Avārijai naftas vadā "Družba" var būt katastrofālas sekas

FOTO: Reuters/ScanPix

Jo ilgāka ir Krievijas galvenā naftas eksporta dīkstāve, jo lielāki ir finanšu zaudējumi un kaitējums ekoloģijai. Eiropai un Krievijai šā naftas vada dēļ jāsāk domāt par alternatīvām, vēsta “Deutsche Welle”.

Tiek vēstīts, ka avārija jau pašlaik Krievijai ir izmaksājusi aptuveni piecus miljardus dolāru. Trešdien aģentūra TASS vēstīja, ka naftas vada pilnīgai attīrīšanai no ķīmiskajiem piejaukumiem varētu būt nepieciešams vismaz pusgads.

Tomēr zaudējumi var būt ievērojami lielāki, jo naftas vada dīkstāve draud radīt kaitējumu apkārtējai videi. Vairāk nekā mēnesi pēc tam, kad Krievijas lielākajā naftas vadā nonāca pieci miljoni tonnu naftas ar paaugstinātu hlorīdu koncentrāciju.

Šīs ķimikālijas veicina pastiprinātu koroziju un kaitē ne tikai cauruļvadam, bet arī naftas pārstrādes rūpnīcu iekārtām, kurās ir nonākusi piesārņotā nafta.

Pašlaik Krievijas naftas eksports caur naftas vadu “Družba” tiek pakāpeniski normalizēts, vēsta Krievijas varasiestādes. Caur naftas vada dienvidu atzaru tīrā nafta nonākusi Čehijā un Slovākijā, bet kuru katru dienu tīru naftu saņems arī Ungārija.

Tomēr jaudīgākā naftas vada daļa, kas ved uz Poliju un Vāciju, joprojām ir paralizēta. 3. jūnijā Polijā notiks pārrunas par naftas vada tīrīšanu. Kā norāda eksperts Ralfs Beslers, ilgstoša netīrās naftas atrašanās caurulē, pieaugot temperatūrai, palielina pastiprinātas korozijas riskus.

Ekoloģiskās organizācijas “Greenpeace” Krievijas nodaļas pārstāvis Vladimirs Čuprovs pauž bažas, ka “pastāv naftas nokļūšanas riski apkārtējā vidē – jo ilgāk turpinās rūsēšana, jo lielāki riski”.

Savukārt par piesārņotās naftas pārliešanu naftas vadā aizdomās turētā uzņēmuma “Ņefteperevalka” advokāts Dmitrijs Notariuss pauda bažas par iespējamu dabas katastrofu.

“Gaisa temperatūra paaugstinās. Ražošana ir apturēta, nekas nenotiek. Pašlaik neviens objekts netiek apkalpots, tāpēc pastāv tehnogēnās katastrofas riski, jo var sabojāties viena no trim galvenajām naftas uzglabāšanas platformām,” sacīja Notariuss.

Novērotājiem bažas rada Krievijā esošās nekondicionētās naftas liktenis; tā joprojām nav iztīrīta no naftas vada. Spriežot pēc Vācijas un Polijas neoficiālās reakcijas, tās saskārušās ar problēmām, mēģinot pārstrādāt piesārņoto naftu. Tādēļ ir jautājums, vai Krievija būs gatava pārstrādāt šo naftu. Jāņem vērā, ka naftas kondicionēšanai ir nepieciešami vairāki desmiti tonnu tīrās naftas, kas savukārt maksā desmitiem miljonu eiro.

“Labs jautājums, ko ar šo [piesārņoto naftu] darīs tālāk. Es ceru, ka to neizlies vai neapraks kaut kur dziļi zemē Ļoti ceru,” pauž Čuprovs.

Pēc netiešām pazīmēm var spriest, ka organiskā hlorīda daļa Krievijas eksportētajā, nekondicionētajā naftā no Novorosijskas ir nedaudz mazinājusies. Tas nozīmē, ka Krievijā piesārņotā nafta jau pašlaik tiek sajaukta ar tīro naftu. Tomēr tīrās naftas daudzums Krievijai nav pietiekams, lai pilnībā aizstātu visu piesārņotās naftas apjomu.

Krievija saskaras ar loģistikas problēmām, un tai nepieciešams atrast vismaz divas glabātuves, kur uzglabāt nekondicionēto naftu, kā arī to, kas bija paredzēta eksportam uz ārvalstīm, bet bojātā naftas vada dēļ joprojām atrodas Krievijā.

“Mums ir bažas par to, ka avārijai var būt ekoloģiskas sekas ne tikai Krievijā, bet arī Baltkrievijā un Ukrainā. Ņemot vērā iepriekš notikušās ekoloģiskās avārijas, ir šaubas par to, vai Krievija ar pilnu atbildību pieies šīs avārijas seku likvidēšanai,” sacīja Minhenes Tehniskās universitātes profesors Tims Bute.

Savukārt Čuprovs prognozē, ka nekondicionētā nafta daļēji nonāks nelielos puslegālos naftas pārstrādes uzņēmumos Krievijā.

“Tās ir ne tikai naftas pārstrādes rūpnīcas Ziemeļkaukāzā, kas tirgū nogādā nekvalitatīvu benzīnu vai dīzeli, – pastāv tāds tirgus visā Krievijā, un nešaubos, ka kaut kur piesārņotā nafta nonāks,” pauž Čuprovs.

Kopumā enerģētikas eksperti negatīvi izsakās par pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados būvētā naftas vada “Družba” perspektīvām.

“Domāju, ka Krievijai nākotnē ir nepieciešams radīt un pastiprināt savu infrastruktūru, nevis turēties pie savas padomju pagātnes,” saka Abedrīnas universitātes profesore Tīna Solimana Hantere.

“Greenpeace” pārstāvis Vladimirs Čuprovs avārijā redz vēl vienu iemeslu tam, kāpēc no naftas kā enerģijas avota ir jāatsakās. Komentējot naftas vada “Družba” avāriju, Čuprovs saka, ka avārijas šāda veida infrastruktūrā var sāpīgi ietekmēt apkārtējo vidi.

“Man liekas, ka galvenā mācība no šīs avārijas ir tā, ka nafta, kas pieprasa sarežģītu loģistiku, atrodas augsta riska zonā. Viena avārija, viena nejauša darbība var apdraudēt enerģētisko drošību vairākās valstīs. Un Krievija šādu kļūdu dēļ zaudē miljardus – tikai tāpēc, ka daļa no šīs loģistikas ir slēgta,” tā Čuprovs.

Krievijā šodien, pēc Čuprova vārdiem, ir aktuāls jautājums, kā tālāk attīstīt enerģētikas tīklu: vai nu turpināt attīstīt “tradicionālo enerģētikas” tīklu, vai sākt virzīties pretim atjaunojamajai enerģētikai.

“Otrā gadījumā kļūmes vēja turbīnas vai saules paneļa darbībā nerada draudus visai energosistēmai. Avārija “Družbā” - tas ir brīdinājuma zvans, kas liecina, cik dārgi un bīstami tas ir. Cik vēl tādu brīdinājuma zvanu mums vajadzēs, lai to visu saprastu?” jautā Čuprovs.

Krievijas ekonomikas eksperti uzsver, ka gadījumā, ja avārijas sekas tiks likvidētas līdz jūnija sākumam, tad tā neradīs būtisku kaitējumu Krievijas ekonomikai. Tomēr, ja avārijas seku novēršana ievilksies krietni ilgāk, tad var rasties zināmi riski.

Uz augšu