Paradokss Latvijas darba tirgū: trūkst vienkāršo strādnieku, bet augsta līmeņa vadītāji - bez darba

FOTO: Reuters/ScanPix

Prognozes liecina – vidējā alga Latvijā turpinās pieaugt arī šogad. Tieši algas jautājums ir būtiskākais, ja jārunā par sadarbību ar jaunu darba devēju. Kā algas lielums ietekmē situāciju darba tirgū un kādas tajā ir būtiskākās problēmas, portālam TVNET skaidroja biznesa jomas un personāla vadības speciālisti.

Runājot par to, vai ir bijuši gadījumi, kad cilvēks atsakās strādāt, ja darba devējs viņam nemaksās konkrētu summu, piemēram, 1000 eiro, aptaujātie speciālisti norāda, ka par konkrētiem gadījumiem runāt nevar, taču tāpat ir zināmas kopsakarības, kas jāņem vērā.

Organizāciju vadības risinājumu un B2B kontaktu sadarbības platformas “Biznesam.lv” vadītājs Dainis Locāns uzsver, ka parasti darba devējs ar darba ņēmēju vienojas par kādu konkrētu summu, kāds būs atalgojums.

“Dažkārt ir vienošanās par “cieto summu”, bet citreiz tiek piedāvāti arī kādi bonusi, ko darbinieks var saņemt, sasniedzot konkrētus darba rezultātus. Iepriekš nevienojoties par atlīdzību, diez vai ir kāds, kurš vēlas vispār sākt darbu.

Vienīgais izņēmums varētu būt studenti, kas vēlas gūt darba pieredzi kādās nozarēs vai uzņēmumos. Tāpat parasti arī uzņēmēji novēro un izvērtē, vai jaunā darbinieka ieguldījums un darbs ir labi vērtējams,” sacīja Locāns.

Tikmēr Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) valdes priekšsēdētāja Eva Selga portālam TVNET iezīmēja vienu interesantu problēmsituāciju, kas pašlaik ir izveidojusies Latvijas darba tirgū.

“Ja runā par darba tirgus problēmām, tad šobrīd Latvijā izveidojusies interesanta situācija –

trūkst speciālistu un vienkāršā darba darītāju, bet, ja skatās, cik daudz pieteikumu ir uz Operas valdi vai “Rīgas satiksmes” padomi, tad redzam – uz šīm vietām ir pat 50 vai 60 kandidāti.

Tie ir augsta līmeņa vadītāji, un līdz ar to ir izveidojusies šāda profila speciālistu pārprodukcija,” stāstīja Selga.

Lai atrisinātu šo problēmu, Selga sacīja, ka būtu vēlams pieņemt lēmumus valstiskā līmenī, jāpiesaista investīcijas, jo pašlaik Latvijai “ir daudz smadzeņu, bet nav, kurš varētu īstenot konkrētas darbības. Piesaistīt ekspertus, strādniekus un speciālistus, kā arī investīcijas, dodot labumu valsts ekonomikai, – tās būtu personāla vadītāju ekspektācijas.”

Jautāta, kādās specialitātēs ir vērojama lielākā speciālistu pārprodukcija un trūkums, LPVA valdes priekšsēdētāja norāda, ka ir izveidojusies pārprodukcija uzņēmējdarbības vadībā, jurisprudences un sabiedrisko attiecību speciālistu vidū. Taču Latvijā ir visai jūtams IT speciālistu, inženierzinātņu un ārstu trūkums.

“Runājot par pieredzes bagātiem cilvēkiem, kuriem ir ne tikai laba izglītība, bet arī zināma darba pieredze, var redzēt, ka darbu meklē arī tādi, kuri ir bijuši bankās valdes vai padomes locekļi – strādājuši labā līmenī. Šiem cilvēkiem ir ļoti laba izglītība, kas gūta pat ASV, tomēr pašlaik nevar atrast veidu, kā šos resursus pielietot. Tā ir problēma. Par to ir runāts arī ar Nodarbinātības valsts aģentūru un Labklājības ministriju, jo šie cilvēki brauks prom no Latvijas. Ja mums pašlaik pietrūkst strādnieku un vēl aizbrauc prom smadzenes, tad mums būs “kārtīgas ziepes”," sacīja Selga.

LPVA valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka darba tirgū valda maldīgs stereotips par “lēto darbaspēku” no citām valstīm, jo darbaspēks jebkurā gadījumā nav lēts.

“Jāatceras, ka lēta darbaspēka nav. Ja ceram, ka varēsim tikt pie darbiniekiem no Ukrainas vai Baltkrievijas, kas nereti tiek uzskatīti par “lēto darba spēku”, - tas patiesībā nav lēts. Viņi tomēr uz šejieni brauc, lai nopelnītu, tāpēc viņi par mazu naudu šeit vairs nestrādā,” stāsta Selga.

Viņa gan piebilst, ka šādus speciālistus gan ir vieglāk piesaistīt nekā, piemēram, no Lielbritānijas, jo labi speciālisti no šīs valsts Latvijā strādāt nevēlas, tāpēc Latvijai nepieciešams valstiskā līmenī risināt šo problēmu.

“Latvijā pašlaik ir daudz laba līmeņa speciālistu un vadītāju, kuriem vajadzētu atrast iespējas, kā viņus nodarbināt,” teica Selga.

Jautāts, kā darba devēji reaģē uz darbinieka vēlmēm vai prasībām palielināt algu, Locāns norāda, ka viss ir atkarīgs no speciālista.

“Ja speciālists uzņēmumā ir ļoti vērtīgs darbinieks, tad ir jāskatās, kāda ir bijusi viņa vienošanās ar darba devēju. Taču parasti uzņēmumos šādi jautājumi jau iepriekš, pirms darba līguma noslēgšanas, tiek atrunāti,” pauda Locāns.

Viņš piebilst, ka alga nav vienīgais faktors, kas interesē darbiniekus. Strādājošie parasti uztraucas arī par citiem jautājumiem, kas saistīti ar darba vidi, lai viņi varētu justies ērti un strādāt efektīvi. “Līdz ar to jāskatās, vai uzņēmums spēj nodrošināt darbiniekam atbilstošus apstākļus, lai viņš varētu turpināt sasniegt labus darba rezultātus,” tā Locāns.

Savukārt Selga norāda, ka šāda situācija ir bijusi vienmēr - cilvēki vienmēr vēlas nopelnīt vairāk.

“Nezinu gadījumus, kad cilvēks, kuram piedāvā lielāku algu, būtu atteicies no tās. Ja cilvēks ir pierādījis savu kompetenci, skaidrs, ka viņš vēlas saņemt lielāku algu. Algas agri vai vēlu ir jāpalielina, un darba devējam ar to ir jārēķinās,” sacīja Selga.

Darba devēji ne reizi vien ir pauduši, ka laba līmeņa speciālistu piesaiste nereti ir ļoti problemātiska – vairākās nozarēs trūkst augstas klases speciālistu.

Locāns sarunā ar portālu TVNET pauž, ka visos laikos ir bijis grūti piesaistīt augsta līmeņa speciālistus.

“Pašlaik faktiski visās nozarēs ir labu darbinieku deficīts, tāpēc jaunu speciālistu piesaistē tiek iesaistīti arī paši darbinieki, kas uz darbu atved savus paziņas. Tāpat tiek izmantoti dažādi portāli, sociālie tīkli, kur tiek meklēti un piesaistīti jauni darbinieki. Cits jautājums, vai šie darbinieki būs pietiekami profesionāli. Atrast labu speciālistu jebkurā uzņēmumā ir laikietilpīgs darbs,” saka Locāns.

Viņš prognozē, ka turpmāk šis uzdevums kļūs arvien grūtāks, un ir nepieciešams ņemt vērā, ka mums nav jādomā tikai Latvijas, bet visas pasaules kontekstā.

Selga piebilst, ka tas, cik viegli vai grūti ir piesaistīt augsta līmeņa speciālistus, ir atkarīgs no konkrētām nozarēm. Tāpat viņa norāda, ka vairākās nozarēs tiek ievesti speciālisti no citām valstīm.

“Piemēram, IT speciālistus mums ir jāieved no dažādām ārzemēm – no Ukrainas, Indijas, Pakistānas un Baltkrievijas. Nu jau arī citās nozarēs tiek ievesti speciālisti arī no citām valstīm, piemēram, būvniecībā. Ir nozares, kur mēs varam nodarbināt ārvalstniekus, bet nozarēs, kur ir jāzina valsts valoda, tas īsti nav iespējams,” saka Selga.

Noslēgumā Selga uzsver, ka viens no problēmas cēloņiem ir sasaistes trūkums starp darba devējiem, izglītību un valsti, kādēļ arī trūkst vienotas sadarbības. Tomēr LVPA sadarbībā ar Labklājības ministriju ir gatava meklēt risinājumus.

Uz augšu