"Latvenergo" mātesuzņēmuma auditētā peļņa pērn - 212,733 miljoni eiro; koncerna peļņa - 75,955 miljoni eiro (5)

Papildināts
TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Augstsprieguma stabi pie AS "Latvenergo" ražotnes TEC-2.
Augstsprieguma stabi pie AS "Latvenergo" ražotnes TEC-2. Foto: Evija Trifanova/LETA

AS "Latvenergo" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" komunikācijas direktors Andris Siksnis norādīja, ka "Latvenergo" koncerna mātessabiedrības peļņa 2018.gadā ietvēra arī dividendes 177,646 miljonu eiro apmērā no meitassabiedrībām par to 2017.gada rezultātiem, kurus līdzīgi kā koncernu kopumā 2017.gadā būtiski ietekmēja valstī īstenotā uzņēmuma ienākuma nodokļa reforma.

Viņš atzīmēja, ka "Latvenergo" meitassabiedrību 2017.gada rezultātos tika atzīts atliktais uzņēmuma ienākuma nodoklis 139 miljonu eiro apmērā, bet koncernā kopumā - 149,1 miljona eiro apmērā. "Līdz ar to nodokļu reformas rezultātā pozitīvā ietekme uz peļņu, kas tika atzīta jau 2017.gada koncerna rezultātos, ar gada nobīdi atspoguļojas arī mātessabiedrības "Latvenergo" 2018.gada rezultātos," uzsvēra Siksnis.

Vienlaikus "Latvenergo" koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa 2018.gadā saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro. 2017.gadā koncerna peļņu, kas bija 322,021 miljons eiro, veidoja koncerna saimnieciskās darbības rezultāts - peļņa 172,9 miljonu eiro apmērā un uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātā reversētais atliktais nodoklis 149,1 miljona eiro apmērā.

Kompānijas pārstāvji atzīmē, ka 2018.gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laika apstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, "Latvenergo" termoelektrocentrālēs (TEC) saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990.gada.

Tāpat kompānijas vadība norāda, ka "Latvenergo" koncerna rezultātus ietekmēja par 44% mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī "Latvenergo" lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75% no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanas iespējas.

"Latvenergo" koncerna darbību un rezultātus 2018.gadā, pēc kompānijas vadības minētā, ietekmēja arī tādi globāli un reģionāli darbības vides faktori kā elektroenerģijas, dabasgāzes un CO2 emisijas kvotu cenu kāpums. Ilgstoši karstie un sausie laika apstākļi būtiski samazināja HES izstrādi, īpaši Skandināvijā, tādējādi veicinot elektroenerģijas cenu pieaugumu visā Eiropā. Vidējā elektroenerģijas cena Latvijā 2018.gadā bija par 44% augstāka nekā gadu iepriekš, sasniedzot gandrīz 50 eiro par megavatstundu (MWh).

Tāpat kompānijas vadība informē, ka pali 2018.gada janvārī Latvijai nodrošināja Baltijas lielākās elektroenerģijas eksportētājas statusu, taču kopumā Daugavas HES izstrāde 2018.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 44% un bija 2380 gigavatstundas (GWh). Līdz ar to elektroenerģijas pieprasījuma nodrošināšanā ļoti būtiska loma bija "Latvenergo" TEC, kas kompensēja hidroizstrādes iztrūkumu. 2018.gadā TEC elektroenerģijas izstrāde bija 2644 GWh, kas ir par 87% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā "Latvenergo" ražotnēs pērn saražoja 5076 GWh elektroenerģijas.

Mazumtirdzniecības klientiem Baltijā 2018.gadā kopumā pārdotas septiņas teravatstundas (TWh) elektroenerģijas, kas ir aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš, tostarp Latvijā pārdotās elektroenerģijas apmērs bija 4,4 TWh, Lietuvā - 1,6 TWh un Igaunijā - 0,9 TWh.

Kompānijā arī norāda, ka 2018.gadā samazinājās OIK, ko veicināja "Latvenergo" lēmums atteikties turpmāk saņemt 75% no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC, vienlaikus saņemot no valsts vienreizēju kompensāciju. Tādējādi 2018.gadā TEC ietekme obligātā iepirkuma un jaudas maksājumā no 37% samazinājās līdz 15% jeb par 74,2 miljoniem eiro.

Kopējais "Latvenergo" koncerna investīciju apmērs 2018.gadā sasniedza 220,6 miljonus eiro. Lielākās investīcijas ieguldītas tīklu modernizācijā - aptuveni 80% no kopējām investīcijām. Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijā pērn ieguldīts 21,1 miljons eiro. Tāpat turpināti ieguldījumi lielajos pārvades projektos – Kurzemes lokā un Trešajā elektropārvades tīkla savienojumā starp Igauniju un Latviju.

2018.gadā koncernā ir īstenoti gan iekšējie procesu un pārvaldības, gan ārējie saskarsmes ar klientiem digitalizācijas projekti. Līdz pārskata gada beigām "Sadales tīkla" uzstādīto viedo skaitītāju īpatsvars bija 49% no kopējā skaitītāju skaita. Līdz ar digitalizācijas realizāciju ir paaugstināta koncerna darbības efektivitāte, ļaujot samazināt darbinieku skaitu un nepieciešamos resursus, piemēram, transporta un nekustamā īpašuma jomā.

2017.gadā "Latvenergo" strādāja ar 498,58 miljonu eiro apgrozījumu un guva 150,891 miljona eiro peļņu, savukārt "Latvenergo" koncerns strādāja ar 925,627 miljonu eiro apgrozījumu un guva 322,021 miljona eiro peļņu.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu