Barona ielas remonta dokumentu viltošanas lietu skatīs slēgtās tiesas sēdēs (5)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krišjāņa Barona iela.
Krišjāņa Barona iela. Foto: Ieva Lūka/LETA

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien apmierināja krimināllietā par dokumentu viltošanu saistībā ar ceļu seguma atjaunošanu Rīga, Krišjāņa Barona ielā iesaistītā ceļu būves uzņēmuma SIA "Binders" lūgumu skatīt lietu aiz slēgtām durvīm.

Lūgums tika pamatots ar to, ka lietas materiāli satur uzņēmuma komercnoslēpumu, kura atklāšana varētu traucēt uzņēmuma komercdarbības veikšanai.

"Binders" pārstāvis Artūrs Zvejsalnieks tiesai skaidroja, ka vairāki lietas sējumi satur uzņēmuma iesniegtos dokumentus, kuros atrodami līgumi ar apakšuzņēmējiem, kuros redzamas gan summas, gan tāmes, gan uzņēmuma veiktie aprēķini.

Aizstāvis tiesai norādīja, ka, ja sēde būtu atklāta, tad ikvienam interesantam būtu iespēja dzirdēt šo informāciju.

Arī pārējie aizstāvji pievienojās "Binders" izteiktajam lūgumam, piemēram, "Binders" darbinieka Romana Rusakova aizstāve Guna Kaminska tiesai skaidroja, ka lietā nav iespējams norobežot materiālus, lai daļa no sēdēm varētu notikt atklāti, bet tikai daļa slēgti. Tāpat Kaminska uzsvēra, ka lietā esošie materiāli skar ne tikai "Binders", bet arī citu juridisko personu intereses.

Savukārt lietas prokurore Evita Masule nepiekrita aizstāvju lūgumam, norādot, ka lietu varētu skatīt atklātā tiesas procesā, par slēgtām nosakot tikai tās tiesa sēdes, kurās tiktu skarts komercnoslēpums.

Turpretim cita "Binders" darbinieka Armanda Vēvera aizstāve Alla Ignatjeva piebilda, ka arī liecinieku sniegtās liecības varētu saturēt komercnoslēpumu.

Pēc desmit minūšu apspriešanās tiesa apmierināja aizstāvības lūgumu un noteica, ka lieta turpmāk tiks skatīta aiz slēgtām durvīm.

Lietā apsūdzēts bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža un pašreizējais nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Spriņģis. Tāpat starp apsūdzētajiem ir Barona ielas būvdarbu būvuzraugs Andrejs Kiseļevs-Podgornijs, Barona ielas segumu rekonstruējušās ceļu būves firmas "Binders" darbinieki Armands Vēveris un Romans Rusakovs, kā arī uzņēmuma "Bild" valdes loceklis Kaspars Reinholds. "Firmas.lv" informācija gan liecina, ka "Bild" pērn novembrī likvidēts.

Prokuratūrā aģentūrai LETA plašāku informāciju par lietas apstākļiem nesniedza, taču apliecināja, ka viltotie dokumenti "ir segto darbu akti". Apsūdzības cēlusī prokurore Evita Masule iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" skaidroja, ka noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar to, ka faktiska būvuzraudzība projektā nav notikusi. "Un līdz ar to tie dokumenti ir sastādīti, lai šī dokumentācija būtu, un lai varētu šo objektu nodot ekspluatācijā," iepriekš norādīja prokurore.

"De facto" arī vēstīja, ka Brožam agrāk piederējusi "Bild", ar kuru Satiksmes departamentam bija līgums par būvuzraudzību seguma atjaunošanai Barona ielā.

Apsūdzētajiem draud brīvības atņemšana līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Šajā lietā iesaistītas arī divas juridiskas personas, līdz ar to tiesai būs jālemj arī par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai šīm juridiskajām personām. "De facto" vēstīja, ka procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu vērsti pret "Binders" un "Bild". "Binders" jau iepriekš paziņojusi, ka ir informēta par ierosinājumu pret uzņēmumu piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus saistībā ar Barona ielā veiktajiem būvdarbiem, taču uzņēmums kategoriski nepiekrīt izvirzītajiem pārmetumiem.

Krimināllikumā teikts, ka uzņēmumam tiesa var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja nodarījumu juridiskās personas interesēs izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis. Likumā paredzēti četri piespiedu ietekmēšanas līdzekļi - likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija un naudas piedziņa.

Lietu pirms nodošanas prokuratūrai izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Lieta ierosināta 2016.gada oktobrī.

Kopumā Barona ielas brauktuves remontdarbi izmaksājuši 2,6 miljonus eiro, bet ietves - 900 000 eiro. Ielas remontdarbu kvalitāte vairākkārt izraisījusi sabiedrības sašutumu.

Brožu jau iepriekš KNAB aizturēja kriminālprocesā par iespējamiem koruptīviem darījumiem saistībā ar Salu tilta rekonstrukciju. TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka Rīgas dome par Barona ielas rekonstrukcijas darbu būvuzraudzību 2015.gadā slēgusi līgumu ar SIA "Bild", kas iepriekš piederēja Brožam.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu