Ko nozīmē būt HIV+!? Ineses stāsts

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Sabiedrības aizspriedumi Latvijā pret cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, joprojām ir ļoti spēcīgi un nepamatoti. HIV Stigmas indeksa pētījuma starprezultāti liecina, ka piektā daļa cilvēku ar HIV Latvijā izvairās par savu statusu atzīties pat ģimenes locekļiem. Projekts “Es aizdodu savu balsi” ar sabiedrībā zināmu personību atbalstu aicina līdzcilvēkus ieklausīties un sadzirdēt to, kas sakāms cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV!

Iepazīsties ar Inesi (vārds mainīts), meiteni, kurai ir savs stāsts par HIV. “Mani sauc Inese, es esmu HIV pozitīva. Tāpat kā citiem maniem vienaudžiem, arī man ir studijas un darbs, kas patīk. Par savu diagnozi uzzināju pirms pieciem gadiem, kad strādāju ārpus Latvijas. Viss bija labi – pieskatīju bērnus, tīrīju māju. Taču tad man sākās veselības problēmas, darba devēji mani aizveda pie ārsta. Tika veiktas visas nepieciešamās analīzes un izrakstīti medikamenti. Pēc dažām dienām mani darba devēji vēlējās aprunāties. Jutu, ka kaut kas noticis. Sarunas laikā viņi man pasniedza kaudzīti ar informatīviem bukletiem un pateica, ka esmu HIV pozitīva. Es biju šokā – nevarēju saprast, kā gan tas varēja notikt. Darba devēji bija ļoti saprotoši un atbalstoši – aicināja mani izrunāties un teikt, ja kas nepieciešams. Taču es vēlējos atgriezties mājās. Atgriežoties cerēju arī šeit sastapties ar izpratni un atbalstu gan no ģimenes, gan mediķu puses, taču man nācās vilties. Mana ģimene un draugi mani atgrūda un pameta vienu. Māsa, kas bija mans tuvākais cilvēks, man nezinot, apkārtējiem par manu diagnozi izstāstīja līdz pēdējam sīkumam. Jutos nodota un vientuļa. Tā nu es uz kādu laiku pārtraucu terapiju un ļāvos sevis žēlošanai. Man ļoti palīdzēja atbalsta grupa cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV. Tagad apzinos, ka zāles jālieto, lai varētu dzīvot tā, kā pati vēlos, nevis kā to liek aizspriedumi un sabiedrības nezināšana. Bet manī joprojām ir palicis jautājums – kā tā var būt, ka sveši cilvēki tālumā mani saprata un atbalstīja, bet paši tuvākie Latvijā – nodeva?”


 



HIV vīruss laika gaitā no neārstējamas slimības ir kļuvis par hronisku, bet vadāmu infekciju. Kaut arī HIV joprojām nav pilnībā izārstējams, tas ir kontrolējams. Pastāvīgi un pareizi lietojot zāles, HIV vīrusu organismā var samazināt tiktāl, ka HIV nēsātājs kļūst neinfekciozs citiem cilvēkiem. Turklāt kopš 2018. gada 1. oktobra Latvijā HIV ārstēšana ir pieejama ikvienam HIV pacientam, jo ir atcelti jebkādi terapijas saņemšanas ierobežojumi.

 

Materiāls tapis sadarbībā ar atbalsta grupu inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem “Agihas”, atbalsta “GlaxoSmithKline Latvia” SIA.

LV/HIV/0045/18c; Sagatavots: 12/2018

CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu