Ijabs: šī noteikti nav sliktākā no iespējamajām valdībām (5)

Ar ko šī valdība varētu atšķirties no visām iepriekšējām?

Parlamentārā republikā valdības atšķirības izriet no parlamenta atšķirībām, un parlamentu mēs esam ievēlējuši diezgan būtiski atšķirīgu no iepriekšējiem.

Pirmkārt, mēs esam nomainījuši divas trešdaļas no deputātiem – tas nozīmē, ka daudziem nāksies strādāt jaunā vidē, un, kamēr cilvēki apgūst pamatzināšanas, paiet zināms laiks.

Kas attiecas uz valdību – mēs, protams, varam sapņot par dažādām ideālām valdībām, bet no reāli iespējamajām šī noteikti nav sliktākā. Redzēsim, kā viņi sāks strādāt un kādi būs premjera uzstādījumi, bet, kopumā raugoties, es nedomāju, ka šajā Saeimas sasaukumā ir iespējama radikāli labāka valdība.

Pirms šīs sarunas jūs teicāt, ka balsojums par Juraša kungu būs pat interesantāks – vai sākt vai nesākt kriminālvajāšanu. Ar ko, jūsuprāt, šis balsojums varētu būt interesants?

Ar to, kas balsos par un kas balsos pret. Tas, protams, iezīmēs jaunās koalīcijas konsolidētības pakāpi – cik lielā mērā viņi ir vienoti jautājumos par dažu JKP biedru attiecībām ar tiesu varu Latvijā. Taču tas nekādā ziņā nebūs iemesls valdības krišanai. Piekritīsiet – tas ir diezgan netipiski, ka tajās pašās dienās, kad jāapstiprina valdība, no Ģenerālprokuratūras nāk pieprasījums izdot kriminālvajāšanai nevis vienkārši vienu deputātu, bet gan deputātu, kurš, pirmkārt, pats nāk no tiesībsargājošām iestādēm, un, otrkārt, vada pietiekami atbildīgu komisiju, tieši saistītu ar šādiem jautājumiem.

Skaidrs, ka garlaicīgi nebūs – koalīcijai tās nepārprotami būs ugunskristības. Mēs labi zinām, ka dažu izdošanas stāstu gadījumā Latvijā ir notikušas šūpošanās. Skatīsimies, kas notiks tagad.

Ivara Ījaba viedoklis par Krišjāņa Kariņa valdības personālijām

Par tieslietu ministru Jāni Bordānu:

“Viņam, manuprāt, vajadzētu vēlēt konstruktīvu sadarbību ar nozari. Un noturēties tajā amatā, jo mēs zinām, ka viņam ir viedoklis par tieslietu sistēmu.”

Par satiksmes ministru Tāli Linkaitu: 

“Nešaubīgs profesionālis. Es viņu atceros vēl kā Meierovica biedrības biedru. Es viņam novēlu visu to labāko. Īpaši, ņemot vērā tos nebūt ne vieglos uzdevumus, ko viņš ir uzņēmies attiecībā uz dažu valsts kapitālsabiedrību pārvaldi.”

Par izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku:

“Tas ir viņas dzīves izaicinājums, manuprāt. Es viņai ieteiktu nodarboties īpaši ar augstāko izglītību, kurai līdz šim saprotamu iemeslu dēļ uzmanības ir bijis veltīts stipri mazāk.” 

Par ekonomikas ministru Ralfu Nemiro:

“Visu cieņu. Es pieņemu, ka tas ir cienījams cilvēks, bet es viņu nepazīstu. Man ir grūti kaut ko pateikt.”

Par labklājības ministri Ramonu Petraviču:

“Tieši tāpat. Es domāju, ka visi šie cilvēki ir pelnījuši, lai viņu darbus vērtētu pēc tam, kad tie darbi ir parādījušies.”

Par iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu:

“Man par viņu nav nekāda īpaša viedokļa. Man, protams, ir ļoti “siltas” attiecības ar Aldi Gobzemu un Artusu Kaimiņu, bet nedomāju, ka tas būtu par iemeslu, lai es jau iepriekš nozākātu viņu partijas ministrus.”

Par aizsardzības ministru Arti Pabriku:

“Artis Pabriks ir izpildvarā pieredzējušākais šīs valdības ministrs. Domāju, ka diez vai kāds apšaubīs to, ka Artis Pabriks kaut ko saprot no drošības politikas un aizsardzības politikas.”

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci:

“Es domāju, ka tas, ko Juris ir uzņēmies darīt, ir izaicinājums. Tāpēc, ka viņam ir jāievieš reālajā dzīvē tas, par ko politiķi līdz šim lielākoties ir sačukstējušies tikai koridoros. Proti, tas, ka vesela virkne Latvijas pašvaldību patiesībā nav ilgtspējīgas. Jurim ir uzdevums ne tikai skaidri formulēt piedāvājumu, bet arī ieviest to dzīvē tā, lai Latvijas pašvaldības varētu izmantot savā rīcībā esošos līdzekļus efektīvi. Būtu grūti viņam nevēlēt veiksmi.”

Par veselības ministri Ilzi Viņķeli:

“Es esmu redzējis kādreiz, kā Ilze Viņķele runā ar veselības nozares ekspertiem. Ņemot vērā to, ka viņa pati nav ārste, viņa mani pārsteidza ar to, ka ir spējīga runāt ar ārstiem kā līdzīgs ar līdzīgu. Kas attiecas uz [veselības nozares] finansēšanas stāstu, es domāju, ka [viņas] apņēmība atteikties no diferencētās veselības apdrošināšanas sistēmas ir ļoti liela.”

Par ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču:

“Es domāju, ka Edgars Rinkēvičs ļoti lielai daļai cilvēku saistās ar zināmu nepārtrauktību Latvijas ārpolitikā. Var diskutēt par to, vai viņš ir pats veiksmīgākais ministrs, kāds ir iespējams, bet ļoti daudziem Edgara Rinkēviča palikšana šajā amatā ir simbols, ka Latvijas starptautiskajā orientācijā nekas nemainās. Tas ir svarīgi. Tādā ziņā arī viņam būtu nepareizi nevēlēt veiksmi.”

Par finanšu ministru Jāni Reiru:

“Jānis Reirs, manuprāt, ir Vienotības lielais veiksmes stāsts. Tas, ka mazākā parlamenta frakcija iegūst premjera amatu, tas kādreiz ir gadījies. Bet tas, ka viņi dabūja arī finanšu ministru – tas ir daudz.”

Par zemkopības ministru Kasparu Gerhardu:

“Ierēdnis, kura spēja elastīgi piemēroties dažādiem politiskajiem izaicinājumiem ir vienkārši fantastiska. Viņš ir nācis no ierēdniecības, strādājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Satiksmes ministrijā. Viņš ir ilgdzīvotājs. Viens no būtiskiem kritērijiem ir prognozējamība. Un Gerhards, vismaz savas partijas acīs, ir pilnīgi prognozējams. Tāpēc viņš arī turpina savu ilgo politisko karjeru.”         

Par kultūras ministri Daci Melbārdi:

“Es domāju, ka Dace Melbārde ir izrādījusies veiksmīga kultūras ministre. Un, ja kaut kādiem kandidātiem bija piedāvātas alternatīvas valdības veidošanas procesā, tad es neesmu dzirdējis, ka vajadzētu nomainīt Daci Melbārdi. Cits jautājums ir par to, ka tā nav viegla nozare.  Viens no šā gada Kultūras ministrijas uzdevumiem ir jaunās sabiedrības integrācijas programmas apspriešana un izveide."