Asociācijas vadītāja: Atbildīga kreditēšana ir finanšu nozares dienaskārtībā (1)

Jautāta, kā izmaiņas PTAL ietekmēs kreditēšanas nozari, Liepiņa pauž, ka šādas izmaiņas nepieciešamas nesamērīga parādu sloga veidošanās mazināšanai, it īpaši mazāk aizsargātām personām.

“Finanšu nozares asociācija pastāvīgi iestājas par atbildīgu kreditēšanu, konsekventu un neatlaidīgu ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanos. Lai mazinātu nesamērīga parādu sloga veidošanos, it īpaši sociāli mazaizsargātām personām,

pagājušā gada 12.jūnijā Ministru prezidenta kungam nosūtījām ilgstošās debatēs un apspriedēs gan Asociācijas komitejās, gan ar citiem nozares profesionāļiem izstrādātus priekšlikumus atbildīgākai patērētāju kreditēšanai. Tāpat pērn jūnijā Asociācija kopīgi ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociāciju valdībai iesniedza kopīgus priekšlikumus atbildīgākai patērētāju kreditēšanai,” saka Liepiņa.

Viņa uzsver, ka asociācijas prioritāte ir atbildīga kreditēšana, neatkarīgi no tā, kurš ir aizdevējs, kā arī to, ka aizdevējam ir ļoti rūpīgi jāizvērtē esošie un potenciālie kredīti.

“Kredītspējas nepienācīgu izvērtēšanu vai, vēl ļaunāk, neizvērtēšanu vispār, nevar un nedrīkst aizstāt ar paaugstinātām likmēm patērētājiem izsniedzamajiem kredītiem.

Neapšaubāmi, pastāvīgi ir jāuzklausa arī uzraugu, Patērētāju tiesību un aizsardzības centra (PTAC) viedoklis, vai visus pasākumus ir iespējams adekvāti īstenot,” norāda Liepiņa.

Finanšu nozares asociācijas vadītāja neizslēdz, ka, iespējams, būs nepieciešami kādi tehniski precizējumi regulējumā, nemainot ar pēdējos likuma grozījumus, kas noteikti pēc būtības.

Liepiņas norādītie precizējumi varētu veicināt matemātiski precīzu gada likmes aprēķināšanu, apsvērt reklāmas ierobežojumu samērīgumu un proporcionalitāti, piemēram, attiecībā uz sabiedrībai nozīmīgu pasākumu atbalstīšanu, sponsora logo lietošanu bez vienlaicīgas aicināšanas aizņemties no tā.

“Jāatzīmē, ka minētie apsvērumi arī bija starp tiem, kāpēc Latvijas Finanšu nozares asociācija rosināja vairākiem grozījumiem kā spēkā stāšanās datumu noteikt 2019. gada 1. jūliju, lai visi kreditēšanas jomā iesaistītie spēlētāji var mierīgi un izsvērti izvērtēt visas nianses,” skaidro Liepiņa.

Asociācijas vadītāja, jautāta, vai izmaiņas PTAL skars arī banku sektoru, norādīja, ka jebkādas būtiskas izmaiņas nozarē prasa pielāgošanos.

“Mūs satrauc, ka šobrīd kļūst mazāk pieejama saturiska informācija par personas nomaksātajiem nodokļiem: VID izziņās šie dati nebija tik izvērsti kā VSAA sniegtajās. VSAA datu aizsardzības regulējuma un likuma normu dēļ, to nevar sniegt arī turpmāk. Šis ir jārisina neatliekami, lai nodrošinātu atbildīgu un vispusīgu kredītspējas nepārtrauktu izvērtējumu,” norāda Liepiņa.

Viņa piebilst, ka asociācija kopā ar sadarbības partneriem strādā pie labākas un ērtāk pieejamas studentu kreditēšanas programmas, kas ar attīstības finanšu iestādes “Altum” iesaisti, varētu studentam ļaut iztikt bez galvotāja un turpmāk šādus kredītus varētu piedāvāt vairākas finanšu iestādes, nevis tikai viena, kā tas ir šobrīd.

Liepiņa norāda, ka jaunā kārtība studentu kreditēšanā ir jāizveido šogad, lai tā pilnvērtīgi varētu sākt darboties jau no nākamā gada sākuma.

Iepriekš intervijā portālam TVNET finanšu ministrs Jānis Reirs sacīja, ka bankām nepieciešams atjaunot tā saucamo overdraftu, kas faktiski nozīmētu “ātro kredītu nāvi”. Jautāta par to, vai bankas varētu atjaunot overdraftu, Liepiņa pauž, ka līdz šim tas nav bijis aizliegts.

“Tas nekad nav bijis aizliegts, bet jauns pieprasījums pēdējā laikā fizisko personu segmentā pēc tā nav augsts,” tā Liepiņa.

Runājot par iespējamo konkurences saasināšanos starp bankām, Liepiņa pauž, ka “stingrāka regulācija prasa vairāk profesionalitātes, kompetences un prasmju, lai, vienlaicīgi ar pilnīgu atbilstību regulējumam, klientiem tiktu piedāvāts konkurētspējīgs produkts. Plašāka, godīga konkurence kreditēšanā, tāpat kā jebkurā citā jomā, ir laba un atbalstāma”.

Runājot par nebanku aizdevēju nākotni, Liepiņa uzsver, ka atbildīga kreditēšana ir ļoti svarīga, kas jāīsteno visiem aizdevējiem, neatkarīgi no to darbības jomas.

“Kolēģiem, kas nestrādā banku jomā, ievērojot to aizdevumu vidējo apmēru, nav bijusi plaša saskare ar aizņēmēju maksātnespējas procesiem. Cilvēki tikai pēc 5000 eiro parādsaistībām var pieteikt maksātnespēju. Tie, kam mazāk, nevar to darīt un visai bieži izvēlas dzīvi ēnu ekonomikā. Tādi cilvēki ir mērāmi desmitos tūkstošu,” saka Liepiņa.

Viņa arī skaidro, ka sadarbībā ar Tieslietu ministriju ir izstrādāti risinājumi arī šādiem gadījumiem, lai veicinātu cilvēku “atgriešanos no ēnu ekonomikas parastajā ekonomiskajā apritē”

“Lai cilvēki nenonāktu ēnu ekonomikā, priekšlikumi izstrādāti, ņemot vērā arī citu valstu praksi.

Tāpat pozitīvi, ka tagad visiem kredītdevējiem būs pieeja un prasība izmantot visus datus: gan negatīvo, gan pozitīvo kredītu vēsturi,” noslēdz Liepiņa.

Drīzumā portālā TVNET būs iespējams lasīt arī nebanku sektora pārstāvja - “4finance” izpilddirektora Gvido Endlera viedokli par izmaiņām PTAL.