ES veidos jaunu mehānismu trešo valstu investīciju analīzei (1)

Jaunais izvērtēšanas jeb skrīninga (screening) mehānisms ļaus dalībvalstīm efektīvāk apmainīties ar informāciju par trešo valstu tiešiem ieguldījumiem. Šobrīd tikai 14 ES valstīs pastāv tiešo ieguldījumu analīzes rīki. Savukārt tajās dalībvalstīs, kur šādu rīku vēl nav, nebūs pienākuma tādu veidot. Vienlaikus dalībvalstīm būs jāatvieglo pieeja informācijai par investīciju projektiem, teikts normatīvās rezolūcijas projektā. 

Likumprojekts ir “pilnīgi neitrāls”. Tas neaizstās dalībvalstu pilnvaras lemt par investīciju projektiem to teritorijā, bet gan būs rīks, kas palīdzēs pieņemt labāku lēmumu, portālam TVNET apliecināja ziņojuma autors par ārvalstu tiešo investīciju analīzes mehānisma izveidi, EP deputāts no Francijas Franks Prusts.  

Taču, ja Eiropas Komisija vai trešdaļa dalībvalstu pauž bažas par ieguldījumiem, minētajām dalībvalstīm un dalībvalstij, kurā ieguldījumi tiek veikti, ir jāsadarbojas, lai rastu citu risinājumu, uzsvērts rezolūcijā. 

Tajā pašā laikā ES joprojām ir atvērta ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, tomēr ir nepieciešams pārliecināties, vai tie neapdraud ES stratēģiskās intereses. Jaunais mehānisms ļaus labāk pasargāt tādas nozares kā ūdensapgāde, transports, komunikāciju tehnoloģijas, ar mākslīgo intelektu saistītas aktivitātes un robotika, TVNET uzzināja EP. 

“[Nozaru] saraksts, kas tiek izstrādāts, protams nav visaptverošs, un ar laiku tas tiks papildināts. Tie būs [projekti] visos sektoros, kas var ietekmēt sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību. Protams, īpaša uzmanība tiks veltīta stratēģiskajām nozarēm. Komisāre [tirdzniecības jautājumos Sesīlija Malmstrēma] jau pietiekoši daudz izteicās par visiem tiem sektoriem, kas saistīti ar programmu “Apvārsnis 2020”. Šeit ir runa gan par kosmosa telekomunikācijām, gan arī par lauksaimniecības zemi, pārtikas drošību. Tā ir vesela nozare,” portālam TV NET apstiprināja Prusts. 

Likumprojekta autori nepieciešamību pilnveidot regulējumu skaidro ar to, ka pēdējo 20 gadu laikā ārvalstu tiešo investīciju struktūra ES ir ievērojami mainījusies.  Piemēram, Ķīnas ieguldījumi ir auguši seškārt, Brazīlijas - desmitkārt, bet investīcijas no Krievijas ir dubultojušās.  Pēdējā laikā šādi ieguldījumi tiek veikti augsto tehnoloģiju nozarēs, turklāt bieži tos veic tieši vai netieši ar valsti saistīti uzņēmumi.  

Paredzams, ka EK  nolīgumu par jaunā mehānisma izveidi oficiāli apstiprinās 5. martā. Šī regula stāsies spēkā 18 mēnešus pēc tās publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī.