Vairāk nekā 40% no Latvijā pārdotā dzeramā piena ražoti ārvalstīs (14)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Piens. Ilustratīvs attēls.
Piens. Ilustratīvs attēls. Foto: Evija Trifanova/LETA

Pagājušajā gadā 44% jeb 88 tonnas no visa Latvijā pārdotā dzeramā piena bija ražotas ārvalstīs, kas salīdzinājumā ar citām Latvijai tuvējām valstīm ir augsts importa īpatsvars, piektdien kampaņas "Godīgs piens" atklāšanas pasākumā, prezentējot Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) veikto pētījumu, teica LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Tikmēr mazliet vairāk nekā puse - 56% - jeb 112 tonnas Latvijā pērn pārdotā dzeramā piena bija vietējas izcelsmes, sacīja Šolks. Tādējādi valsts nodokļos zaudē gandrīz vienu miljonu eiro gadā, ko dotu vietējo ražotāju pārstrādātā piena realizācija.

"Man joprojām nav skaidrs, kāpēc Latvijas mazumtirgotāji, zinot, ka galvenais klients un pircējs bija un būs Latvijas iedzīvotājs, nestimulē vietējo piena produktu pārdošanu, kurus mēs jaudas pēc varam saražot - piena mums pietiek, resursu ir gana," teica Šolks.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis un Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis teica, ka piena nozarē Latvijā un Eiropā pēdējos gados nav klājies viegli, tostarp saistībā ar zaudēto eksportu uz Krieviju embargo dēļ, no kā nozare turpina atkopties. Tikmēr vietējo piena produktu īpatsvars Latvijas veikalu plauktos sarūk. Ar mērķi informēt cilvēkus par to, kā atpazīt vietējo produkciju, un aicināt viņus importētā piena vietā izvēlēties vietējo, LOSP plāno īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu "Godīgs piens", kurā tirgotāji tiks mudināti veikalos pašmāju produktus novietot atsevišķā plauktā, lai tos var atšķirt no ievestajiem.

Pētījuma centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš kampaņas atklāšanas pasākumā prezentēja Latvijas iedzīvotāju aptaujas datus par gatavību iegādāties vietējos piena produktus un spēju tos atpazīt veikalu plauktos. Tās dati liecina, vairāk neka pusei jeb 51% iedzīvotāju Latvijā, iegādājoties piena produktus, ir svarīga to izcelsmes valstis, kamēr 38% tā nav būtiska, bet 11% bija grūti sniegt atbildi uz šo jautājumu.

Vairākums jeb 88% iedzīvotāju Latvijā pie vienādas kvalitātes un cenas dotu priekšroku Latvijas produktam, taču, pēc Kaktiņa teiktā, ne vienmēr tos atšķir. Piemēram, 34% iedzīvotāju uzskata, ka piena produkti ar zīmolu "Annele" ir ražoti Latvijā, lai gan tas ir Lietuvas uzņēma "Pieno Žvaigždes" zīmols.

Aptaujas dati liecina, ka galvenie kritēriji piena produktu izcelsmes atpazīšanai, respondentu ieskatā, ir norāde uz Latviju kā produkta izcelsmes valsti uz etiķetes (61%) un tas, ka produktu ir ražojis respondentam zināms, Latvijā bāzēts ražošanas uzņēmums (50%).

Tikmēr 24% iedzīvotāju ieskatā vietējos produktus var atpazīt pēc produkta zīmola nosaukumā izvēlētā, ar Latviju saistītā nosaukuma vai latviskā vārda. Vairāk nekā desmitā daļa jeb 13% par izcelsmes atpazīstamības kritēriju uzskata attēlus un vizuālos materiālus uz produkta iepakojuma, kas ir saistīti ar Latviju, bet 5% - to, ka izplatītājs ir Latvijā reģistrēts uzņēmums.

Uz jautājumu, vai mēdz pirkt vietējo piena produkciju pat tad, ja tā maksā mazliet dārgāk nekā ievestā, 55% Latvijas iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši. Galvenais iemesls, kāpēc vienādas cenas un līdzīgas kvalitātes situācijā iedzīvotāji dotu priekšroku Latvijas izcelsmes piena produktiem, ir vēlme atbalstīt Latvijas uzņēmumus, lai tie kļūtu stiprāki (35%), ticība, ka tādējādi viņi sekmē Latvijas ekonomiku un Latvijā paliek vairāk naudas (31%), bet 16% respondentu labāk garšo Latvijas uzņēmumu produkti.

Gūtmanis, piebilst, ka tirgotājiem ir jāņem vērā Latvijā dzīvojošo cilvēku vēlme nopirkt vietējo produktu un jābūt godīgam veidam, kā to izdarīt. Lai to paveiktu, 61% iedzīvotāju ieskatā būtu jāievieš īpašs marķējums, lai pircēji uzreiz varētu atpazīt vietējo ražotāju piena produktus, 31% ieskatā jāuzliek lielveikaliem par pienākumu vietējās izcelsmes produktus nodalīt no ievestajiem. Savukārt 23% uzskata, ka jārīko plaša sabiedrības informēšanas kampaņa par to, kuri ir vietējie produkti un kuri ne.

Pēc Gūtmaņa teiktā, lai nākamajā valsts simtgadē Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja uzturā lietot Latvijā ražotus piena produktus, ir pēdējais brīdis domāt par atbalsta mehānismiem vietējā tirgus aizsardzībai un mudināt pircējus priekšroku dot Latvijas izcelsmes pienam. Viens no veidiem, kā to paveikt, ir izglītot cilvēkus par vietējiem produktiem. Tāpēc kampaņas organizatori rosina Saeimas deputātus parūpēties par to, lai Latvijas veikalos tiktu izveidoti nodalīti plaukti vietējiem un importētajiem piena produktiem, kas pircējiem palīdzētu sekmīgāk orientēties piedāvājumā.

Kampaņā iesaistīti arī vairāki plašā sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp mūziķis Jānis Stībelis, kuri aicinās Latvijas iedzīvotājus dzert vietējas izcelsmes pienu. Tāpat Latvijas iedzīvotāji ir aicināti sociālajā tīklā "Facebook" atbalstīt kampaņu, lietojot tēmturi #GodīgsPiens.

LETA jau ziņoja, ka, saskaņā ar LPCS pērn pausto, Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs. Tostarp atsevišķi veikalu tīkli Latvijā joprojām turpina iepirkt piena produktus, kuri nav ražoti Latvijā, un piedāvāt tos zem ar savām preču zīmēm.

Komentāri (14)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu