Putins "uzbūvējis ekonomisko cietoksni" cīņai pret Rietumiem; sabiedrībā pieaug neapmierinātība (35)

Krievijas elites pārstāvji uzskata, ka šāds “cietoksnis” neļaus ASV un to sabiedrotajiem izsekot Krievijas militāro spēju pieaugumam, kā arī dažādām iecerēm.

Radīt šādu – cietokšņa tipa politiku ir bijis Putina mērķis jau kopš viņa nākšanas pie varas tūkstošgades sākumā. Viņa vadībā Krievijas attiecības ar Rietumvalstīm pakāpeniski ir pasliktinājušās, turklāt Krievijas ekonomiku smagi ietekmējušas arī ārējās norises.

Globālās ekonomiskās krīzes laikā pirms desmit gadiem Krievijas akciju tirgus zaudēja gandrīz 70% no savas vērtības, turklāt liela nozīme ir arī naftas cenām. Straujā naftas cenu krituma dēļ pirms pieciem gadiem sākās rubļa vērtības lejupslīde. Protams, nedrīkst aizmirst arī par Krievijas ārpolitikas sekām – Krimas okupācijas un agresijas Ukrainā dēļ pret Krieviju tika noteiktas sankcijas, kas arī atstājušas zināmu ietekmi uz ekonomiku.

Tagad Krievijas ekonomika pielāgojas jaunajiem apstākļiem. Pērn tika tika pieņemts Krievijas budžets. Tam paredzēts pārpalikums, jo pagājušo gadu Krievija noslēdza ar 1,6% lielu pārpalikumu, tomēr dzīves līmeņa pieaugums Krievijā tā arī nav sagaidīts.

Par pagrieziena punktu var uzskatīt Putina lēmumu apspriesties ar saviem padomniekiem ekonomikas jautājumos 2016. gada rudenī, kad tika pieņemti pat skarbi lēmumi fiskālās disciplīnas nodrošināšanā.

Tajā laikā Putins gatavojās vēlēšanām, kas notika 2018. gadā, un viņa vadību apdraudēja dažādi politiskie riski. Viņa vadībā ekonomika sāka sarukt, tomēr militārie izdevumi, lai turpinātu veikt militārās operācijas Sīrijā (un Ukrainā, ko Krievija pastāvīgi noliedz), turpināja pieaugt. Lai nodrošinātos pret tālāku ekonomikas kritumu, Krievija darīja visu, lai panāktu Hilarijas Klintones zaudējumu ASV prezidenta vēlēšanās, kas arī izdevās.

Tomēr uz Donalda Trampa ievēlēšanu liktās cerības neattaisnojās. Putins izveidoja ļoti stingru ekonomikas modeli, samazinot izdevumus faktiski visās nozarēs.

“Putins meklē iespējas, kā ietaupīt. Viņam ļoti ir vajadzīga nauda, lai cīnītos pret Rietumiem. Putinam ir vajadzīga nauda, lai tiktu galā ar sankcijām, kas pieņemas spēkā, kā arī izvairītos no iespējamām ekonomiskām krīzēm nākotnē,” saka Kārnegī centra pētnieks Andrejs Koļesņikovs.

Starptautiskās finanšu uzraudzības iestādes, kā, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds, vērtē pozitīvi šādas Krievijas ekonomikas tendences, kas ļauj veidot pārpalikumu un izvairīties no parādiem. Arī starptautiskie investori norāda, ka Krievijas ekonomika ir kļuvusi “imūnāka” pret ārējiem faktoriem.

Putina stingrībai tomēr ir arī negatīvas sekas. Izaugsme faktiski nav vērojama, ienākumi turpina kristies, inflācija pieaug. Iespējams, ka šie faktori Putinam pērn lika ķerties pie viņa priekšvēlēšanu solījumos “svētā un neaizskaramā jautājuma” - pensiju sistēmas reformēšanas. Pensionēšanās vecums Krievijā tika paaugstināts par pieciem gadiem.

Šāds lēmums izraisīja plašu sabiedrības neapmierinātību, kas savukārt - Putina reitinga kritumu un protestus visā valstī. Neapmierinātība pieaug, kā arī valstī turpina pieaugt iedzīvotāju parādsaistības.

“Mūsu valsts līderi ir izvēlējušies ārkārtīgi konservatīvu scenāriju – ietaupīt, cik daudz iespējams, izdot, cik maz vien iespējams. Šāds mērķis ir sasniegts, ir panākta zināma makroekonomiskā stabilitāte, taču maksa ir ekonomiskā izaugsme – to ir ļoti grūti novērot,” saka Maskavas Ekonomiskās augstskolas dekāns Jaroslavs Kuzminovs.

Krievijas Centrālās bankas rezerves pērn sasniedza aptuveni 475 miljardus dolāru. Lielākais rādītājs Krievijai bija 2008. gadā, kad naftas cenas bija sasniegušas vēsturiski augstākos rādītājus.

Ekonomikas izolācijas mehānisms ir modelēts līdzīgi Norvēģijā pastāvošajai sistēmai, kas ekonomikai ļauj izvairīties no naftas cenu svārstību sekām, nodrošinot stabilu pensiju sistēmu. Tomēr Krievija nevar lepoties ar tādiem panākumiem kā Norvērģija.

“Visi ekonomiskie procesi, kas ietekmē budžetu, ir saistīti ar ārkārtas situāciju ekonomikā. Krievija pašlaik cenšas uzkrāt maksimāli daudz līdzekļu, lai tā varētu izturēt jaunus ekonomiskos satricinājumus, piemēram, jaunas sankcijas,” pauž “Standard & Poors” analītiķe Karena Vartapetova.

Sava “ekonomiskā cietokšņa” stiprināšanai Putins paļaujas uz sev tuvajiem biznesmeņiem, kas veic dāsnas investīcijas valsts budžetā. Šādas investīcijas ļāva Putinam sarīkot 2014. gada Ziemas olimpiskās spēles Sočos, kā arī Pasaules kausu futbolā 2018. gadā.

Viņš ir licis saprast – Krievija it kā atrodas NATO un Rietumvalstu finanšu centru ielenkumā, tomēr Padomju Savienības kļūda netiks pieļauta un ekonomika tiks pielāgota jauniem apstākļiem.

Putins ir sācis apsvērt iespēju arī vairs nepalielināt aizsardzības budžetu. Īsi pirms Padomju Savienības sabrukuma daļa no Kremļa elites lēma samazināt izdevumus dažādām vitāli svarīgām nozarēm un veltīt līdzekļus militarizācijai, lai “varētu turēt līdzi ASV”. Tieši tāpēc Mihaila Gorbačova vadībā Padomju Savienība saņēma vairākus starptautiskus aizņēmumus. Lielāko daļu no šiem parādiem Putina vadībā ir izdevies atmaksāt.

Putins norāda, ka Krievijas ekonomika ir labākā stāvoklī nekā jebkad agrāk.

“Mums ir spēcīgs finanšu drošības spilvens. Pirmo reizi vēsturē mūsu rezerves ļauj nosegt ārējo parādu,” sacīja Putins.

Tomēr aktuāls ir jautājums, cik ilgi ekonomisko stagnāciju un krītošos ieņēmumus izturēs Krievijas iedzīvotāji. Propaganda turpina uzstāt, ka “Krievijas ekonomiskās neatkarības vārdā ir nepieciešami vairāki upuri,” tomēr sabiedrības pacietība tuvojas beigām. Par to liecina arī neapmierinātība ar pensijas vecuma celšanu, ko tik ļoti centās aizstāvēt propaganda.