Putniņš: Vājinot finanšu sektora uzraudzību, cietīs "Moneyval" rekomendāciju izpilde (1)

"Mums kā nozares uzraugam un Eiropas Centrālās bankas (ECB) Vienotā uzraudzības mehānisma dalībniekam ir pienākums šādā brīdī reaģēt ar savu skaidrojumu, lai nepakļautu gan FKTK, gan arī ECB nepamatotam reputācijas riskam. Mēs redzam, ka tā saucamais finanšu sektora "kapitālais remonts" jeb FKTK pārvaldes modeļa maiņa faktiski ir sagatavošanās šīs FKTK vadības nomaiņai bez jebkāda argumentēta pamatojuma un profesionāla iestādes darba izvērtējuma. Tas, ka šis process notiek ārēja politiska spiediena dēļ, vairs netiek slēpts, to sabiedrība uzzināja iepriekšējā Saeimas budžeta komisijas sēdē. Tātad runa ir par politisku neatkarīgas iestādes ietekmēšanu un vadītāju piespiedu nomaiņu, kurus amatā taču iecēlis Latvijas parlaments, un kuru mandāts ir spēkā līdz 2022.gadam," teica Putniņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē, turklāt nav skaidri pateikts - kādu mērķu vārdā.

"Vājinot stiprāko iestādi finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē un sakārtotākā sektora uzraudzību, mēs vājinām visu "Moneyval" procesu. Arī piesauktā FKTK funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā nav nepieciešama, jo tādu mēs jau veicam. Mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tiek veikta FKTK vadības maiņa un tiek reformēts tieši stiprākais posms uzraudzībā," sacīja FKTK priekšsēdētājs.

Tāpat FKTK norādīja, ka tā vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016.gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam "Moneyval" procesā.

FKTK norādīja, ka šādi apgalvojumi nav patiesi, un šobrīd apzināti tiek veidota sabiedrību maldinoša informācijas plūsma saistībā ar Latvijas finanšu noziegumu novēršanas sistēmas novērtējumu "Moneyval" procesā, proti, no 40 rekomendācijām, kuru ieviešanas pilnīgumu Latvijā un efektivitāti "Moneyval" vērtēja, sagatavojot 2018.gada ziņojumu, tikai 13 attiecas uz finanšu sektoru. Pagājušā gada ziņojumā FKTK bija viena no vislabāk novērtētajām iestādēm īpaši risku vadības un starptautiskās sadarbības jomā, līdz ar to arguments par "Moneyval" rekomendāciju izpildi saistībā ar FKTK likuma grozījumiem un prasība mainīt FKTK vadību neatbilst patiesībai - vēršanos pret FKTK pieeju pārmaiņu vadības procesā finanšu sektorā neprasa neviena "Moneyval" rekomendācija.

Komisijā atzīmēja, ka FKTK uzraudzībā Latvijas banku sektorā, jo īpaši tā saucamajās ārvalstu klientus apkalpojošajās bankās, pārskatot līdzšinējo biznesa pieeju, kopumā trijos gados ir paveikts līdz šim nebijis pašattīrīšanās process, atsakoties no riskantā ārvalstu klientu segmenta, kas veidoja apmēram 10 miljardus eiro. Pirmo reizi pēdējos 20 gados, iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi ir sasnieguši 91%. Latvijas bankas pagājušajā vasarā pārtrauca sadarbību ar čaulas kompānijām, turklāt šajā periodā, salīdzinot ar 2014.gadu, ārvalstu klientu maksājumi ASV dolāros saruka vairāk nekā 26 reizes.

"Šādā veidā, būtiski mazinot riskanto ātro transakciju biznesu, Latvijas finanšu sistēma un valsts kopumā ir atbrīvota no lieka reputācijas riska, un banku klientūras ziņā ir notikusi atgriešanās Latvijai dabiskajā ģeopolitiskajā vidē. Pēdējos četros pārmaiņu gados Latvijas bankām un maksājumu iestādēm piemēroti naudas sodi 16 miljonu apmērā (11 iepriekšējos gados sodu kopējā summa - apmēram miljons eiro). Arī pēc reformu procesa Latvijas banku kapitāla pietiekamības rādītāji ir augsti, lielākoties krietni pāri normai, likviditāte, ņemot vērā Eiropas Savienības vienotās prasības šim rādītājam, - trīskāršā apjomā," klāstīja FKTK.

Tāpat komisijā norādīja, ka šogad FKTK pabeidza Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, ņemot vērā turpmākā biznesa stratēģijas, kā arī nākotnes risku ietekmi, un apstiprināja katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni.

"Ir notikusi vērienīgākā reforma Latvijas finansēs - īsta pārmaiņu vadība, ko iesākām, kad Latvija kļuva par OECD valsti. Pašlaik strādājošajai FKTK padomei savā ziņā tas ir bijis pats svarīgākais konkurss, stiprināt finanšu noziegumu novēršanas mehānismus, līdztekus strauji atsakoties no augsta riska klientiem un nodrošinot sektora stabilitāti. Šis ir Latvijas veikums, kas tiek vērtēts ekspertu aprindās. Mums nav zināms, ka "Moneyval" būtu politisks process, jo esam droši, ka tas ir ekspertu forums un profesionāla finanšu noziegumu novēršanas sistēmas izvērtēšana. Mēs ļoti novērtētu, ja valsts amatpersonas, kuras stāsta, ka FKTK dēļ Latvija iekļūs pelēkajā sarakstā, mums pateiktu, kas tieši nav izdarīts no FKTK puses? Tāpat ir svarīgi atklāti pateikt, kas būs citādi jādara FKTK jaunajai padomei un kuri šīs FKTK padomes lēmumi vai dotie uzdevumi tirgus dalībniekiem būtu maināmi vai atceļami? Tā būtu attīstītas demokrātiskas valsts cienīga profesionāla diskusija," pauda Putniņš.

FKTK uzsvēra, ka būtisku reformu veikšanai finanšu sektorā jābūt kvalitatīvi sagatavotai un stratēģiski mērķtiecīgi vadītai, lai nenodarītu lieku reputācijas kaitējumu kopš 2016.gada notiekošajam pārmaiņu vadības darbam finanšu sektorā un starptautiskās reputācijas atjaunošanas procesam.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka "Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.