Nodokļu sistēma nav vienīgais risinājums nevienlīdzības mazināšanai Latvijā, aģentūrai LETA pauda bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Reizniece-Ozola atspēko tiesībsarga kritiku par nodokļu reformu (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pērn stājās spēkā Reiznieces-Ozolas vadībā izstrādātā nodokļu reforma, kuru trešdien kritizēja tiesībsargs Juris Janosns. Tiesībsarga veiktajā pētījumā "Nodokļu reforma - neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējums" norādīts, ka nodokļu reformas mērķis mazināt nevienlīdzību netiek sasniegts.
Lai arī Reizniece-Ozola vēl nav iepazinusies ar Tiesībsarga pētījumu, viņas ieskatā, līdz šim paustā kritika par nodokļu reformu izklausās pavirša un bez pamatojuma. "Es nepiekrītu tiesībsarga pētījumam, jo ar šādu pieņēmumu vajadzētu atgriezties laikā pirms nodokļu reformas un uzdot sev jautājumu - vai tad bija labāk," sacīja bijusī finanšu ministre.
Viņa norādīja, ka nodokļu reformas ietvaros mazo algu saņēmējiem un ģimenēm ar bērniem tika strauji palielināts neapliekamais minimums, tāpat mazo algu saņēmējiem tika samazināta nodokļu likme ar mērķi mazināt nevienlīdzību.
"Nodokļu sistēmu nevar skatīt tikai kā vienīgo risinājumu nevienlīdzības mazināšanai. Tāpēc tad, kad ieviesām nodokļu reformu, paralēli tika palielināti arī ģimenes pabalsti. Es nezinu vai tiesībsarga pētījumā ir ņemti vērā šie aspekti, vai ir salīdzināta situācija ģimenēs pirms un pēc reformas," teica Reizniece-Ozola.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pētījumā "Nodokļu reforma neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējumā" secināts, ka nodokļu reformas rezultātā pieaudzis nodokļu slogs personām ar apgādājamajiem.
Ja 2017.gadā ieturētie nodokļi pret vidējo bruto atalgojumu personai bez apgādājamajiem bija 29,46%, tad pērn šis apmērs samazinājies līdz 28,8%. Tikmēr, palielinoties apgādājamo skaitam, palielinājies nodokļu slogs, salīdzinot ar 2017.gadu, proti, ja personai ar vienu vai diviem apgādājamajiem nodokļu slogs nedaudz samazinājies, tad personām ar trim un vairāk nodokļu slogs pieaug. Piemēram, 2017.gadā personai ar četriem apgādājamajiem ieturētie nodokļi pret vidējo bruto atalgojumu bija 10,5%, bet 2018.gada - jau 11,02%.
Pētnieki norāda, ka laika posmā no 2015. līdz 2017.gadam nodokļu slogs personām bez apgādājamajiem auga, bet 2018.gadā samazinājās līdz 2015.gada līmenim. Attiecīgas tendences var ieraudzīt arī personām ar vienu un diviem apgādājamajiem. Savukārt personām ar trim apgādājamajiem nodokļu slogs stabili auga, bet, ja apgādājamo skaits ir no četri līdz seši, laika posmā no 2015. līdz 2017.gadam rādītājs nemainījās, bet 2018.gadā pieauga.
Pētījumā pausts, ka kopumā nodokļu sloga pieaugumu personām ar apgādājamajiem nevar vērtēt pozitīvi, īpaši gadījumos ar lielu apgādājamo skaitu un uz tā fona, ka personām ar mazāku apgādājamo skaitu 2018.gadā nodokļu slogs nedaudz samazinājās, bet ar trim līdz sešiem apgādājamajiem - pieauga.