Pūce: Latvija atbalsta ES virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce

FOTO: Valsts kanceleja

Latvija atbalsta Eiropas Savienības (ES) virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Otrdien Ministru kabineta sēdē aiz slēgtām durvīm tika apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija "Par Eiropas Komisijas paziņojumu "Tīru planētu - visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku", kurā Latvija pauž atbalstu ES virzībai uz klimatneitralitāti 2050.gadā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) aģentūrai LETA skaidroja, ka klimatneitralitāte jeb siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju neto nulles līmenis nozīmē, ka radītās SEG emisijas tiek pilnībā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti vai, izmantojot noteiktas tehnoloģijas, netiek pieļauta radītā SEG emisiju apjoma izlaide. 

Nacionālajā pozīcijā norādīts, ka ir būtiski izmantot iespējas, ko sniedz tehnoloģiskie un aprites ekonomikas risinājumi, panākot resursu maksimāli efektīvu izmantošanu ražošanā un sadzīvē, tostarp nepieciešams nodrošināt dažādu materiālu un produktu pēc iespējas ilgāku izmantošanu, veicināt to pārstrādi un atjaunošanu, vienlaikus aizsargājot vidi un dabu.

"Pāreja uz klimatneitralitāti sniegs jaunus ekonomiskos stimulus un iespējas arī Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikai, tostarp radīs jaunas darba vietas, stimulēs inovatīvu oglekļmazietilpīgu tehnoloģiju un energoefektīvu risinājumu radīšanu un efektīvāko tirgū pieejamo tehnoloģiju ieviešanu. Pētniecības un inovāciju sistēmas attīstība veicinās jaunu kompetenču, tehnoloģiju un augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu attīstību un sekmēs Latvijas uzņēmumu eksportspēju, veicinot Latvijas un ES konkurētspēju un sadarbību starptautiskā mērogā," pauda VARAM.

Latvija pauž gatavību diskutēt par nepieciešamību paaugstināt ES ieguldījumu Parīzes nolīguma ieviešanā. Pozīcijā uzsvērts, ka nākamajam Eiropas daudzgadu budžetam jābūt svarīgam instrumentam, lai veicinātu ieguldījumus enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā, vismaz 25% no izdevumiem atvēlot klimata pārmaiņu ierobežošanai. Lai nodrošinātu klimatneitralitātes sasniegšanu ES līmenī, pilnīgi visās ES un valstu nacionālajās nozaru politikās ir jānosaka konkrēti mērķi un jānodrošina finansējums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai.

Lai veicinātu SEG emisiju samazināšanu un ieviestu Latvijā projektus ar labu demonstrēšanas efektu, Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros VARAM līdz šim atbalstījis SEG samazināšanu valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos un jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku pārbūvi vai atjaunošanu par zema enerģijas patēriņa ēkām. 2019.gadā tika noslēgti arī līgumi ar projektu īstenotājiem arī par viedo pilsētvides tehnoloģiju izmantošanas atbalstīšanu un enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību.

Tāpat VARAM sadarbībā ar Vides investīciju fondu turpina uzraudzīt plānoto rezultātu sasniegšanu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu ietvaros - instruments darbojās līdz 2015.gadam un SEG emisiju samazināšanas atbalstīšanas nolūkā tika noorganizēti 16 dažādi projektu konkursi un vairākos no tiem pat vairākas kārtas. Vienlaikus Latvijā, lai nodrošinātu SEG emisiju samazināšanu un virzību uz klimatneitralitāti, šobrīd tiek izstrādāts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021-2030.gadam, kā arī Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģija 2050.gadam.

Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka šodien valdībā atbalstītā pozīcija ir īpaša, jo tādējādi Latvija pauž gatavību mainīt attieksmi pret klimata pārmaiņu radītajām problēmām.

"Mēs nevis pretojamies un saskatām klimata pārmaiņu apkarošanā draudus, bet gan tas sniegs milzu iespējas attīstībai. Šī pozīcija ir pirmā, kas apstiprina fundamentālu domāšanas maiņu," uzsvēra premjers.

Savukārt Pūce atzina, ka Latvija vēsturiski ir bijusi kūtra klimata pārmaiņu problēmu risināšanā, tomēr ar šīs dienas lēmumu Latvija uzsver, ka valsts ir gatava un vēlas atrasties klimata politikas avangardā.

"Apzināmies, ka šī ir ilgtermiņa Eiropas politika, tomēr politikas mērķis ir ne tikai mazināt klimata pārmaiņas, bet arī gūt labumu, ko nodrošinās jaunā industriālā revolūcija," uzsvēra ministrs.

Uz augšu