SAB pārtraucis pārbaudi par Juraša pielaidi valsts noslēpumam

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir pārtraucis pārbaudi, kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai kriminālvajāšanai izdotajam parlamentārietim Jurim Jurašam (JKP) var piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Saeima šonedēļ atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai lietā par valsts noslēpuma izpaušanu. Šis kriminālprocess Jurašu izslēdzis no deputātu rindām un, iespējams, viņš nevarēs pildīt arī citus amatus, kur vajadzīga pielaide valsts noslēpumam, vēsta raidījums. Jurašs ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

SAB direktors Jānis Maizītis skaidrojis, ka Saeima pieprasīja izvērtēt jautājumu par iespējamību Jurašam strādāt ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem. Tomēr, tā kā viņš ir izdots kriminālvajāšanai un vairs nepilda tos pienākumus, kuru dēļ šāda pielaide ir nepieciešama, pārbaude ir pārtraukta, norādījis Maizītis.

Raidījumam tapis zināms, ka Juraša lietu skatīs Vidzemes priekšpilsētas tiesa Rīgā. Tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica norādījusi, ka, viņasprāt, lietu, kurā apsūdzētas amatpersonas, būtu jānozīmē divu mēnešu laikā.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzsvēris, ka jādara viss, lai nenotiktu nekāda kavēšanās, jo tas esot arī prokuratūras interesēs, ņemot vērā izskanējušos apvainojumus prokuroram, kas ir procesa virzītājs, un arī prokuratūrai kopumā.

LETA piektdien vēstīja, ka prokurors Māris Urbāns vistuvākajā laikā Jurašam gatavojas izsniegs apsūdzību lietā par valsts noslēpuma izpaušanu un plāno arī nopratināt deputāta pieteiktos lieciniekus. Prokurors aģentūrai LETA arī apliecināja, ka tiks veiktas ieplānotās procesuālās darbības papildu pierādījumu iegūšanai, tajā skaitā tiks nopratināti Juraša pieteiktie liecinieki.

Urbāns gan atturējās nosaukt konkrētu termiņu lietas nosūtīšanai uz tiesu, tomēr pašlaik nesaskatot šķēršļus, lai to izdarītu tuvāko mēnešu laikā.

Juraša izdošanu kriminālvajāšanai bija lūgusi Ģenerālprokuratūra. Jurašs, kurš patlaban ieņem arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, pēc Saeimas balsojuma paziņoja, ka jautājumu par deputāta mandāta nolikšanu plāno izlemt tuvāko dienu laikā.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Uz augšu