Krievijas zaudējumi no piesārņotā naftas vada mērāmi ne tikai naudā
Ekspertes viedoklis

FOTO: EPA/Scanpix

Eiropas Savienībā nav satraukuma saistībā ar avāriju naftas vadā “Družba”, kas būtiski ietekmējis naftas eksportu no Krievijas uz Baltkrieviju un Ukrainu. Enerģētikas eksperte norāda, ka “netīrā nafta” tomēr ir atstājusi zināmas sekas – no tā ir cietis Krievijas starptautiskais imidžs.

Kā vēsta “Deutsche Welle”, Krievija pārcēlusi termiņu, kad jāsāk naftas tranzīts pa naftas vadu “Družba” virzienā uz Eiropu. Pēc Krievijas enerģētikas ministra Aleksandra Novaka teiktā, Krievija naftas tranzītu plāno atjaunot maija beigās vai jūnija sākumā. Šāds ministra paziņojums būtiski atšķiras no pirmajiem solījumiem – atjaunot naftas tranzītu divu nedēļu laikā. Tātad – līdz maija vidum.

Aprīļa vidū ar šādu solījumu nāca klajā Krievijas vicepremjers Dmitrijs Kozaks. Īsi pirms tam kļuva zināms, ka Krievijas naftas eksporta vadā bija nonākušas trīs līdz pieci miljoni tonnu naftas, kurā vairākkārtīgi pārsniegts hlora savienojumu piesārņojums.

Tomēr arī Novaka plāns par naftas eksporta atjaunošanu tuvāko divu trīs nedēļu laikā izklausās pārlieku optimistisks. Drīz būs apritējis mēnesis kopš avārijas, taču naftas tranzīts virzienā uz Poliju un Vāciju joprojām ir paralizēts.

Naftas eksporta atjaunošana ilgs vairākus mēnešus, apgalvo Skotijā esošās Aberdīnas universitātes profesore Tīna Solimana Hantere. Viņa norāda, ka piesārņotā nafta jau paspēja nonākt pie naftas pārstrādātājiem Eiropā.

“Tas nozīmē, kā piesārņots ir arī pats naftas vads vairāku tūkstošu kilometru garumā. Iztīrīt cauruli var ar ātrumu pieci metri sekundē, kas ir pietiekami ātri. Tomēr ar divām dienām šim uzdevumam būs par maz,” saka Hantere.

Eksperte pauž, ka pēc caurules tīrīšanas darbiem būs jāveic arī pārbaudes, kādā stāvoklī ir naftas vads.

“Būs nepieciešamas pārbaudes, vai nav sākušies korozijas procesi. Viss nebeidzas vien ar tīrīšanu. Iespējams, ka atsevišķos posmos būs nepieciešams remonts. Ja tas tā būs, tad naftas eksporta atjaunošana pilnā apjomā notiks vēlāk, nekā iepriekš gaidīts, un kā sola Krievijas varasiestādes. Naftas vads ir ļoti efektīvs piegādes veids, taču, ja kaut kas noies greizi, tam būs kolosālas sekas. To vidū arī Krievijas imidžam kā uzticamam energoresursu piegādes partnerim,” saka Hantere.

Viens no galvenajiem negatīvajiem efektiem šajā situācijā ir tas, ka Krievija nevar izpildīt savas saistības naftas piegādes jomā, un tas uz ilgu var vēl vairāk sabojāt valsts reputāciju.

“Es uzskatu, ka Krievija uz ilgu laiku saņems triecienu savai reputācijai,” sacīja Hantere, kura šo situāciju salīdzināja ar notikušo pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Krievija apturēja gāzes tranzītu caur Ukrainu.

“Toreiz tas radīja nopietnu triecienu Krievijai – tā pierādīja, ka tai nevar uzticēties un Krievija nav drošs gāzes piegādātājs. Tad Eiropā arī sāka aizdomāties, ka, iespējams, ir jāmeklē citi gāzes piegādātāji,” atgādina Hantere.

Pēc konflikta ar Ukrainu Eiropas Savienības uzmanība tika pievērsta gāzes eksportam, tomēr par naftas piegādes jomu tika aizmirsts. “Naftas eksports tika uzskatīts par pietiekami stabilu un drošu. Tomēr, kā atklājās, problēmas ir ne tikai ar gāzes piegādēm,” saka eksperte, norādot, ka abi gadījumi, lai arī ar atšķirīgiem iemesliem, rada nopietnu triecienu reputācijai.

Neraugoties uz naftas tranzīta apturēšanu, panika Eiropas Savienības enerģētikas nozarē nesākās. Eksperte uzskata, ka eiropiešu miers ir saistāms ar labvēlīgajiem laikapstākļiem, jo, ja avārija būtu notikusi gada aukstākajā laikā, tad būtu risks izjust naftas trūkumu, līdz ar to sekas būtu daudz jūtamākas. Jāatzīmē, ka “Družba” nodrošina gandrīz desmito daļu naftas importa uz Eiropas Savienību no Krievijas.

Tāpat jāatzīmē, ka šajā gadījumā stājušies spēkā noteikumi, ko izstrādājusi Starptautiskā enerģētikas aģentūra, kā rīkoties naftas piegāžu pārrāvumu gadījumā. Eiropas Savienības valstis ir izveidojušas zināmas naftas rezerves, lai spētu tikt galā ar šādām situācijām.

“Tas pierāda, ka šāda pieeja strādā, un tā ir ļoti laba ziņa. Krīze pierādīja, ka šāda sistēma ir nepieciešama,” pauž Hantere.

Eiropas Savienībā avāriju naftas vadā “Družba” uztver kā Krievijas iekšējo problēmu un atstāj tās risināšanu Krievijas pārziņā. Profesore saka, ka eiropiešiem nav svarīgi, kurš ir atbildīgs par notikušo, jo ir skaidrs – kāds nav izdarījis savu darbu. Pašlaik vēl nav skaidrs, kas noticis – vai nu naftas vadā nonācis liels daudzums piesārņotas naftas, vai arī neliels daudzums, taču ar fenomenāli augstu hlora savienojumu koncentrāciju.

“Otrā versija ir maz ticama. Nafta ar paaugstinātiem hlora savienojumu rādītājiem turpināja lielā apjomā virzīties cauri naftas vadam. Un tas nafta apjoms ir ārkārtīgi liels,” saka Hantere.

Krievijas enerģētikas ministrs Novaks mierināja – kopējā kaitējuma summa nesasniegšot pat simts miljonus dolāru. Šī summa ievērojami atšķiras no aprēķiniem, ko veikusi kaimiņvalsts Baltkrievija. Minskas aprēķini liecina, ka jārunā par summu, kas ievērojami lielāka par 100 miljoniem dolāru –

atsevišķi avoti minējuši summas, kas pārsniedz pat divus miljardus dolāru. Hantere norādīja, ka divi miljardi varētu būt pārspīlējums, taču nevar izslēgt iespēju, ka finanšu zaudējumi varētu pārsniegt miljardu dolāru.

Izdevumus sastāda četras galvenās pozīcijas – pirmā – ir nepieciešams piesārņoto naftu sajaukt ar tīro un tādējādi iegūt “kondicionēto” naftu. Atsevišķi aprēķini liecina, ka šāda naftas attīrīšana vien var izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus dolāru. Vēl viena pozīcija – transports. Piesārņotā nafta ir jānogādā atpakaļ Krievijā uz pārstrādi, un tas, visticamāk, būs jādara pa dzelzceļu.

Trešais faktors – naftas vada tīrīšana, inspicēšana un iespējamais remonts. Tāpat nedrīkst aizmirst par kompensācijām, kas pienākas par infrastruktūras objektu darbu apturēšanu.

“Krievija nav ratificējusi Eiropas Enerģētikas hartas līgumu, kurā tiek runāts par kompensācijām šādos gadījumos. Tomēr tas neatbrīvo Krieviju no atbildības – tai tāpat būs jāsedz radušies zaudējumi. Tomēr tas būs ilgstošs un juridiski mokošs process, jo teorētiski atbildīgais šajā situācijā ir Krievijas uzņēmums “Transņeftj”, kas atbildēja par naftas transportēšanu. Šis uzņēmums, savukārt, var izvirzīt apsūdzības pret citiem, kas apkalpoja naftas vada infrastruktūru,” sacīja Hantere.

Tomēr, neraugoties uz ievērojamajiem zaudējumiem, Krievija diez vai steigsies ar naftas eksporta atjaunošanu. “Krievijai izdevīgāk ir pārliecināties par to, lai tāda situācija neatkārtojas, jo zaudējumi ir pārāk lieli,” pauž Hantere.

Uz augšu