Rīgas enerģija zaudē tiesvedībā par 50 miljonu vērto OIK atļauju

Augstsprieguma stabi pie Grīziņkalna.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Valsts policijas īpašā vienība ir pabeigusi izmeklēt OIK skandālā ierautās Rīgas enerģijas krimināllietu. Apstiprinājušās Nekā personīga pirms vairāk nekā gada stāstītās aizdomas un par krāpšanas mēģinājumu un dokumentu viltošanu apsūdzētas  trīs personas. Policija ir pierādījusi, ka ražotne nebija pabeigta, un firma pie aptuveni 50 miljoniem garantētā elektrības maksājuma centās tikt prettiesiski. “Rīgas enerģija” turpina strādāt bez iespējas tirgot elektrību par sadārdzinātu cenu un solīja naudu atgūt tiesājoties ar ekonomikas ministriju. Tomēr nesenais tiesas spriedums komersantam ir nelabvēlīgs. 

“Rīgas enerģija” bija viena no pēdējām lielajām zaļās enerģijas stacijām, kurai bija atļauja uz subsidētās elektrības tirgošanu. Ražošana bija jāuzsāk līdz 2017.gada 5.oktobrim. Iekārtas, lai arī atradās stacijā, nebija samontētas un nestrādāja. Kompānijas vadība izšķīrās par pārdrošu soli. Pārbaudes testā ražot elektrību ar citiem enerģijas avotiem ar daudzkārt mazāku jaudu. Citiem vārdiem - tests bija fiktīvs.

Pēc Nekā personīga sižeta, uzņēmumā ieradās ekonomikas ministrijas kontroles grupa un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksēja visu stacijā redzamo. Gan šķeldas kurināmā padošanas sistēma, gan tvaika katls, gan turbīna tobrīd bija tikai butaforija.

Policija pēc ekonomikas ministra Arvila Ašerādena iesnieguma sāka kriminālizmeklēšanu par krāpšanas mēģinājumu. “Rīgas enerģijas” valdes locekļi turpināja stāstīt, ka viņu darbībās nekā pretlikumīga nav bijis un rakstīja dusmīgas vēstules, pieprasot nekavējoties slēgt līgumu par saražotās strāvas pārdošanu obligātajā iepirkumā.

Policija lietu izmeklēja gadu un guva pierādījumus, ka gan “Rīgas enerģijas” bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks, gan valdes loceklis Pēteris Dzirkals saucami pie kriminālatbildības par krāpšanas mēģinājumu un dokumentu viltošanu. Trešais apsūdzētais ir Dzirkala savulaik vadītā uzņēmuma “Latvijas energoceltnieks” enerģētiķis Atis Horevs. Visi trīs ar saviem parakstiem apliecināja, ka obligātā iepirkuma atļaujai nepieciešamo testu “Rīgas enerģija” izgāja ar tām iekārtām, kas tobrīd  nebija  darboties spējīgas.

Lietu izmeklēja policijai neierasti ātri. To paveica nodaļa, kas nodarbojas ar sarežģītu ekonomisku noziegumu atklāšanu, kam ir liela sabiedriska rezonanse. Ar lietu strādāja izmeklētāju grupa un policisti brauca uz ārvalstīm un pratināja ekspertus un iekārtu ražotājus. Mums zināms, ka Rumānijā policija guva pierādījumus, ka dokumentos norādītās iekārtas patiesībā testa laikā nestrādāja.

Apsūdzības uzņēmējiem ir smags trieciens, tāpat kā ekonomikas ministrijas anulētā obligātā iepirkuma atļauja. Ar tās palīdzību “Rīgas enerģija” 10 gados cerēja gūt  garantētus aptuveni 50 miljonus, lai norēķinātos ar banku un pelnītu. Stacijā esot ieguldīti 17 miljoni.

Uzņēmējs pret ekonomikas ministriju vērsās Administratīvajā tiesā. Tomēr strīdā zaudēja. 1.februāra tiesas spriedumā teikts, atļauja anulēta pamatoti, jo stacija nav bijusi nodota ekspluatācijā. Tāpat likums nosaka, ka saražoto siltumu nevar izniekot.

Ekonomikas ministrija gada laikā OIK atļaujas atcēlusi 33 uzņēmumiem un tādējādi novērsts iespējamais izmaksu pieaugums par aptuveni 400 miljoniem. Tomēr KPV LV solītā straujā OIK atcelšana izrādījās krietni sarežgītāka par politiskā jaunpienācēja gaidām.

Uzņēmējs Pēteris Dzirkals presei stāstīja, ka apsūdzības ir nelikumīgas. To apliecinot viņa rīcībā esoša augstāka prokurora vēstule. Tomēr Nekā personīga noskaidroja, ka apsūdzības nemainīsies, tajās tikai tiks precizēti faktiskie apstākļi.

Policija drīzumā sola kriminālvajāšanai nodot arī pārējo septiņu uzņēmumu lietas, kur kompānijas koģenerāciju stacijas neuzbūvēja, bet pārbaužu laikā uzstādīja konteinerus. Savukārt Ekonomikas ministrijas amatpersonu rīcību, kuru nepietiekamās uzraudzības un pretrunīgo lēmumu dēļ, konteineru shēmas bija ilgstoši iespējamas, tiesībsargi vērtē atsevišķi un vēl nav izlemts, vai  kādu no viņām sauks pie kriminālatbildības.

“Sadales tīkls” tikmēr ticis cauri vienīgi ar brīdinājumu, ko izteicis Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Jo Sadales tīkls, kas visus fiktīvos testus pieņēma, pārkāpumus esot atzinis un uzņēmumā izstrādāta jauna kārtību. 

Uz augšu