Ministrs: Manīgiem cilvēkiem nav grūti atrast vājās vietas finanšu sistēmā

FOTO: Reuters/ScanPix

Kamēr viens nozīmīgs posms naudas atmazgāšanā tiek slēgts, tikmēr kāds cits posms var iegūt lielāku lomu netīrajos darījumos. Dānijas varasiestādes pēc “Danske Bank” skandāla nu pievērš ciešāku uzmanību kompānijām, kas nodrošina dažādus finanšu pakalpojumus. Galvenās bažas ir tās, ka katra finanšu darījuma process ir tik sarežģīts, ka noziedznieki var atrast kādus “drošības caurumus”, lai slēptu savas nelegālās transakcijas, raksta aģentūra “Bloomberg”.

Dānijas biznesa ministrs Rasmuss Jarlovs saka, ka galvenais varasiestāžu mērķis ir “visu laiku būt priekšā noziedzniekiem, jo tie pastāvīgi meklē, kā izmantot finanšu sistēmas nepilnības un ievainojamības”.

Dāņu valdības lēmums koncentrēt uzmanību uz maksājumu pakalpojumu kompānijām seko pēc ziņām par strauju to izaugsmi. Tāpat finanšu tirgos liela uzmanība pievērsta ASV uzņēmumiem “Fidelity National Information Services Inc.” un “Worldpay Inc.”, kas lēmuši apvienoties. Šāds darījums novērtēts vairāk nekā 43 miljardu dolāru vērtībā. Tas ir vērtīgākais darījums, kāds jebkad veikts finanšu sektorā.

Bankām Eiropā līdz septembrim ir jāsniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pieeja saviem kontiem. Šāda ideja pastāv, lai ļautu trešo pušu kompānijām ar klienta atļauju veikt transakcijas.

Ideālā variantā ideja paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji var radīt papildu konkurenci finanšu sektorā, kur dominē bankas.

Tomēr Ziemeļvalstīs, kur banku sektora prestižu ir iedragājuši naudas atmazgāšanas skandāli, bankas protestē pret ideju ļaut veikt transakcijas trešajām pusēm. Bankās jau pašlaik notiek izmeklēšana saistībā ar apsūdzībām par naudas atmazgāšanu.

Tiek norādīts, ka trešo pušu iesaiste finanšu procesos mazinās transakciju caurspīdīgumu un veicinās jaunus veidus, kā veikt netīrus darījumus.

“Danske Bank” skandāls ir pievērsis arī ASV varasiestāžu uzmanību. Ministram Jarlovam tagad ir jāpanāk jaunu ierobežojumu ieviešana, lai nākotnē izslēgtu Dānijas banku iesaisti naudas atmazgāšanā. Sagaidāms, ka jaunie noteikumi pret naudas atmazgāšanu būs vieni no stingrākajiem Eiropā – maksimālais sods par iesaisti netīros darījumos būs vairāk nekā četri miljardi eiro.

“Finanšu sistēma ir ļoti sarežģīta, tāpēc tajā atrast nepilnības un vājās vietas manīgiem cilvēkiem nesagādā problēmas,” sacīja Jarlovs.

“Nordea” bankas pārstāve Jūlija Galbo norāda, ka ir gūti pierādījumi tam, ka naudas atmazgāšanas galvenā “sakne” meklējama Krievijā. Ļoti liela daļa netīro darījumu notiek no Krievijas, kad nauda tiek pārskaitīta uz Kipru, Maltu, vai arī kādu “nodokļu paradīzi” Karību salās.

“Maksājumi iziet cauri vairākiem pakalpojumu sniedzējiem, tādēļ bankas nevar redzēt pilnībā visas detaļas. Tāpat kā bankām, arī maksājumu servisiem ir jāizvērtē visi klienti, jāiegūst maksimāli daudz informācijas,” sacīja Galbo.

“PA Consulting” finanšu servisa eksperts norāda, ka pašlaik samazinās to transakciju skaits, kuras apstrādā viena organizācija. Maksājuma apstrāde vairākās organizācijās ievērojami apgrūtina banku iespējas izsekot, cik legāli vai nelegāli ir maksājumi.

“Runājot par sankcijām - mēs varam bloķēt aizdomīgus darījumus, ja mēs varam noteikt, ka transakciju veic sankciju sarakstā iekļauta firma vai persona, tomēr tās izmanto dažādas ķēdes, kas ļauj apiet sankcijas,” saka Galbo.

“Maksājumu servisos pastāv nākamā problēma – tajās, visticamāk, ir ļoti sarežģīta un slīpēta sistēma, kas ļauj no bankām un finanšu uzraugiem noslēpt aizdomīgus darījumus,” norāda “Nordea” pārstāve.

Uz augšu