"Swedbank" palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 3% līdz 3,3%, liecina publiskotais jaunākais bankas ekonomikas apskats.
"Swedbank" palielinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt nākamajam gadam Latvijas IKP pieauguma prognoze saglabāta 2,5% apmērā.
"Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Latvijā Agnese Buceniece ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka Latvijā IKP pieaugums šogad joprojām būs straujākais Baltijā, savukārt izaugsmes palēnināšanās nākamajā gadā būs saistīta galvenokārt ar to, ka apstrādes rūpniecības izaugsme jau kļūst lēnāka.
Vienlaikus Igaunijas ekonomikas pieauguma prognozes nav mainītas, joprojām sagaidot, ka 2019.gadā IKP augs par 3%, bet nākamajā gadā - par 2,7%, bet Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam palielināta no iepriekš lēstajiem 2,7% līdz 3%, bet 2020.gadam saglabāta 2% apmērā.
"Latvijā pērn bija straujākā izaugsme pēdējo septiņu gadu laikā, lai gan lielākā daļa ekonomistu gaidīja sabremzēšanos. Izaugsmi pērn veicināja spēcīgs iekšējais pieprasījums - investīcijas un patēriņš. Tomēr sabremzēšanās eirozonā jau ir jūtama arī Latvijā, jo eksporta izaugsme pērn kļuvusi vājāka nekā 2017.gadā," stāstīja Buceniece.
Ekonomiste minēja, ka eksporta bremzēšanos pērn pamatā veicināja sausā vasara, negatīvi ietekmējot graudu un rapša eksportu, kā arī vājāks mehānismu, iekārtu un dzērienu reeksports, nekā ārējā pieprasījuma apstākļu pasliktināšanās.
"Eirozonas lielāko valstu nedienas Latviju līdz šim skāra salīdzinoši nedaudz, jo tās eksports koncentrējas Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, kā arī Krievijā, kur izaugsme ir bijusi noturīgāka. Lai gan atvērtība augoša protekcionisma laikmetā ir trūkums, Latvijai palīdz tas, ka tās eksports ir salīdzinoši diversificēts gan valstu, gan arī preču grupu ziņā. Liels pluss ir arī tas, ka kopējā ekonomikas izaugsme šobrīd ir daudz līdzsvarotāka, nekā tā bija, piemēram, 2006.-2008.gadā," skaidroja Buceniece.
Viņa norādīja, ka straujākā izaugsme pērn bija būvniecībā un informācijas un komunikācijas tehnoloģijā, savukārt apstrādes rūpniecībā un transportā izaugsme bija lēnāka nekā 2017.gadā. Ekonomikas izaugsme pērn bija vērojama gandrīz visās nozarēs, izņemot finanšu sektoru un elektroenerģijas ražošanu.
Buceniece informēja, ka bezdarba līmenis Latvijā turpinās sarukt, bet daudz lēnāk nekā iepriekš - "Swedbank" prognozē, ka šogad bezdarba līmenis Latvijā būs 6,7% apmērā, bet nākamgad - 6,6%. Arī bruto algas kāpums palēnināsies - pērn algas auga par 8,4%, šogad tās varētu augt par 7%, bet 2020.gadā - par 5,5%. Tomēr tā ir ļoti strauja algu izaugsme, kas ir būtiski straujāka nekā ASV vai eirozonā.
Viņa arī akcentēja, ka algu izaugsme patlaban nedaudz apsteidz produktivitātes kāpumu, radot riskus uzņēmumu pelnītspējai un konkurētspējai. "Nodarbināto skaita kāpums ir sācis lēnām stāties. To arvien vairāk ierobežos jau augstais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis un sarūkošais iedzīvotāju skaits. Neliels cerību stariņš ir migrācijas bilances uzlabošanās, kas gan joprojām ir negatīva. Tomēr kopumā demogrāfijas tendences un prognozes ir diezgan neiepriecinošas. Ja iedzīvotāju skaita kritumu nespēs kompensēt straujāks produktivitātes kāpums un investīcijas, tad nākotnes izaugsmes potenciāls pasliktināsies," norādīja ekonomiste.
Buceniece atzīmēja, ka Latvijas izaugsmi ierobežos vājāks ārējais pieprasījums, vēsturiski augstā ražošanas jaudu noslodze, augošais darbaspēka trūkums un izmaksu spiediens, kas šogad kļūs redzamāki. "Risku, kas var nosvārstīt gan pasaules, gan Latvijas ekonomikas izaugsmi, joprojām ir gana daudz," viņa piebilda.
Tāpat viņa minēja, ka šie faktori kopā ar krietni lēnāku Eiropas Savienības fondu investīciju kāpumu atspoguļosies daudz mērenākā būvniecības un investīciju pieaugumā, kas bija spēcīgs impulss pērnā gada izaugsmei.
"Eksporta pasūtījumu kāpums ir apstājies augstā līmeni, kas liecina par to, ka eksportā cerēt uz būtiski labāku sniegumu šogad īsti nevaram. Lai gan, ja šī vasara būs kaut nedaudz labvēlīgāka lauksaimniekiem, varam cerēt uz eksporta snieguma uzlabošanas gada otrajā pusē. Par izaugsmes galveno vilcējspēku kļūs mājsaimniecību patēriņš, ko veicinās salīdzinoši labais mājsaimniecību noskaņojums un pirktspējas uzlabošanās, bet arī tas augs lēnāk," skaidroja Buceniece.
Viņa norādīja, ka pasaules izaugsmes prognoze šim gadam ir pārskatīta uz leju, sagaidot 3,2% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,5%, kamēr 2020.gadā izaugsme varētu būt 3,5% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,4%. Eirozonas izaugsme šogad prognozēta 1,2% apmērā, ASV - 2,1%, bet Ķīnā - 6,1%.
"Pasaules izaugsme pamazām sāk buksēt un parādās bažas, ka pieaugošo risku dēļ šī buksēšana var paātrināties. Tomēr Latvija pagaidām jūtas labi," sacīja Buceniece.
Viņa piebilda, ka pēdējā laikā pieaugusi politiskā nenoteiktība - arvien biežāk dzirdams par tirdzniecības konfliktiem, kas kavē izaugsmi. Visbūtiskākais tirdzniecības konflikts ir starp ASV un Ķīnu, tiesa, tur notiek sarunas un varētu būt pozitīvs iznākums. Vienlaikus pienāk ziņas, ka varētu eskalēties tirdzniecības konflikts starp ASV un Eiropas Savienību. Visvairāk politiskā nenoteiktība pieaugusi Ķīnā, kas būtiski ietekmē pārējo pasauli.