Finanšu sektorā sankciju riska pārvaldībai turpmāk būs vienotas prasības

FOTO: Pixels.com

Finanšu sektorā sankciju riska pārvaldībai turpmāk būs vienotas prasības, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Jansone.

Lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki veiktu efektīvus un sankciju riskam atbilstošus sankciju riska pārvaldīšanas pasākumus, FKTK padome 2019.gada 29.janvārī apstiprināja noteikumus "Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi", kas pirmdien publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Noteikumi nosaka minimālās prasības attiecībā uz sankciju riska novērtējuma veikšanu un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli, apstākļus, ko iestāde ņem vērā, veicot sankciju riska novērtējumu, nosakot Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis, kuru noteiktās sankcijas būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses, kā arī prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses.

Tāpat noteikumi paredz, ka iestādei ir jāieceļ par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgais darbinieks, kurš tieši atbild par sankciju riska pārvaldīšanu, savukārt riska novērtējuma pārskatīšanas regularitāte būs biežāka - reizi 18 mēnešos.

Prasības stāsies spēkā 2019.gada 1.maijā līdz ar to finanšu iestādēm ir dots laiks noteikumu projektā noteikto prasību ieviešanai un nodrošināšanai, atzīmēja FKTK.

"Noteikumos nosakot vienotas pamatprasības sankciju riska pārvaldīšanā, tiks veicināta katras iestādes individuālā atbilstība sankciju prasībām, kā arī vispārēji tiks mazināts risks, ka Latvijas finanšu un kapitāla tirgus var tikt izmantots sankciju pārkāpšanā vai apiešanā, tādējādi arī ietekmējot finanšu un kapitāla tirgus reputāciju un stabilitāti. Noteikumi paredz vienotas pamatprasības sankciju riska pārvaldīšanai, tomēr tās katrs noteikumu projekta subjekts īsteno individuāli - atbilstoši katras iestādes darbības specifikai un konstatētajiem sankciju riskiem," norādīja Jansone.

Noteikumi attiecas uz kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, ciktāl tās veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, apdrošināšanas starpniekiem, ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, pārapdrošināšanas sabiedrībām un visu šo subjektu dalībvalstu un trešo valstu filiālēm, kā arī krājaizdevu sabiedrībām.

Komisijas 2018.gada 28.jūnijā izdotie "Ieteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm ar sankciju prasību neizpildi saistīto risku mazināšanai" būs spēkā arī pēc noteikumu projekta apstiprināšanas, jo ietver detalizētu informāciju par sankcijām, to izpildes un ievērošanas kārtību.

Saeima pērn jūnijā apstiprināja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, ietverot deleģējumu FKTK noteikt prasības finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un kontrolei, kritērijus, pēc kādiem noteikt ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai finanšu un kapitāla tirgus intereses, kā arī prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai finanšu un kapitāla tirgus intereses.

Uz augšu