Latvijā vēja elektrostaciju projekti bez subsīdijām varētu sākt atmaksāties no 2025.gada (2)

Viņš norāda, ka vēja parks, kas spēj strādāt bez subsīdijām, proti, nesaņemot papildu līdzekļus ne enerģijas iepirkumam, ne būvniecībai, ne ekspluatācijai, ne kādai citai darbībai, kas saistīta ar vēja parku, visā darba mūža laikā ir konkurētspējīgs tirgus apstākļos, bet to, vai vēja parka projekts spēs atmaksāties bez atbalsta, nosaka vairāki faktori.

Balodis atzīmē, ka, pirmkārt, tie ir īpatnējie kapitālieguldījumi, ieskaitot pieslēguma infrastruktūras izbūvi. Otrkārt, konkrētās vietas vēja parametri un elektrostacijas spēja to racionāli izmantot. Treškārt, dažādas ekspluatācijas izmaksas un amortizācija. Investīciju atguvi var ietekmēt arī dažādi politiskie lēmumi, piemēram, var ar likumu noteikt, ka pieslēgumu elektrotīklam apmaksā attiecīgais tīkla operators.

Būtiskākais rādītājs, kas nosaka veikto investīciju atmaksāšanos, pēc Baloža minētā, ir vēja ātrums, piemēram, vēja elektrostacijām Ziemeļjūras piekrastē Apvienotajā Karalistē vai Dānijā ir daudz lielāka izstrāde salīdzinājumā ar Latviju. Pastāvīgais un stiprais Atlantijas vējš nodrošina ļoti labus atmaksāšanās rādītājus.

Balodis norāda, ka vēja turbīnu ražotāji nepārtraukti pilnveido tehnoloģijas, uzlabojot tehniskos parametrus, optimizējot izmaksas, palielinot turbīnu fiziskos izmērus un jaudu. Tas ļauj vēja projektu attīstītājiem samazināt īpatnējās izmaksas jeb kapitālieguldījumus.

"Minēto faktoru prasmīga izmantošana ļauj mazināt elektroenerģijas ģenerācijas pašizmaksu. Acīmredzot atsevišķās vietās tā jau tagad ir nokritusi zem tirgus cenu vidējā līmeņa. To noteikti iespaido arī mēroga efekts, kura rezultātā krietni samazinās īpatnējie kapitālieguldījumi, bet tehnoloģiju efektivitāte pieaug," skaidro "Latvenergo" pārstāvis.

Viņš norāda, ka vienlaicīgi tomēr jārēķinās, ka pastāv daudzi faktori, kas ietekmē elektroenerģijas tirgus cenu biržā neatkarīgi no vēja elektrostaciju projektu attīstības, piemēram, Baltijas jūras reģionā tie ir klimatiskie apstākļi.

Latvijas apstākļos no jaunu atjaunojamo energoresursu (AER) elektrostaciju izveides viedokļa salīdzinoši konkurētspējīgākās pašreiz ir vēja elektrostacijas, tomēr pagaidām to saražotās elektroenerģijas izmaksas vidēji ir virs "Nord Pool" tirgus elektroenerģijas cenas. Tiek prognozēts, ka Latvijas apstākļos vēja elektrostaciju projekti bez subsīdijām varētu sākt atmaksāties no 2025.gada. Balodis skaidro, ka šāds scenārijs varētu būt iespējams, pieaugot elektroenerģijas cenai tirgū un attīstoties lielākas jaudas efektīvākām tehnoloģijām, kas ļautu samazināt īpatnējos kapitālieguldījumus. Viņš arī atzīmē, ka pastāv vairāki citi nākotnes tirgus attīstības un vides faktori, kas palielina šādu prognožu nenoteiktību.

Balodis norāda, ka "Latvenergo" sistemātiski pēta jaunu enerģijas ģenerācijas avotu izveides iespējas. Pastāvīgi tiek veikta vēja enerģijas potenciāla izzināšana, informācijas apkopošana. Latvijā ir vēja enerģijas potenciāls. "Latvenergo" ir izvērtējusi, ka neliela vēja elektrostacijas pilotprojekta realizācija ir samērīga ar kopējo koncerna apgrozījumu, aktīviem un neradītu nozīmīgus riskus konkurencei vai būtiskam izmaksu pieaugumam.

Starp vērtētajām iespējām ir arī selgas vēja elektrostacijas izveides potenciāla analīze Kurzemes piekrastē. "Diemžēl ieguldījumi infrastruktūras izveidē jūrā ir aptuveni par 40% augstāki, salīdzinot ar sauszemes vēja elektrostacijām. Savukārt vējā ātrums tomēr nav pietiekams, lai segtu šos papildu izdevumus," norāda Balodis.

Viņš uzsver, ka pilotprojektu atziņas, pat negatīvas, var sniegt neatsveramu pieredzi tālāku lēmumu pieņemšanai nākotnē. Eksperimentāla pilotprojektu realizācija ar jaunu tehnoloģiju lietošanu dos iespēju novērtēt iespējamos ieguldījumus nozīmīgu lielo projektu attīstībā. Izmantotie līdzekļi ir ieguldījums uzņēmuma attīstībā un nākotnes sagaidāmās peļņas palielināšanā.