Latvija Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018.gada mērķus, otrdien Ministru kabinetu informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
FM: Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018.gada mērķus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Otrdien valdībā tika izskatīts FM sagatavotais ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018.gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu.
Galīgo lēmumu par 2018.gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija (EK) līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas.
Tāpat līdz ar šī gada 1.aprīlī iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šā gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.
FM uzsvēra, ka 2014.-2020.gada plānošanas periodā līdz šī gada 1.aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma. Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk nekā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā.
Ministrijas ieskatā, kā viens no spilgtākajiem ES fondu rezultātiem transporta jomā ar pozitīvu ietekmi uz vides kvalitāti un konkurētspēju ir nesen pabeigtais Krievu salas projekts, kura īstenošana turpināta jau kopš iepriekšējā plānošanas perioda. Šā gada 29.martā FM oficiāli informēja EK par Rīgas brīvostas pārvaldes īstenotā projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" pilnīgu pabeigšanu un funkcionēšanas nodrošināšanu. Satiksmes ministrija (SM) ir veikusi pārbaudes un guvusi pārliecību par finansējuma saņēmējam saglabājamu Kohēzijas fonda atbalstu pilnā - 75,8 miljonu eiro - apmērā.
Projekta rezultātā Andrejsalas un Eksportostas teritorijas ir atbrīvotas no ogļu kravu kraušana un uzglabāšanas, un turpmākā šo teritoriju attīstība plānota saskaņā ar spēkā esošajiem teritorijas plānošanas dokumentiem. Andrejsalas un Eksportostas teritorijā tiek veikti sakopšanas darbi. Stividori Krievu salas terminālī veic pilna cikla kravu kraušanu.
Tāpat FM atzina, ka ES fondu ieviešanas risku vadībā ir aktuāli vairāki projekti, kuriem konstatēti sarežģījumi. Kā aktuālākais jautājums ir "lielo" projektu sekmīga īstenošana, nodrošinot publisko līdzekļu efektīvu un labas pārvaldības principiem atbilstošu izmantošanu. Balstoties uz SM lūgumu, šī gada 11.aprīlī EK ir iesniegts VAS "Latvijas dzelzceļš" lielā projekta "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija" pieteikums lēmuma pieņemšanai trīs mēnešu laikā, t.i., līdz šī gada 11.jūlijam.
"Projekts ir finanšu ziņā apjomīgākais - plānotās kopējās attiecināmās izmaksas ir 439,7 miljoni eiro, t.sk. Kohēzijas fonda finansējums 318,6 miljoni eiro. Pēc vidusposma izvērtējuma 2019.gada beigās un pēc SM lēmuma papildus iespējams Kohēzijas fonda rezerves finansējums 28,1 miljonu eiro apmērā," atzina FM.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sadarbībā ar SM turpina izvērtēt, vai pie esošajiem riskiem ir iespējams turpināt Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" projekta "Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība" īstenošanu.
Savukārt VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A korpusa būvniecības otrās kārtas projekta ieviešanā veidojas iepirkumu kavējumi pret sākotnēji plānoto - šī gada 13.martā iepirkuma komisija pieņēma lēmumu pārtraukt izsludināto būvniecības konkursa procedūru un 8.aprīlī izsludināja atkārtotu iepirkumu. Veselības ministrija aktualizē ziņojumu izskatīšanai valdībā.
Pēc FM teiktā, pērn nozīmīgs darbs paveikts, strādājot pie deinstitucionalizācijas pasākumu plānu izstrādes, kā arī sākot to ieviešanu. Programmā "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" CFLA ir saņemti 60 projektu iesniegumi no pašvaldībām, un šā gada aprīlī jau noslēgtas pirmās divas vienošanās par dienas aprūpes centru izveidošanu - Rundāles un Lubānas novadā.
"Deinstitucionalizācijas programmā kopumā līdz 2023.gada nogalei plānots izveidot vai labiekārtot 2100 vietu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un 654 vietas bērnu aprūpei ģimeniskā vidē, un šo mērķu īstenošanā no ES fondiem paredzēts ieguldīt vairāk nekā 37 miljonus eiro," informēja FM.
Aprīlī noslēdzas projektu iesniegšana vairākās izsludinātajās atlasēs. Ļoti liela projektu iesniedzēju aktivitāte bijusi ES fondu programmā ārstniecības iestādēm un pašvaldībām ģimenes ārstu prakšu pilnveidošanai, kurā finansējumu piešķir ģimenes ārstu prakses vietu būvniecības un vides labiekārtošanas darbiem, kā arī medicīnisko, saimniecisko un informācijas tehnoloģiju aprīkojumu papildināšanai un mēbeļu iegādei. Tāpat, ņemot vērā uzņēmēju lielo interesi, prognozējams, ka nopietna projektu iesniegumu konkurence būs ES fondu programmu ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei un rekonstrukcijai, kuras izsludinātajā otrajā kārtā projektu iesniegšana beigsies 30.aprīlī.
Lai informētu par aktualitātēm un sniegtu ieteikumus ES fondu projektu īstenotājiem, CFLA paralēli dažādiem informatīvajiem pasākumiem ES fondu programmu ietvaros jau trešo gadu pēc kārtas organizē seminārus par labo praksi ES fondu projektu ieviešanā. Semināri divas reizes gadā norisinās gan Rīgā, gan reģionos. Pavasara semināru cikla ietvaros vēl paredzēti divi pasākumi - Kuldīgā un Rēzeknes pagastā, bet nākamais semināru cikls gaidāms atkal rudenī.