Teju trešdaļa dzīves parādu jūgā: ātro kredītu upuris atklāti par savu pieredzi

FOTO: Pixabay

Par iespēju “ātri un viegli” aizņemties, šķiet, ir dzirdējis ikviens. Tomēr par sekām – kas notiek pēc tam, kad cilvēks nespēj atdot parādu, neskaitāmās kredītu reklāmas klusē. Latvijā ātro kredītu sekām tiek pievērsta arvien plašāka uzmanība – ir pētīti psiholoģiskie faktori, ar kādiem saskaras parādnieki. Kamēr politiskajās aprindās par realitāti kļuvusi iespēja, ka iepriekš noteiktie ierobežojumi tiks mīkstināti, portāls TVNET uz sarunu aicināja Raiti (vārds mainīts), kurš pastāstīja par savu pieredzi saistībā ar ātrajiem kredītiem.

Raitis ir 27 gadus vecs vīrietis, kuram aiz muguras ir nodzīvoti vairāki grūti gadi, kas pavadīti parādu jūgā. Iepriekš viņš par to nav vēlējies runāt, taču tagad, kad gandrīz ir izdevies izkļūt no parādu radītajām problēmām, Raitis ir gatavs stāstīt par notikušo, kā arī aicināt citus nepakļauties spiedienam, paņemot ātros kredītus.

Vīrietis stāsta, ka pirmais kredīts paņemts vēl 19 gadu vecumā, kad tikko bija pabeigta vidusskola. Tas ir laiks, kad ātrie kredīti kļuva populāri.

“Sākumā bija dažādas akcijas, piemēram: "Aizņemies 20 latus un atdod tikpat, turklāt vēl saņem par to piecus latus!" Bija daudzi draugi, kuri jau tā bija izdarījuši. Man tajā laikā vēl nebija izveidots konts, un tad vienā brīdī tā, it kā joka pēc, to kredītu kontu uztaisīju. Tas man neaiztikts stāvēja kādu gadu pusotru, un tad es sāku dzīvot Rīgā,” atminas Raitis.

Sākot dzīvot Rīgā, Raitis vēl nestrādāja, bet studēja. Galvenos iztikas līdzekļus jaunietim nodrošināja vecāku sūtītā nauda, tomēr kādā brīdī bija nepieciešams aizņemties.

“Bija brīdis, kad finanses kļuva “par īsu” - pietrūka ceļam uz Rīgu, tāpēc arī aizņēmos 20 latus. Tad es tos diezgan ātri atdevu, un kādu brīdi bija miers. Tad vēlāk jau pienāca brīdis, kad vajadzēja kaut kādai ballītei.

Kad esi tikko sācis Rīgā dzīvot, gribas ballēties, neprasīsi taču mammai naudu ballītei! Kredītus varēja vienkārši paņemt... Tad jau bija runa par lielākām summām, piemēram, 50 latiem,” stāsta Raitis.

Viņš atminas, ka drīzumā nācies saprast, ka kredītu laikā tomēr neizdosies atmaksāt, tāpēc izmantota iespēja pagarināt atmaksas termiņu.

“Tad jau arī “aizgāja tas vāveres ritenis”. Pirmais bija “SMSCredit”, ar to viss sākās...” stāsta Raitis.

Iepriekš portālam TVNET antropologs Andris Šuvajevs stāstīja, ka reklāmas ātro kredītu jomā ir ļoti nozīmīgas. “Tas lielais piedāvājums, kas nāk no visām pusēm, liek cilvēkiem aizdomāties par tādu iespēju. Bez reklāmas, visticamāk, daudzi arī neaizdomātos par to,” teica Šuvajevs.

Tieši tādēļ arī Raitim tika jautāts, kāda bija reklāmas loma un ilūzija par “vieglu naudu” viņa lēmumos paņemt kredītu. Raitis atzīst, ka reklāma ir spēlējusi zināmu lomu lēmumā ņemt kredītus. Raitis stāsta, ka, skatoties kādu pārraidi televīzijā, katrā pauzē bijušas ātro kredītu reklāmas.

“Šādi tu nepārtrauc domāt par to, ka ir tāda problēma, ar ko nevar tikt galā. Tā “vieglā nauda” arī atspoguļo to, kāpēc es tajā visā ieberzos. Tas bija vienkāršs veids, kā ieberzties,” tā Raitis.

“Vēl noteikti jārunā arī iekšējām pārdomām. Tagad, par to domājot, varu secināt, ka tagad noteikti nebūtu ņēmis to naudu – labāk nebūtu aizgājis uz ballīti vai varbūt būtu paprasījis draugiem.

Tajā brīdī varbūt izšķirošā arī nebija reklāma, bet gan mans mugurkauls, kas neizturēja. Bija tāda iespēja, un, ok, fine – paņemšu. Par sekām tajā brīdī nemaz nedomāju,” atminas Raitis.

Lai arī sākumā licies, ka viss ir kārtībā un situācija tiek kontrolēta, pienācis brīdis, kad jaunais vīrietis sapratis, ka problēmu nasta kļūst arvien smagāka. Raitis stāsta, ka vienā darbā viņš strādājis par asistentu un tur daudz naudas nenopelnīja. Viens no labumiem bijis apmaksātas pusdienas.

“No tās nelielās summas, ko saņēmu, es jau varēju pamazām kaut ko atmaksāt vai arī pagarināt aizdevumu termiņus. Tajā brīdī, kad paņem mazliet lielāku summu, tev vajag arī vairāk naudas, lai pagarinātu termiņus. Un tad arī nauda “kļūst par īsu”. Atceros, ka bija “Vivus” piedāvājums, kurā parādu varēja atdot pa daļām. Salīdzinot - “SMSCredit” aizdevums bija jāatdod vienā maksājumā. Tāpēc paņēmu “Vivus”, lai atdotu parādu “SMSCredit”,” stāsta Raitis.

Viņš atdevis kredītu “SMSCredit” un turpinājis maksāt parādus aizdevējam “Vivus”, taču arī tam nauda sākusi pietrūkt.

“Vienmēr ir tā, ka tev vajag konkrētu summu X. Taču ne ģimenē, ne skolā diemžēl man nebija iemācīts, kā pareizi tikt galā ar saviem līdzekļiem. Bija tā, ka piedāvāja ņemt vairāk, un es arī ņēmu kredītu lielāku nekā vajadzēja. Tad jau bija izveidojušies nopietni parādi – pie aptuveni 1000 latiem,” atminas Raitis.

Viņš stāsta, ka maksājumus nekavēja, kā arī atmaksas termiņus pagarināja laicīgi. 1000 latu parāds bija izveidojies, kad jaunietis bija 20 gadus vecs un par savām naudas problēmām, kādas bija sākušās, dzīvojot Rīgā, jaunietis pateicis arī mātei.

“Vienu dienu pateicu mammai, ka esmu parādā. Viņai tādas naudas arī nebija, bet mamma kaut kā dabūja līdzekļus, lai varētu atmaksāt šo kredītu. Pēc tam apsolīju viņai, ka atdošu to naudu, tāpēc aizbraucu strādāt uz Angliju, kur nostrādāju gadu. Anglijā būdams, es atmaksāju mammai kredītu un tiku galā ar parādsaistībām,” norāda Raitis.

Pēc Anglijā pavadīta gada jaunietis atgriezās Latvijā. Taču neilgi pēc tam sākušās jaunas problēmas – kā atzīst Raitis, viņš bija pieradis pie lielākas algas un brīvības, tādēļ kā galveno risinājumu atkal redzēja ātrā kredīta paņemšanu.

“Man atlika vien uzspiest pogu “Pieteikties aizdevumam”, un tad tas vāveres ritenis sākās atkal. Tad es sāku runāt ar “SMSCredit” , lai iedod man atmaksas grafiku. Tajā brīdī, kad viņi to iedeva, bija prieks un apziņa, ka kaut kā jau varēs atdot to kredītu.

Tagad, skatoties uz tiem procentiem, ko man iedeva, – kosmoss! Kaut kā pa daļām atmaksāju, bet pēc tam atkal, kad nāca 22-23 gadi, sākās viss no jauna...” stāsta Raitis.

Viņš atminas, ka paņēmis kredītu pie viena aizdevēja, pēc tam aizņēmies no cita kreditora, lai atmaksātu parādu pirmajam. Turklāt nereti bijusi sajūta, ka kredīts īsti nemaz nav nepieciešams.

“Sākās tāda kā atkarība, kaut kāds aptumsums... Slikta sajūta ir tad, kad tev naudas nav, bet tu to viegli vari dabūt. Neraugoties uz to, ka strādāju, tāpat ņēmu naudu ēdienam, medikamentiem... Varbūt arī piektdienas vakariem. Tad arī sākās nopietnākās problēmas...” nopūšas Raitis.

Šie notikumi atstājuši arī nospiedumu uz jaunā vīrieša psihi – notiekošais viņam radīja nopietnus pārdzīvojumus un depresiju.

“Tajā brīdī, kad saņēmu naudu, sajūta bija laba. Tad vēl atminos, ka bija “BigBank”, kas piedāvāja kredītus apvienot. Es to izdarīju - apvienoju kredītus. Arī “BigBank” bija ļoti lieli procenti, un arī tiem vajadzēja nopietnus līdzekļus. Tur, protams, man arī sāka aptrūkties naudas. Tajā brīdī es vairs neskaitīju, cik lielas man bija parādsaistības. Nevarēju ikdienā normāli domāt par dzīvi ārpus finanšu problēmām. Viss, ko es domāju, bija nevis par to, kur lai dabū naudu, bet par to, ka man nav naudas, principā es visu laiku esmu mīnusos – man nav, ko atdot, un arī pašam dzīvošanai nav,” stāsta vīrietis.

Viņš atzīst, ka lielo problēmu dēļ viņam sākusies arī depresija, un vienā brīdī Raitis nezināja, kā tikt vaļā gan no depresijas, gan no parādiem. Bijuši brīži, kad izeju no situācijas nav bijis iespējams redzēt – parādi turpinājuši augt.

“Parādu summa jau bija ap desmit tūkstošiem. Man bija labs un apmaksāts darbs. Bija tiešām laba alga, taču ar to vairs netiku cauri – visa alga aizgāja, lai kaut ko apmaksātu vai pagarinātu. Pāris gadi manā dzīvē ir tādā kā mākonī. Visu laiku dzīvoju kā tādā vāveres ritenī – no mēneša uz mēnesi domājot, kam un kā kas jāatdod. Bet tajā laikā es neko nekavēju – neviens man nezvanīja un draudu vēstules nesūtīja. Tajā ziņā viss bija kārtībā,” norāda Raitis.

Jautāts, vai Raitis par nopietnajām parādu problēmām stāstījis saviem vecākiem un tuviniekiem, viņš atbild noraidoši – par notikušo zinājis tikai viens viņa draugs, kuram bijušas līdzīgas problēmas.

“Neviens cits to nezināja. Lai vai cik man būtu labas attiecības ar kolēģiem un priekšnieku, es to nespēju nevienam pateikt.

Tomēr ir ļoti grūti atzīt, ka esi pieļāvis milzīgu kļūdu. Tas bija ļoti grūti,” uzsver Raitis.

Pret Raiti vairāk nekā gadu norisinās maksātnespējas process, kas jau ļoti drīz noslēgsies. Tas jaunajam vīrietim ir kā izeja no sarežģītās situācijas, kurā viņš nonācis.

“Par to noteikti jāsaka paldies kaut kam... Reiz netīšām radiniecei atklāju, ka man ir tāda problēma. Viņa piekrita, ka šo problēmu nevar uzreiz atrisināt, taču ar viņu runājot sapratu, ka ar to ir jātiek galā, un nevar būt tā, ka ir pilnīga bezizeja. Sāku internetā meklēt informāciju, kā citi cilvēki ar to tiek galā, un maksātnespēju atklāju kā iespēju izrauties no šī riteņa. Pieteicos bezmaksas konsultācijai, noskaidroju, ka mana situācija tam atbilst – ir liels parāds, turklāt man nepieder nekādi īpašumi. Tad par savām problēmām arī atklāju tuvākajiem – draudzenei, kolēģiem...

Tad, kad tu to pasaki citiem, tad tā vairs nešķiet tik liela traģēdija,” stāsta Raitis.

Vīrietis norāda, ka laikā, kad viņš bija 22-23 gadus vecs, parādu summa bija izveidojusies ļoti liela. Viņš vaino lielos procentus, kādus piedāvāja ātro kredītu devēji.

“Ja vēl būtu bijusi saprātīga summa, ar ko tikt galā, bet te bija kādi 500-600%, ko noteica kredītkantori. Mana problēma bija tā, ka es nevienam neko neteicu – tas radīja depresiju. Protams, es dusmojos uz pašiem kredītkantoriem, jo ir brīži, ka viņi vēl zvana un piedāvā aizņemties, sakot: “Ir jauns serviss, tev pienākas tik daudz, tu mums labs klients...” Pirms aizņemšanās tu nedomā par to, ka procenti ir neracionāli un nedabiski lieli,” norāda Raitis.

Jautāts, ko Raitis varētu ieteikt citiem, kuri apsver iespēju paņemt ātro kredītu, viņš uzsver, ka ārkārtas gadījumā var interesēties par aizņemšanos no draugiem.

“Aizņemties var tad, ja tā nauda tik tiešām ir ļoti vajadzīga. Ir jau tā, ka, paņemot to kredītu vienreiz, nākamreiz tu to aizņemies, pat ja arī tas nemaz tik ļoti nav vajadzīgs. Veidojas apziņa, ka tev it kā ir viegli pieejama nauda, pat nerodas domas, kā risināt grūtās situācijas bez kredītiem. Es tās varēju atrisināt citādi. Šie kantori, protams, man bija radījuši atkarību no viegliem līdzekļiem. Tas nav risinājums, pilnīgi noteikti,” uzsver Raitis.

Viņš atklāj, ka maksātnespējas procesa laikā viņš ne reizi nav apsvēris iespēju ņemt jaunu kredītu.

“Man bija atsevišķs e-pasts kredītiem, un visu šo maksātnespējas procesa laiku tajā man nāk arvien jauni piedāvājumi aizņemties. Jā, bija brīdis, kad es vairs viņiem nemaksāju, un man arī sāka nākt draudu vēstules. Bija arī emocionālas vēstules ar tekstu: “Sāc jauno gadu patīkami, atdod vecos parādus!” Tagad atkal ir jauni piedāvājumi, ka “tu mums esi labs klients, paņem kredītu”.

Katrā ziņā - jā, tas pilnīgi noteikti ir darbs ar sevi, tāpēc arī gribētu citiem pateikt – ātrie un vieglie kredīti noteikti nav risinājums,” noslēdz Raitis.

Uz augšu