Ēnu ekonomikas īpatsvars taksometru nozarē veido vismaz 80%

Latvijas taksometru arodbiedrības pikets

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars taksometru nozarē veido vismaz 80%, secināts biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") 2018.gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā, kura izstrādē piedalījās Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta bijusī vadītāja Ināra Pētersone un Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretārs Juris Stinka.

Pētījums atklāj, ka vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda vien 225 eiro bruto algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī, taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides pat 90% apmērā, kā arī gandrīz puse Autotransporta direkcijā reģistrēto vadītāju nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji.

Pētījuma autori uzsver, ka ieviestais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājums 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējis, proti, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apmērs no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Pētījumā prognozēts, ka 2018.gadā šo nodokļu apmērs varētu veidot apmēram trīs miljonus eiro, tostarp "algas nodokļi" (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) varētu veidot 2,3 miljonus eiro.

"Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas - mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas, kā arī dažādas manipulācijas, lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar "baltajiem numuriem" nereti sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam," secina BASE pārstāvji.

Reaģējot uz saspringto situāciju nozarē, biedrība BASE veica pētījumu par pasažieru pārvadājumiem ar vieglo automobili - ar to saprotot gan klasiskos taksometrus, gan tos, kuri pakalpojuma reģistrēšanai un norēķiniem izmanto mobilās aplikācijas un brauc ar "baltajiem numuriem": ekonomiskajiem rādītājiem, normatīvo regulējumu, uzņēmējdarbības modeļiem, citu valstu nozares regulējumu. Pētījums balstās uz  statistikas un nozares likumdošanas analīzi, padziļinātām intervijām ar publiskā sektora un nozares pārstāvjiem, kā arī citu ar nozari saistīto datu analīzi.

Pētījumā secināts, ka nozare ir ļoti sadrumstalota un tajā valda ļoti asa konkurence. Kopumā nozarē darbojas divi galvenie biznesa modeļi un to variācijas: klasiskie taksometri ("dzeltenie numuri") un pasažieru pārvadājumi ar vieglo automobili ("baltie numuri"). Pētījuma rezultāti liecina, ka nozarei ir nesamērīgs un nelietderīgs administratīvais slogs: licences, atļaujas, taksometru skaitītāji, zonējums, ierobežotas uzņēmējdarbības formas u.tml., kā arī tās uzraudzībai tiek tērēti nesamērīgi resursi.

Vienlaikus pētījuma ietvaros izstrādāti priekšlikumi nozares regulējuma pilnveidošanai un "algas nodokļu" nomaksas uzlabošanai, kuriem būtu pozitīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem, tostarp pirmajā ieviešanas gadā, pēc pētījuma autoru lēstā, dodot papildu 2,825 miljonus eiro, otrajā gadā - 5,075 miljonus eiro, ber trešajā gadā - 7,315 miljonus eiro.

Pētnieki arī uzsver, ka, izstrādājot priekšlikumus risinājumiem vieglo pasažieru pārvadājumu nozarē, ņemti vērā atšķirīgie uzņēmējdarbības modeļi un to darbības īpatnības, piemēram, "dzelteno" taksometru gadījumā ir ļoti grūti iegūt patiesu priekšstatu par uzņēmēju ienākumiem, jo pastāv dažādi veidi, kā tiek apiets taksometru skaitītāju kontroles mehānisms. Pieļaujot, ka, pilnveidojot skaitītāju tehniskās prasības, ir kļuvis grūtāk ietekmēt to rādītājus, tomēr tiek izmantoti citi apiešanas veidi - atlaides pēc brauciena vai skaitītāja neieslēgšana vispār. Turklāt "dzeltenajos" taksometros ir iespējams norēķināties skaidrā nauda.

Savukārt "baltie" taksometri kā biznesa modelis atšķiras ar to, ka tajos norēķini ir atļauti tikai bezskaidrā naudā, izsaukumi tiek veikti mobilajā lietotnē jeb platformā, kurā klients redz arī tarifu un apmaksas summu. Būtībā platforma nodrošina taksometra skaitītāja funkciju no klienta viedokļa. Turklāt visa informācija par ienākumiem un arī finanšu līdzekļi nonāk platformā. "Balto" taksometru modelis, pētnieku ieskatā, pēc būtības ir elastīgāks un dod lielākas iespējas strādāt nepilnu darba laiku, tostarp papildus pamatdarbam, izmantojot personisko automašīnu. Līdz ar to šiem atšķirīgajiem uzņēmējdarbības modeļiem būtu veidojams atšķirīgs nodokļu regulējums, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgu nodokļu slogu, lai nodrošinātu godīgu konkurenci. Šādam regulējumam būtu jābūt vienkārši piemērojamam, samazinot administratīvo slogu un izvairīšanās iespējas, uzskata BASE.

Ņemot vērā nozares specifiku, pēc pētījuma autoru paustā, "svarīgs aspekts, veidojot nākotnes nodokļu regulējumu, ir nepieciešamība nodrošināt labāku nozarē nodarbināto sociālās apdrošināšanas risku segumu. Līdz ar to nodoklim ir jāietver valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (jāveido lielāko to daļu), ar daudz plašāku risku apdrošināšanu, un tām jābūt sasaistītām ar vadītāju."

BASE pārstāvji arī uzsver - ņemot vērā, ka nozarē šobrīd ēnu ekonomikas apmērs veido 80%, šāds regulējums būtu ieviešams pakāpeniski, dodot laiku nozares uzņēmējiem pārkārtoties un pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem. Pētījumā izstrādāti arī divi priekšlikumi attiecībā uz "algas nodokļiem". Viens priekšlikums paredz, ka klasiskie taksometru vadītāji maksā patentmaksu pirmajā gadā 250 eiro mēnesī, otrajā gadā - 335 eiro, trešajā gadā - 420 eiro. Ārpus Rīgas, Pierīgas, Mārupes, Jūrmalas patentmaksa ir par 50% mazāka. Savukārt otrs priekšlikums paredz, ka "baltie numuri" maksā nodokli procentos no apgrozījuma: pirmajā gadā 7,5% no apgrozījuma, otrajā gadā - 10%, trešajā gadā - 12,5%, saglabājot ierobežojumu - norēķinus veikt tikai bezskaidrā naudā.

Pētījuma autori skaidro: lai arī patentmaksas un nodokļa noteikšana, ņemot vērā apgrozījumu, neatrisinās visas taksometru nozares problēmas un arī ēnu ekonomiku nozarē pilnībā nelikvidēs, šāda pieeja lielā mērā sakārtos aplokšņu algas jautājumu un nodrošinās sociālās garantijas taksometru vadītājiem.

BASE piedāvātais modelis paredz "algas nodokļu" sasaisti tikai un vienīgi ar taksometru vadītāju - nevis automašīnu, kā tas tika darīts līdz šim. Atbilstoši BASE modelim taksometru vadītājiem būtu jāizvēlas viens no diviem uzņēmējdarbības modeļiem - vai nu "dzeltenie", vai "baltie" numuri, un vadītāji drīkstētu darboties tikai kā fiziskas personas, saimnieciskās darbības veicēji, proti, vadītājiem nebūtu darba attiecību klasiskajā izpratnē. "Patentmaksas, kuras maksātu fiziska persona un kuru samaksa būtu saistīta ar reģistrāciju Autotransporta direkcijas vadītāju reģistrā, būtu daudz vieglāk administrēt, un šāds risinājums būtiski samazinātu izvairīšanās no nodokļu nomaksas iespējas," norāda pētījuma veicēji.

Pētījuma autori noraida no dažādām ministrijām izskanējušās bažas par to, ka, pārejot uz modeli, kurā fiziska persona ir nodokļu maksātājs, palielināsies riski, kas saistīti ar pārvadājuma pakalpojuma sniegšanu un pārvadātāja atbildību, un ka šo risku segšanai var rasties apstākļi, kas veicinās transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas prēmiju pieaugumu. "Uzskatām, ka šādām bažām nav pamata, jo fiziska persona ir atbildīga ar visu savu mantu. Savukārt pie pašreizējā regulējuma pārvadātājs var būt komersants, piemēram, arī mazkapitāla SIA, kuras atbildības līmenis ir apšaubāms. OCTA prēmijas pieaugums taksometriem ir arī pašlaik, neatkarīgi no regulējuma," uzsver pētījuma autori.

FOTO: Latvijas taksometru arodbiedrības rīkotais pikets pret ēnu ekonomiku

Piedāvātais modelis arī paredz, ka "flotēm", dispečerdienestiem, auto nomām u.c. tiktu piemērots parastais nodokļu režīms, tostarp nodrošinot pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmumu ieņēmumu nodokļa ieņēmumus. BASE pārstāvji gan uzsver, ka jau šobrīd taksometru nozare ir ļoti sadrumstalota un daudzi tās dalībnieki nesasniedz pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksni. "Daudzos gadījumos lielo autoparku īpašnieki nodarbojas ar automašīnu pārvaldīšanu un iznomāšanu, zīmola mārketingu un dispečerdienesta uzturēšanu, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka šis biznesa modelis mainīsies arī gadījumā, ja darba tiesisko attiecību vietā pastāvēs nomas attiecības ar šoferiem,  un ka šādi uzņēmumi varētu nemaksāt pievienotās vērtības nodokli," pauž pētījuma autori.

BASE piedāvātajā modelī klasiskie taksometru vadītāji ("dzeltenie numuri") patentmaksu maksātu paši, bet par "baltajiem numuriem" nodokli ieturētu un budžetā nomaksātu mobilo aplikāciju īpašnieki, to personificējot un sniedzot informāciju Valsts ieņēmumu dienestam. Atbilstoši BASE priekšlikumam, platformām būtu jābūt reģistrētām Latvijā, bet nereģistrētām platformām nebūtu tiesību strādāt Latvijā un šoferiem nebūtu tiesību strādāt caur nereģistrētām platformām. Pārkāpumu gadījumā šoferi tiktu izslēgti no vadītāju reģistra. "Šāda kārtība efektīvi attīrītu tirgu no negodīgiem komersantiem, kuri šobrīd nemaksā nodokļus," pauž pētījuma veicēji.

Vienlaikus ar vadītāju sociālo apdrošināšanu piedāvātais modelis paredz arī pastiprinātu taksometru vadītāju atbildību un kontroli. Tāpat modelis paredz esošā "Taksometru vadītāju reģistra" sasaisti ar nodokļu nomaksu (dati tiek saņemti no Valsts ieņēmumu dienesta), proti, pakalpojumu sniegšanā varētu piedalīties tikai tie taksometru vadītāji, kuri ir samaksājuši nodokļus: klasiskie taksometru vadītāji - avansā par kārtējo mēnesi, "baltie numuri" - par iepriekšējo mēnesi.

BASE priekšlikumi ietver nepieciešamību veikt izmaiņas arī citos normatīvos, piemēram, nosakot, ka taksometru skaitītāji vairs nepilda nodokļu iekasēšanas funkciju, bet gan patērētāja tiesību aizsardzības funkciju un čeks kalpo kā darījumu apliecinošs dokuments. Tāpat pētījuma autoru ieskatā jāturpina atļauju un licenču centralizāciju Autotransporta direkcijā, tādējādi ne tikai samazinātos administratīvais slogs, bet arī uzlabotos informācijas ieguves kvalitāte un priekšstats par nozari kopumā. Būtu jāievieš arī mobilo lietotņu jeb aplikāciju licencēšana, tādējādi nostiprinot to pienākumus un atbildību: gan reģistrējot pakalpojumu sniedzējus, gan nomaksājot nodokļus un sniedzot informāciju Valsts ieņēmumu dienestā. Iespējams, būtu nepieciešams reģistrēt arī "klasiskos dispečerdienestus".

BASE ieskatā, atbalstot un ieviešot iepriekš minētos un ar nozari un publisko sektoru minētos priekšlikumus, tiktu būtiski samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem, samazināta ēnu ekonomika un nodrošināta godīga konkurence nozarē, samazināti nepieciešamie resursi nozares uzraudzībai un papildus iekasēti nodokļi.

Minētie priekšlikumi un pētījums ir iesniegti Ministru prezidentam, atbildīgajām Saeimas komisijām un ministrijām.

Pētījumu par pasažieru pārvadājumu ar vieglo automobili nozari (ar to saprotot gan  klasiskos taksometrus, gan tos, kuri pakalpojuma reģistrēšanai un norēķiniem izmanto mobilās aplikācijas un brauc ar "baltajiem numuriem") veica biedrība BASE ("Business Against Shadow Economy") periodā no 2018. gada septembra līdz decembrim. Pētījums ietver taksometru nozares ekonomisko rādītāju un normatīvā regulējuma analīzi, uzņēmējdarbības modeļu, ka arī citu valstu nozares regulējumu izpēti. Pētījums balstās uz padziļinātām intervijām gan ar publiskā sektora pārstāvjiem - Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Rīgas domes Satiksmes departamentu, Rīgas pašvaldības policiju, gan ar komersantiem, gan arī taksometru vadītāju pārstāvjiem.

Uz augšu