Baltkrievija sūdzas Briselei par Lietuvu

FOTO: AFP / Scanpix

Baltkrievijas amatpersonas sūdzējušās Eiropas Komisijai (EK), ka Lietuva bloķē Eiropas Savienības (ES) un Minskas vienošanos par partnerības prioritātēm.

Lietuva savukārt norādījusi, ka šāda vienošanās nav iespējama, iekams kaimiņvalsts, kas netālu no abu valstu robežas būvē Astravjecas atomelektrostaciju (AES), nemainīs attieksmi pret kodoldrošību.

Lietuva jau gadiem ilgi centusies panākt šā projekta apturēšanu, apsūdzot Minsku par starptautisko vienošanos neievērošanu un kodoldrošības prasību nepildīšanu.

Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, kas aizvadītajā nedēļā viesojās Briselē saistībā ar ES Austrumu partnerības projekta desmito gadskārtu, apgalvojis, kas sarunas par minēto vienošanos bremzē Lietuva.

"Mūsuprāt, ir slikti, ka vienošanos (..) nevaram parakstīt vienas valsts nostājas dēļ," viņš sacījis telekanālam "Belsat TV". "Mūsu darbības, runājot par AES celtniecību Baltkrievijā, ir caurskatāmas."

ES kaimiņattiecību komisārs Johanness Hāns apliecinājis, ka sarunu procesā ar Baltkrieviju "tiek diskutēts ar mūsu dalībvalsti Lietuvu par šo Baltkrievijas AES Astravjecā".

"Mēs vienkārši diskutējam, kā mēs varētu ņemt vērā šīs bažas un kā ņemt vērā Baltkrievijas intereses, lai galu galā nonāktu pie vienošanās," viņš sacījis žurnālistiem Briselē.

Kā ziņu aģentūrai BNS norādījusi Lietuvas Ārlietu ministrija, ES un Baltkrievijas vienošanās par partnerības prioritātēm varētu būt iespējama, ja Minska, kas drīz būs pabeigusi spēkstacijas celtniecību, ņems vērā ES stresa testu ieteikumus un izstrādās plānu AES drošības garantēšanai. Ministrija uzsvērusi, ka "nekonstruktīvā Baltkrievijas nostāja nekādā veidā neveicina tālāku ES un Baltkrievijas attiecību attīstību".

"Lietuva ietur konsekventu nostāju, ka līdztekus kodoldrošības garantēšanai pie ES robežām obligāts nosacījums turpmākai ES un Baltkrievijas attiecību attīstīšanai ir cilvēka tiesību un brīvību respektēšana, tiesiskums un reālas reformas. ES un Baltkrievijas sadarbības attīstību varētu veicināt arī tas, ja Baltkrievija demonstrētu progresu šajās jomās," teikts ministrijas komentārā.

Kā izteicies ES kaimiņattiecību komisārs Hāns, viņš tic, ka vienošanās ar Baltkrieviju galu galā tiks panākta.

"Arī Lietuvas puse saprot, ka partnerības prioritātes atbilst visu pušu interesēm, un es ceru, ka vienošanās var tikt panākta. Mēs pie tā strādājam," viņš paziņojis.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.

Minska apgalvo, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Astravjecas AES projektu īsteno Krievijas korporācija "Rosatom". Minska pirmo AES reaktoru sola iedarbināt šogad, bet sākotnējais termiņš no pavasara tagad pārcelts uz rudeni, savukārt otro reaktoru paredzēts iedarbināt aptuveni gadu pēc tam, kad būs sācis darboties pirmais.

Uz augšu