Ijabs: Eiroskeptiķu skaits Eiropas Parlamentā varētu pieaugt (3)

Ijaba vērtējumā, Eiropā ir spēcīgas eiroskeptiskas partijas, bet tās nav izveidojušas vienu spēcīgu eiroskeptisko partiju bloku. "Kopīgs šīm partijām ir tas, ka tās ir pret Eiropas Savienību (ES), Briseli un Eiropas Komisiju esošā prezidenta Žana Kloda Junkera personā, bet tām ir ļoti maz vienojošā. Divas ļoti ietekmīgas partijas ir "Likums un taisnīgums" Polijā un pret imigrāciju noskaņotā "Līga" Itālijā. Šīs partijas vieno tas, ka tām nepatīk ES, Brisele un Junkers, taču Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni vēlas, lai pārējās valstis uzņemtu patvēruma meklētājus, tikmēr Polija uz ko tādu nav gatava. Ir diezgan maz kopīgā."

Topošā politiķa vērtējumā, eiroskeptiskā noskaņojuma pamatā ir reālas problēmas, uz kurām eiroskeptiķi piedāvājot neadekvātas atbildes. "Reālās problēmas, piemēram, ir patvēruma krīzes atstātās pēdas, tajā skaitā Baltijā. Stāsts par to, ka saistībā migrācijas krīzi varētu notikt kādas lielas problēmas, ļoti daudziem šķiet pievilcīgs, jo tas tiek politiski kults un ar to tiek biedēts. Šī krīze ir reāla problēma, ar kuru ES 2015.gadā netika galā," piemēru minēja Ijabs.

"Spānijā un Vidusjūras valstīs joprojām ir milzīgs bezdarbs. Cilvēki, kas vēsturiski ir strādājuši un pieraduši pie sociālās drošības, vienā brīdī zaudē dzīves pamatu zem kājām. Arī viņi kļūst populistiski un agresīvi noskaņoti pret labi paēdušo eliti," vēl vienu iemeslu minēja Ijabs.

Politologs atzīmēja, ka eiroskeptiskā noskaņojuma iešanai plašumā palīdz arī Krievija. "Nebūsim naivi, "Russia Today" neraida tikai mūsu reģionā, bet pamatā raida Rietumeiropā. Mums nevajadzētu būt nekādām ilūzijām, ka attiecības ar Krieviju kaut kad varētu strauji uzlaboties. Krievija ļoti intensīvi strādā un neslēpj, ka ES tai ir traucēklis, kas traucē normāli sadarboties ar Vāciju un Franciju. Bijušais Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs sacīja, ka 2015.gadā nekāda ES vairs nepastāvēs, jo tas jau ir sabrucis un nolemts projekts. Mentalitāte ir tāda, ka Krievijai ES fundamentāli traucē, piemēram, tai neļauj būvēt "Nord Stream 2". Tas ir faktors, kas atstāj iespaidu uz populismu. Tas varbūt nav izšķirošs, taču ir vērā ņemams."

Ijabs atzīmējis, ka sabiedrības noskaņojuma pārmaiņu rezultātā tradicionālās politiskās grupas - Eiropas Tautas partija un sociāldemokrāti - varētu zaudēt vairākumu. "Šobrīd Eiropas augstākajās pozīcijās pie teikšanas ir kristīgais demokrāts vai sociāldemokrāts. Šīs partijas, kas ir divatā pārvaldījušas ES institūciju līmeni, varētu zaudēt vairākumu, tādēļ parādās jautājums par to, kā izskatīsies nākamā EK un kas būs tās vadītājs. Te ALDE grupai varētu būt liela ietekme. Tā nav bijusi pati lielākā grupa, tomēr ir viena no tām proeiropeiskajām grupām, kas bijusi ārpus līdzšinējās koalīcijas."

Taujāts, vai ES ir redzami "Brexit" līdzīgi draudi citās valstīs, Ijabs atzina, ka tādus draudus neredz. ""Brexit" nav izraisījis domino efektu. Paies EP vēlēšanas un redzēsim, kāda izskatīsies Eiropas valstu iekšpolitika. Skaidrs, ka divas pamatvalstis, uz ko viss balstās, veidojot ES kodola kodolu, ir Vācija un Francija. Francijā ir izteikti proeiropeisks prezidents, bet viņa reitingi nebūt nav spoži, kas nozīmē, ka kaut kad atkal varētu notikt atgriešanās pie lielākas augošas labējo eiroskeptiķu ietekmes pieauguma. Vācijā es tādus riskus neredzu, bet vācu politika virzīsies vairāk uz labējo pusi. Vācijā arī ir pietiekoši spēcīgi eiroskeptiķi "Alternatīva Vācijai" (AFD) personā. AFD nepielaidīs pie varas, bet "mainstream" partijas varētu virzīties vairāk uz labējo pusi. Tomēr neredzu, ka varētu notikt kāda stāšanās ārā."

"No vienas puses - ES tiek lādēta, no otras puses - no ES kaut kas tiek prasīts. Ja no kāda vēlies kaut ko dabūt, tad varbūt beidz viņu lamāt un gānīt?... Savukārt, ja tu lamā un gāni, tad nebrīnies, ka viņš tev neko nedod...," daudzu eiroskeptiķu rīcībā dubultmorāli saskata Ijabs.