas ieguldījums tai akcijā, tika pieņemts lēmums, ka tas nav lietderīgi," skaidroja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Nogalinātā advokāta automašīnā videoreģistrators bija saplīsis, un nozieguma brīža ieraksta nav. Tomēr tāds varētu būt "Rīgas satiksmes" autobusos un tramvajos, kā arī privātajos auto. Policijas savāktais videoierakstu apjoms ne tikai ap nozieguma vietu, bet arī ap cietušā māju un citām vietām pilsētā esot iespaidīgs - 36 terabaiti. Lielākā daļa materiālu iegūlusi arhīvos.

Mārtiņš Bunkus braucis pa vieniem un tiem pašiem maršrutiem. Un visdrīzāk ir izsekots. Brālis Kristaps stāsta, ka Mārtiņš regulāri devies vingrot, arī dienu pirms savas nāves. Tomēr tuviniekiem policija nav uzdevusi jautājumus par Mārtiņa ikdienas gaitām, un neoficiāli zināms, ka videoieraksti no veselības aprūpes iestādes nav prasīti, skaidro raidījums.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis raidījumam skaidrojis, ka šīs lietas izmeklēšanā uzstājis uz labāko speciālistu piesaistīšanu, vienlaikus viņš akcentē, ka ar politiskiem lēmumiem nevar ietekmēt konkrētus rezultātus.

Ar Bunkus slepkavības izmeklēšanu nodarbojas Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvalde. Tās lielākās atklātās lietas - Zolitūdes un Rīgas pils dedzināšanas lietas.

Izmeklētāju grupu piecu cilvēku sastāvā KIP 1. nodaļā vada izmeklētājs Oļegs Koļcovs. Vēl 2012. gadā viņš bija kadets Valsts policijas koledžā. Policijas vadība stāsta, ka izmeklētājs absolvējis Latvijas Universitāti un ka esošajā situācijā seši gadi kriminālpolicijā esot pietiekama pieredze.

“Šis noziegums nav nedz lokāli organizēts, nedz izpildīts tikai un vienīgi Latvijas teritorijā. Te ir daudznacionāla organizēta noziedzība, no konkrētām detaļām atturēšos. Ja mēs neko nezinātu, mēs neuzdotu citām valstīm konkrētus jautājumus, saka Grišins.

Tikmēr brālis saka, ka uzticība likumsargiem ar katru dienu zūd, jo katra diena, kas paiet bez progresa izmeklēšanā, attālinot no iespējas, ka šis noziegums tiks atklāts.

Ģimenei vai tuviniekiem nebūtu jānodarbojas ar izmeklēšanas darbībām, jādzīvo šaubās, vai tiek darīts viss iespējamais un vai aiz frāzēm "izmeklēšanas noslēpums" slēpjas reāls darbs vai bezdarbība.

Policija stāsta, ka tiesisko palīdzību šajā izmeklēšanā sniedz piecas valstis - Lietuva, Polija, Vācija un vēl divas. Palīdzība lūgta ASV Federālajam izmeklēšanas dienestam. "Nekā personīga" zināms, ka cietušais Mārtiņš Bunkus februāra beigās Vašingtonā ticies ar kādu bijušo ASV Valsts departamenta darbinieku, lai runātu par ABLV un Bunku kā iespējamu tās likvidatoru.