Sliktas ražas un reeksporta krituma dēļ septembrī nedaudz samazinājās preču eksports, atzina Finanšu ministrijā (FM).
FM: Sliktā raža un reeksporta kritums nedaudz samazinājis preču eksportu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada septembrī pirmo reizi pēdējos sešos mēnešos gada griezumā samazinājās. Lai arī preču eksporta vērtība septembrī kopumā bija augsta un pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir vairāk nekā citos atsevišķos šā gada mēnešos, tomēr preču eksports bija par 1% zemāks nekā pērnā gada septembrī.
FM nelielo kopējo preču eksporta kritumu skaidroja ar iepriekš prognozēto samazinājumu graudaugu un rapšu eksportā, sliktās graudaugu ražas dēļ šogad rudenī, kā arī reeksporta samazinājumu atsevišķām elektroiekārtām un mehāniskajām ierīcēm. "Izslēdzot šo preču eksporta kritumu, kopējais eksports septembrī būtu par 3,9% augstāks nekā iepriekšējā gada septembrī," piebilda ministrijā.
Lielākā negatīvā ietekme uz preču eksporta vērtības izmaiņām septembrī bijusi lauksaimniecības un pārtikas preču grupai, it īpaši samazinoties graudaugu un rapšu eksportam. Tradicionāli lielākais graudaugu un rapšu eksporta apjoms ir vērojams tieši rudens mēnešos, taču šogad septembrī šo preču eksporta vērtība bija attiecīgi par 3,8% un 76,8% mazāka salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi.
"Netipiski sausie laikapstākļi šā gada vasarā Latvijā negatīvi ietekmēja savākto ražas apjomu, tādējādi ietekmējot arī eksporta datus. Visticamāk, ka arī pārējos rudens mēnešos šo preču eksporta vērtība būs mazāka nekā pērn. Kopējais lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta kritums šā gada septembrī bija 11,5%," pauda FM.
Eksporta kritumu septembrī nedaudz kompensēja koka un koka izstrādājumu eksporta pieaugums par 17,7%, ko ietekmēja malkas apaļkoku eksporta kāpums uz Igauniju un Apvienoto Karalisti, un neapstrādāto kokmateriālu eksporta pieaugums uz Zviedriju.
"Neskatoties uz to, ka koka uz koka izstrādājumu eksports vēl pērnajā gadā sasniedza augstāko eksporta vērtību kopš 1995.gada, tieši šī preču eksporta grupa bija galvenais eksporta virzītājspēks arī 2018.gada pirmajos deviņos mēnešos un nodrošināja lielāko devumu eksporta izaugsmē. Kopējais preču eksports pirmajos deviņos mēnešos palielinājās par 8,3% salīdzinājumā ar pērnā gadā attiecīgo periodu, turklāt nedaudz vairāk par trešdaļu ir koksnes eksporta pieauguma nopelns," informēja ministrijā.
No pārējām preču grupām, kuras ietekmēja eksporta izmaiņas septembrī, FM minēja ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta kāpumu par 8,7% saistībā ar farmācijas produktu eksporta pieaugumu uz Lietuvu. Savukārt metālu eksporta pieaugumu par 7,9% veicināja dzelzs atkritumu eksporta pieaugums uz Turciju, kā arī dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu un stieņu eksporta kāpums uz Eiropas Savienības (ES) valstīm.
"Vērtējot Latvijas eksporta attīstības perspektīvas vidējā termiņā, negatīvie riski ir pastiprinājušas kopš šā gada sākuma un eksporta pieaugumu var ierobežot pasaules ārējās vides nenoteiktība saistībā ar protekcionisma pieaugumu pasaules tirdzniecībā. ES uzņēmēju noskaņojums joprojām saglabājas ļoti augstā līmenī, tomēr pēdējo mēnešu dinamika ir lejupvērsta un ekonomikas sentimenta indeksa vērtība šā gada oktobrī sasniedza zemāko līmeni kopš pērnā gada vidus. Papildus tam arī Latvijas rūpnieku novērtējums par produkcijas noieta perspektīvām šā gada ceturtajā ceturksnī ir nedaudz pasliktinājies, salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem," atzina ministrijā.
Tāpat FM atzina, ka eksporta kritumu septembrī noteicošie faktori nav saistīti ar ārējo pieprasījumu kritumu. Taču aktuālākajā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Pasaules ekonomikas pārskatā, kas tika atjaunots šā gada oktobrī, par 0,6 procentpunktiem tika samazināta pasaules tirdzniecības apjomu prognoze šim gadam - līdz 4,2%, salīdzinājumā ar šā gada jūlija prognozēm. Galvenokārt tas tiek skaidrots ar protekcionisma pieaugumu pasaules tirdzniecībā.
"Jau iepriekšējās ekonomikas prognozēs, kas bija atjaunotas šā gada jūlijā, SVF arī samazināja pasaules tirdzniecības apjomu pieaugumu, līdz ar to jāsecina, ka kopš šā gada vidus pasaules ārējo tirdzniecību negatīvi ietekmējošie riski tikai pastiprinājās. Līdz ar to Latvijas preču eksporta pieauguma tempi turpmākajos mēnešos mazināsies un būs zemāki par vidējo pieaugumu tempu šā gada pirmajos deviņos mēnešos jeb 8,3%," norādīja FM.