Latvijas valsts attīstās, un līdz ar to attīstās arī mūsu redzējums par pasauli. Tas, kas agrāk bija tāls un svešs, lēnām kļūst arvien tuvāks un saprotamāks. Viens no piemēriem šajā stāstā ir Tuvajos Austrumos esošās arābu valstis. Pēdējos gados Latvijas uzņēmēji turp sākuši eksportēt savas preces un pakalpojumus, pelnot vērā ņemamas naudas summas. Kāpēc eksportēt tieši uz turieni un kādi ir potenciālie izaicinājumi? 

Trešdien, 22. maijā, piedalījos Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā seminārā par Latvijas biznesa iespējām Tuvo Austrumu reģiona arābu valstu tirgos – Ēģiptē un Katarā. Kā runātājs tika pieaicināts Arābu Latvijas Tirdzniecības kameras (ALCC) pārstāvis Halids Elavats, kurš centās iepazīstināt klausītājus ar galvenajiem Latvijas uzņēmēju iespēju logiem šajā salīdzinoši nemierīgajā pasaules daļā. Pamatojoties uz galvenajiem diskusijas laikā izvirzītajiem punktiem un padziļinātu publiski pieejamu materiālu izpēti, kā arī intervijām, portāls TVNET saviem lasītājiem piedāvā ieskatu mūsu valsts iespējās nopelnīt noslēpumainajās 1001 nakts pasaku zemēs.

Kāpēc mums vispār ir vajadzīgi arābu tirgi?

Domāju, ka daudziem pamatoti radīsies šis jautājums, jo galu galā arābu valstis no mums ir ļoti tālas un mums tur īsti nav nopietnas politiskas intereses. Protams, mūs interesē, ko tur dara mūsu galvenais starptautiskais sabiedrotais – Amerikas Savienotās Valstis un arī mums tuvā Eiropas Savienība, taču, ja runājam par divpusēja līmeņa attiecībām, tad tajās ir vērojama ārkārtīgi maza aktivitāte. Valstis Rietumeiropā pat nereti brīnās par to, cik gan nezināms šis reģions mums īstenībā ir. Tām tas ir pārsteidzoši, jo tieši tur ir viens no pasaulē lielākajiem politiskajiem saspīlējumiem.

Tomēr pēdējos piecos gados situācija ir sākusi mainīties. Tas tādēļ, ka pēc 2014. gadā piemērotajām sankcijām pret Krieviju daudzi Latvijas uzņēmēji zaudēja ievērojamu ražoto preču noieta tirgu. Saprotot situāciju, valdība nolēma palīdzēt tiem meklēt iespējas preces eksportēt kur citur pasaulē. Par vienu no šiem iespēju virzieniem tika izvēlēti Tuvie Austrumi (ar īpašu uzsvaru uz bagātajām Persijas līča valstīm). Savukārt šī situācija lika aktīvāk mēģināt nodibināt arī politiskos kontaktus.

Droši vien daudziem arī radīsies jautājums, kāpēc tieši arābu tirgi. Vai tad citur pasaulē nav kur preces eksportēt? Lieta tāda, ka īstenībā arābu tirgus pats par sevi ir milzīgs. Kā diskusijā norādīja Elavats, visās arābu valstīs kopumā dzīvo aptuveni 423 miljoni iedzīvotāju. Tāpat tajā ir arī zināms pieprasījums pēc Latvijā ražotajiem produktiem. Kā perspektīvākās nozares ALCC pārstāvis min lauksaimniecības produktus, kokmateriālu izstrādājumus, IT tehnoloģijas, farmācijas produktus, tekstilizstrādājumus un arī biokosmētikas preces.

FOTO: AFP/SCANPIX

Kāda ir pašreizējā situācija?

Aplūkojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Latvijas Bankas mājaslapās pieejamos datus par preču un pakalpojumu eksportu, ir skaidri novērojams progress. Šķiet, ka vislabākā situācija ir ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un Saūda Arābiju.

Par AAE runājot, 2018. gadā preču un pakalpojumu eksports uz šo valsti sasniedza 67 442 347 EUR. Tiesa, tas bija krietni mazāk nekā 2017. gadā, kad eksports pārsniedza 100 miljonu EUR atzīmi un sasniedza 120 739 999 EUR. Tomēr portāla TVNET rīcībā esošā informācija norāda, ka lielu daļu no 2017. g. datiem veido reeksports jeb preces, kuras ir importētas patēriņam Latvijā un pēc tam izvestas uz ārvalstīm. Salīdzinājumam – 2013. gadā (pirms ekonomisko sankciju piemērošanas) preču eksports bija tikai 19 887 176 EUR, teikts CSP mājaslapā. Tiesa, Latvijas Banka norāda, ka pakalpojumu eksports šajā gadā ir bijis veseli 80 000 000 EUR. AAE ir arī vienīgā arābu valsts, kura ir atvērusi Latvijā savu vēstniecību ar pirmo rezidējošo vēstnieci.

Savukārt, runājot par otro veiksmes stāstu - Saūda Arābiju, 2018. gadā Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz šo valsti bija 113 835 182 EUR, bet 2013. gadā – 51 553 875 EUR. Vēl salīdzinoši labs progress ir bijis novērojams ar Ēģipti. Tajā 2018. gadā preču un pakalpojumu eksports bija 69 832 681 EUR. Savukārt 2013. gadā – 33 979 929 EUR.

Tomēr īpaši nopelnīt nav izdevies, sadarbojoties ar citām mazajām Līča arābu valstīm, kuras arī būtu labs un stabils tirgus Latvijas ražojumiem. Piemēram, uz AAE konkurenti Kataru 2018. gadā Latvija eksportēja tikai preces 2 482 774 EUR vērtībā. 2013. gadā šis eksports bija attiecīgi 762 538 EUR. Uz ārpolitiski neitrālo Omānu Latvijas 2018. gada eksports bija 1 315 461 EUR. 2013. gadā tas bija 985 346 EUR. Tāda pati situācija ir ar Saūda Arābijai draudzīgo Bahreinu – 407 754 EUR 2018. gadā un 285 167 EUR 2013. gadā.

Lielāks progress ir novērojams ar savulaik Irākas okupēto Kuveitu, taču arī šeit preču un pakalpojumu eksports nav bijis ļoti liels. 2018. gadā tas bija 15 229 265 EUR, bet 2013. gadā – 3 097 681 EUR.

Ļoti maz ir apgūtas arī tādas Tuvo Austrumu arābu valstis kā Libāna un Jordānija. Uz pirmo no tām Latvijas eksports 2018. gadā bija 3 323 318, bet 2013. gadā - 4 169 591 EUR. Uz otro 2018. gadā Latvijas preču un pakalpojumu eksports bija 2 202 245 EUR, bet 2013. gadā - 2 302 356 EUR.

Sīrijā un Irākā liela uzņēmēju interese nav novērojama saprotamu nestabilitātes iemeslu dēļ. 2018. gadā uz Sīriju tika eksportētas preces tikai 452 837 EUR vērtībā, bet uz Irāku - 1 840 313 EUR vērtībā. 2013. gadā šie skaitļi bija attiecīgi 204 329 EUR un 1 442 413 EUR.

No tā var secināt, ka progress nenoliedzami ir novērojams, taču Latvijas uzņēmēji vēl nebūt nav izmantojuši visu preču un pakalpojumu eksporta potenciālu, kuru Tuvo Austrumu arābu valstis var piedāvāt, un būtu nepieciešams to apgūt pilnvērtīgāk.

FOTO: Reuters/ScanPix

Kādi ir galvenie Latvijas uzņēmēju izaicinājumi?

Pēc CSP piedāvāto statistikas datu apkopošanas šāds jautājums varētu rasties daudziem.

Jau minētais ALCC pārstāvis norāda, ka liela problēma esot augstās transportēšanas izmaksas.

Lielā attāluma dēļ preci transportēt uz arābu valstīm maksā divreiz vairāk nekā uz Eiropu. Tā esot īpaša problēma pārtikas eksporta jautājumos. «Piemēram, preces transportēšana uz Ēģipti maksā aptuveni 2000 EUR un ceļā ir jāpavada 30 dienas. Tas ir ļoti daudz. Ja runājam par Kataras tirgu, tad šis skaitlis ir vēl lielāks – 45 dienas. Tāpēc ir nepieciešams vairāk domāt par augstas vērtības preču eksportu,» saka Elavats.

Tieši par šādu preču eksportu būtu nepieciešams domāt arī tāpēc, ka Latvijas uzņēmēji arābu valstīs nespēj sacensties ar Ķīnas, Indijas, Pakistānas un Turcijas ražotājiem, kuri ir specializējušies uz masu patēriņu balstītu preču veidošanā un spēj piedāvāt daudz izdevīgāku cenu par sliktāku kvalitāti.

Visbeidzot ievērojams izaicinājums esot arī kultūru atšķirības. Biznesa veidošanas tradīcijas arābu pasaulē ievērojami atšķiras no biznesa veidošanas tradīcijām Eiropā, un daudziem latviešiem ir nepieciešams laiks, lai tām pielāgotos. «Arābu pasaulē cilvēki ir ļoti emocionāli un sadala savas biznesa attiecības trīs līmeņos.

Pirmais un prioritārais līmenis ir ģimene un draugi, otrais līmenis ir attālāki radinieki un cilvēki, ar ko vienkārši ir labas attiecības, bet trešais ir nepazīstamie un ārzemnieki. Mēs Latvijā nesaprotam, ka arābi pat nezina, kur pasaulē ir Latvija.

Mana māte vēl arvien domā, ka es dzīvoju Krievijā. Mēs viņiem esam nepazīstamie,» apgalvo Elavats. Turklāt daudzi arābu uzņēmēji vēl arvien asociējot Latvijā ražotos produktus ar postpadomju kvalitāti, kas nebūt nav patiesība.

FOTO: Reuters/ScanPix

Atšķirības esot arī vairākos sīkos darba kultūras jautājumos. «Daudzi sūdzoties, ka tiek sūtīti epasti, taču uz tiem dienas laikā neviens neatbild. Tomēr tas tā notiek vienmēr. Darbinieki karsto laikapstākļu dēļ sāk strādāt tikai vakarā (īpaši Saūda Arābijā un AAE),» norāda Elavats.

Ko saka paši uzņēmēji?

Akciju sabiedrības «Grindeks» valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis portālam TVNET pastāstīja, ka viņš kā potenciālāko uzņēmuma tirgu redz divas Tuvo Austrumu valstis – AAE un Saūda Arābiju. «Šeit ir pabeigts diezgan liels sagatavošanās darbs un, ja mēs runājam par AAE, tad esam izgājuši viņu inspekciju par atbilstību Eiropas un daudzu citu valstu standartiem. Mums pirms mazāk nekā mēneša bija arī inspekcija no Saūda Arābijas. Pagaidām gaidām tās rezultātus,» norāda Bundulis.

Runājot par izaicinājumiem, ar kādiem viņa uzņēmums ir saskāries, Bundulis min klimatiskos apstākļus – karstumu un mitrumu.

«Jau ilgu laiku, izstrādājot jaunus medikamentus, veicam to stabilitātes pētījumus. Ir jānodrošina šo medikamentu kvalitāte, drošība un efektivitāte visā derīguma termiņa laikā. Līdz ar to šajos apstākļos medikamenti arī jāliek uz stabilitātes pētījumiem,» norāda Bundulis. Turpinot izaicinājumu uzskaitījumu, uzņēmējs saka, ka ir arī tādas specifiskas prasības kā arābu valodas nepieciešamība dokumentācijai. Turklāt arābu valstu ministrijas atšķirībā no Eiropas prakses prasa arī legalizētus un apustulizētus dokumentus. «Nevar teikt, ka tā ir milzīga problēma, taču prasa papildu laiku un zināmu procedūru iziešanu,» apgalvo Bundulis.

Protams, ir arī biznesa kultūras atšķirības, taču Bundulis uzsver, ka viņa pārstāvētais uzņēmums prot respektēt un cienīt citus un ar šādām atšķirībām vienkārši ir jārēķinās. «Ja zini, ka atbildi saņemsi nevis pēc trim dienām, bet gan pēc mēneša, tad savā darbā to mēnesi ieplāno. Tautām nevar uzspiest kādas citas tradīcijas, un ir jārēķinās ar to, kas attiecīgajā valstī notiek,» norāda valdes priekšsēdētājs. Jebkurā gadījumā ļoti svarīga ir vietējā partnera izvēle, kuram būtu pieredze vietējā tirgū.

FOTO: AFP/SCANPIX

Vienlaikus Bundulis norāda, ka «Grindeks» nebaidot arī Ķīnas, Indijas un Turcijas lielā konkurence. «Mums tiešām ir ko piedāvāt. Šajās valstīs ļoti augstu vērtē produktu kvalitāti, drošību un efektivitāti, un viņiem ir pievilcīgi Eiropas valstu ražošanas standarti,» pauž uzņēmējs.

Savukārt gaļas pārstrādes uzņēmums «Nākotne» (eksportē uz AAE) portālam TVNET rakstiski pastāstīja, ka viņiem vislielākais izaicinājums esot bijis esošās ražošanas pārkārtošana un pielāgošana, kā arī ražotnes sertificēšana. Lai ienāktu AAE tirgū, uzņēmums esot radījis gan jaunus produktus, gan arī esošajiem produktiem pielāgojis iepakojumu.

Vai ir arī kādi politiskie riski?

Diskusijas laikā Elavatam mēģināju arī uzdot jautājumu par iespējamajiem politiskajiem riskiem reģionā. Galu galā Tuvie Austrumi ir reģions, kurā notiek arī vairāki bruņoti konflikti un nekad nav iespējams zināt, vai tas, kas bija stabils vakar, būs stabils rīt. Tomēr saņēmu no viņa pavisam noraidošu atbildi. «Nejautājiet man par divām lietām – politiku un reliģiju. Es nodarbojos ar biznesu, un es redzu naudu. Es neiesaistos politiskajās norisēs un arī reliģijā,» apgalvoja Elavats.

Tomēr, neskatoties uz šo izvairīgo komentāru, politiskie riski noteikti pastāv. Piemēram, ja paskatāmies uz notiekošo Latvijai tik ļoti svarīgajā Persijas līča reģionā, tur jau kopš 2017. gada valda liela sašķeltība starp Kataru un valstīm, kuras ir izvēlējušās to bloķēt (tās vada Saūda Arābija, AAE un Ēģipte) (t.s. Kataras krīze).

Šajā kontekstā Latvija ar savu ievērojamo balstīšanos uz sadarbību ar AAE un Saūda Arābiju draud izskatīties bīstami piederīga vienai nometnei.

Tas savukārt varētu traucēt tās ekonomisko saišu veidošanu ar Kataru un biznesa potenciāla izmantošanu.

Lai gan šķiet, ka Ārlietu ministrija kā Latvijas ārējo politiski ekonomisko attiecību koordinators ir atvērta attiecību diversifikācijai un nevēlas paļauties tikai uz AAE vektoru, tomēr pagaidām mūsu valsts darbības vērotājam no malas tiek raisīta neizpratne par atsevišķiem pasākumiem ekonomisko saišu veidošanai, kuri tiek veidoti no šīs institūcijas (vismaz šķietami) autonomi. Piemēram, LTRK pasākuma ietvaros tika minēts, ka tiek plānota tās rīkota biznesa delegācijas vizīte uz Ēģipti un Kataru vienlaikus.

Minētajā kontekstā radās jautājums, vai tas neradīs pretrunīgu vēstījumu un «nepatīkamas sajūtas» abām valstīm? Tas varētu atspēlēties ar politiskiem šķēršļiem uzņēmējiem. Jāatceras, ka abas šīs valstis ir nedemokrātiskas un valdībām ir liels kontroles līmenis pār to ekonomikām. Turklāt, pamatojoties uz Ārlietu ministrijas sniegto atbildi portālam TVNET, institūcija apzinās politisko sensitivitāti Ēģiptes un Kataras kontekstā un ir par to neformāli informējusi arī LTRK.

Latvijā ražotu gaļas produktu iepakojums AAE

FOTO: TVNET

Tāpat radās arī jautājumi, vai, dodoties Kataras virzienā, mēs neriskējam ar attiecību sabojāšanu ar AAE? Vienmēr pastāv risks, ka varam mēģināt skriet pretī jaunam lācim, bet zaudēt veco. Šādā situācijā varam nonākt šā jaunā lāča atkarībā.

Šos jautājumus komentēt lūdzām Latvijas Ārpolitikas institūta pētniecei Sintija Brokai, kura portālam TVNET norādīja, ka mēs visnotaļ esam pārāk lieli draugi gan Saūda Arābijai, gan arī Apvienotajiem Arābu Emirātiem, bet ir iespējams saprast pašreizējo kursu par nepieciešamību sākumā fokusēties uz vienu attiecību izveidošanu. «Par kopīgo vizīti Ēģiptē un Katarā runājot, tā būtu iespēja parādīt tieši to, ka esam neitrāli spēlētāji un raugāmies uz divpusējo ekonomisko attiecību spēcināšanu gan ar vienu bloku, gan arī ar otru bloku,» apgalvo Broka.

Tomēr par AAE iespējamo pretreakciju runājot, pētniece gan norāda, ka šī valsts par to sajūsmā nebūs.

«Mūsu ekonomiskās attiecības ar šo valsti varētu tikt ietekmētas gribas līmenī. Piemēram, tā varētu nevēlēties šeit atvērt banku pārstāvniecību vai neatbalstīt dažādu citu uzņēmumu ienākšanu Latvijā. Viņi redzēs, ka šeit ir arī Kataras ietekme, bet es ceru, ka Ārlietu ministrija varēs pastāvēt par Latvijas interesēm, nevis izdabāt vienam vai otram spēlētājam,» saka Broka.

No Ārlietu ministrijas portāls TVNET uz minētajiem jautājumiem saņēma šādu vispārīgu atbildi:

Ārlietu ministrija atbalsta uzņēmēju organizāciju centienus veicināt Latvijas eksportu Tuvo Austrumu reģionā un meklēt iespējas stiprināt sadarbību ar reģiona valstīm, tostarp arī Ēģipti un Kataru. Tuvo Austrumu reģiona valstu savstarpējo attiecību konteksts ir sarežģīts, un Ārlietu ministrija labprāt konsultē uzņēmējus par viņu organizēto aktivitāšu politiskajiem aspektiem. Jūsu minētās vizītes sakarā LTRK nav vērsusies Ārlietu ministrijā, tomēr no ministrijas puses esam neformāli informējuši LTRK par politisko sensitivitāti Ēģiptes un Kataras kontekstā.

Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka Tuvo Austrumu tirgus mūsu uzņēmējiem saglabājas kā potenciāls iespēju lauks, kuru vajadzētu izmantot. Reģions ir ļoti plašs, un savu vietu tajā var atrast arī Latvijas preces. Savukārt šī vieta mums ir ārkārtīgi nepieciešama, lai vēl vairāk samazinātu atkarību no Krievijas. Ņemot vērā Maskavas ievērojamos apdraudējumus, mazāka atkarība būtu nepieciešama, lai nekautrētos parādīt arī kādu asāku zobu. Turklāt panākumi AAE pierāda, ka, ko piedāvāt arābiem, mums ir. Kā norādījām TVNET rakstā par Latvijas attiecībām ar AAE - Latvijas produkcijai ir kāds mazumiņš no Šeherezādes maģijas, kura apkārtējos apbur gluži kā kādā populārā pasakā.