Strādājot pie aizdomīgu darījumu novēršanas, 41 nodokļu maksātājam izbeigta saimnieciskā darbība

NILLNP direktore Agnese Rudzīte skaidroja, ka darbā ar aizdomīgiem darījumiem saņemts 2,1 tūkstotis ziņojumu, kuros iekļauta informācija par 22274 darījumiem.

Rudzīte skaidroja, ka darba rezultātā 136 nodokļu maksātājiem apturēta saimnieciskā darbība, bet 41 nodokļu maksātājam apturēta saimnieciskā darbība. Likvidēti arī 16 uzņēmumi, bet 153 izslēgti no nodokļu maksātāju reģistra.

Eiropas Padomes ekspertu komiteja “Moneyval” sniegusi kritisku vērtējumu par līdz šim Latvijā paveikto, arī VID šī joma ir izvirzīta kā viena no prioritātēm.

VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā, runājot par ziņojumu, norāda, ka tas objektīvi atspoguļo situāciju, kādā Latvija bija 2017.gadā. Vienlaikus Pelēkā akcentē, ka darbs pie problēmām jau kādu laiku ir viena no prioritātēm, tiek strādāts, lai izpildītu “Moneyval” ieteikumus, uzdevumus.

Rudzīte skaidroja, ka bieži vien “grēko” grāmatveži, kuri ņemti ārpakalpojumā. “Viņi skaidri zina, ka nepieciešams ziņot iestādēm, ja redz ko aizdomīgu,” uzsvēra Rudzīte, vienlaikus gan atzīstot, ka grāmatveži sāk apzināties riskus un sāk aktīvāk ziņot.

Pelēkā piebilda, ka nepieciešams domāt arī par grāmatvežu izglītību - ir bijuši gadījumi, kad uzņēmējs vēršas pie VID, jo nav maksāti nodokļi, taču izrādās, ka vainīgs ir grāmatvedis, kurš ņemts ārpakalpojumā. “Grāmatveža kursus var pabeigt pa dažiem mēnešiem, pat bezdarbniekos,” teica Pelēkā, akcentējot, ka būtu jādomā par grāmatvežu kvalifikācijas celšanu, lai izvairītos no kļūdām, kuras viņu dēļ radušās.

VID nodokļu un muitas policijas direktors Kaspars Podiņš, stāstot par cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, sacīja, ka pieņemti 16 lēmumi par procesa sākšanu, piespiedu līdzekļu piemērošanu juridiskai personai. Kopumā pašlaik tiek izmeklēts 131 kriminālprocess. Šogad saistībā ar šādiem noziegumiem sākti 11 kriminālprocesi.

Arests uzlikts 26 transporta līdzekļiem, 30 gadījumos arestēta nekustamā manta.

VID darba rezultātā valsts budžetā ieskaitīti līdzekļi 2,2 miljonu eiro apmērā, kuri iepriekš bija atzīti par noziedzīgi iegūtiem.

Vēstīts, ka "Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tā ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

"Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Tāpat vēstīts, ka valdība pieņēmusi visaptverošu Rīcības plānu par "Moneyval" piektās kārtas novērtēšanā iekļautajām rekomendācijām Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (AML/CTF) sistēmai. Plāna rīcības virzieni atbilst "Moneyval" novērtējuma sistēmas 11 efektivitātes rādītājiem.

Rīcības plānā galvenās prioritātes ir uz risku balstītas uzraudzības stiprināšana un preventīvo pasākumu ieviešana, tostarp likvidējamās "ABLV Bank" kontrolēta, caurspīdīga un profesionāla likvidācijas procesa vadība; efektīva informācijas apmaiņa izmeklēšanas veicināšanai, pieeju un vadlīniju vienādošana; atbilstošu cilvēkresursu nodrošināšana uzraudzības, kontrolējošām un tiesību aizsardzības iestādēm, paaugstinot to analītisko kapacitāti un rīcībspēju; informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana savlaicīgai un efektīvai datu pārvaldībai; mērķētu finanšu sankciju sistēmas pilnveidošana, veicot sadarbības partneru vienotu izpratni par šo sistēmu un tās darbības nepieciešamību.