“Rīgas satiksmei” kredīts jauno tramvaju iegādei jāmeklē Čehijas bankās (10)

“Rīgas satiksmes” pagaidu valde, kuru kopš marta vada Ernests Saulītis, pēdējos mēnešos regulāri tiekas ar uzņēmuma kreditoriem – bankām un Valsts kasi. Iespējams, tieši aizdevēju intereses dēļ uzņēmums arī sāka savā mājas lapā regulāri publicēt detalizētas atskaites par “Rīgas satiksmes” valdes padarīto iepriekšējā nedēļā.

Šajos vēstījumos bija nolasāms tas, ka “Rīgas satiksmei” ar kreditoriem varētu būt gaidāmas kādas domstarpības par zemās grīdas tramvajiem, kas pirms trim gadiem pasūtīti no Čehijas koncerna “Škoda Transportation”. Šis 62 miljonus eiro vērtais līgums ir viens no “Rīgas satiksmes” transportlīdzekļu iepirkumiem, kurus šobrīd pēta KNAB izmeklētāji.

“Rīgas satiksmes” valde maija beigās uzdeva valdes loceklim Jurim Švanderam tikties ar Čehijas kredītiestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar alternatīviem finansējuma avotiem. Nedēļas sākumā viņš atgriezās no Pilzenes, kur ar banku “Česka sporitelna” bija apspriedis iespējamo sadarbību.

“Rīgas satiksmes” pagaidu vadītājs Saulītis neslēpj, ka šīs sarunas notika tagadējo aizdevēju nostājas dēļ: “Tas ir lielā mērā saistīts ar zemās grīdas tramvaju, jā. Mēs esam saņēmuši tādu rakstiski mutisku viedokli, ka, nu, nevēlētos turpināt tramvaju iegādes finansēšanu. Tas pagaidām nav oficiāli, bet nu jā, tāds [viedoklis ir].”

Starp “Rīgas satiksmes” kredītdevējiem ir SEB, Ziemeļu investīciju banka un Eiropas investīciju banka. Piemēram, ar SEB 100 miljonu eiro vērtu aizdevuma līgumu “Rīgas satiksme” noslēdza 2016.gada rudenī. Līdz KNAB izmeklēšanas sākumam izmaksāta bija ceturtā daļa, galvenokārt – zemās grīdas tramvaju infrastruktūras uzbūvei, noskaidroja “de facto”. Saulītis apgalvo, ka tagadējās domstarpības nav ar SEB, tomēr banka jau iepriekš uzņēmumam bija paziņojusi, ka jaunu naudu pagaidām nedos.

“Pēc KNAB veiktajām pārbaudēm “Rīgas satiksmē” un to rezultātā paustajām bažām esam uzņēmumam pauduši, ka jauns finansējums netiks piešķirts līdz laikam, kad uzņēmuma kapitāldaļu turētājs lems par profesionālas valdes un padomes apstiprināšanu un attiecīgi padome un valde nodrošinās caurspīdīgu uzņēmuma pārvaldību, kā arī risinās neatkarīgā audita minētās saimnieciskās darbības nepilnības,” vēsta SEB bankas Komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda.

Saulītis gan norāda, ka Čehijas banka jau sākotnēji bija iecerēta kā jauno tramvaju iegādes finansētāja: “Sākotnējais bija “[Česka] sporitelna”, pēc tam, ņemot vērā, ka tika noslēgts šis sindicētais kredīts ar kreditoru grupu, tad, ņemot vērā, ka tur zemāki procenti, bija pārlikts uz šo te. Un tad mēs varam noslēgt atpakaļ vienošanos, ka finansē “Sporitelna”.” Viņš atzīst, ka šim aizdevumam būšot “nu nedaudz” augstāki procenti.

Tāpat “Rīgas satiksmes” delegācija Čehijā turpināja mēnešiem ieilgušo diskusiju ar “Škoda Transportation” un “Škoda Electric” par pasūtīto tramvaju un trolejbusu piegādes kavēšanos. Kāds ir sarunu rezultāts, Saulītis neatklāj, vien norāda: ja “Rīgas satiksme” šos tramvajus pirks, tad finansējums šim mērķim būs.

Nākamā tikšanās ar kreditoriem ir paredzēta jau nākamās nedēļas sākumā, un bija plānots, ka tajā aizdevēji tiktu iepazīstināti ar jauno “Rīgas satiksmes” padomi. Šo procesu ir aizkavējuši politiskie satricinājumi Rīgas domē. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs, vicemērs Vadims Baraņņiks līdz ar trim citiem “Saskaņas” deputātiem tika izslēgts no partijas un vairs nebauda valdošās koalīcijas uzticību. Tomēr koalīcijai nav arī vairākuma, lai varētu viņam šos pienākumus atņemt. Jaunais Rīgas mērs Dainis Turlais (GKR) arī publiski sūkstījās par Baraņņika lēmumu “Rīgas satiksmes” pagaidu valdē iecelt decembrī no šī amata aizgājušo Emīlu Jakrinu.

Lai gan Turlais solīja šo lēmumu atcelt, pagaidām viņam tas nav izdevies arī pēc sarunas ar bezpartejisko vicemēru, atzīst Rīgas mērs: “Baraņņika kungs savu lēmumu pieņemto šobrīd nav gatavs atcelt vai mainīt kaut kādā veidā, pamatodams to, ka tas nav bijis viņa vienpersoniski izdomāts lēmums, ka tas bijis saskaņots ar iepriekšējo “Rīgas domes” vadību, un tieši tāpēc viņš tāds ir pieņemts.” Tāpēc vienīgais risinājums esot kapitāldaļu turētāja nomaiņa, kas gan, visticamāk, netiks rosināta līdz opozīcijas pieprasītajam neuzticības balsojumam Turlajam.

Pret Jakrina iecelšanu iebilda arī “Rīgas satiksmes” valdes locekļi, līdz ar to publiski nostājoties pret uzņēmuma kapitāldaļu turētāju Baraņņiku. “Diezgan interesanta situācija, kas ir jau pārvaldības jautājumi... Es neuzskatu, ka valdes locekļiem kaut kādā veidā publiski jāizsakās vai jākritizē savs kolēģis,” to komentē Baraņniks, kurš apgalvo, ka vienmēr esot atvērts sarunai – valdes locekļi var nākt un viņam acīs izteikt savas bažas.

Citās domās par to varētu būt “Rīgas satiksmes” valdes loceklis Jānis Meirāns, kurš ir norīkots strādāt arī meitasuzņēmuma “Rīgas karte” valdē, jo amatu tajā atstāja vēl vienā korupcijas lietā aizdomās turētais Aleksandrs Brandavs. Meirāns šonedēļ Rīgas domes komitejā pastāstīja par sarunu ar Baraņņiku, pieļaudams tās saistību ar “Rīgas kartē” iecerēto auditu. “Spiediens vai ne spiediens, bet nu jā, man tika piedāvāts izvēlēties, kurā sabiedrībā izvēlēties amatu. Tika dots kāds laiks pārdomām, droši vien izvēlei. Es neredzu iemeslu atkāpties ne no vienas, ne otras kapitālsabiedrības valdes locekļa amata. Jautājums kapitāldaļu turētājam [Baraņņikam], kāds būs viņa lēmums,” atbildot uz opozīcijas pārstāvju jautāto, pauda Meirāns.

“Rīgas satiksmes” valdei šobrīd uzdots arī sagatavot priekšlikumus par izmaiņām sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanā Rīgā. Domē tie jāiesniedz līdz jūlija vidum. Ko tas īsti nozīmē, Saulītis neatklāj. Taču vicemērs Oļegs Burovs (GKR) apgalvo, ka dramatiski pārsteigumi rīdziniekus negaidot: “Šobrīd viņi plāno auditēt visu darbību, visus tarifus, varbūt kaut ko palielināt, varbūt kaut ko mainīt... (..) Bet tad paliek, protams, viņu ekonomiskais viedoklis, priekšlikumi un mūsu politiskais lēmums. Esošā koalīcija, neskatoties uz to, kāda tā ir un kāda ir situācija, nav – to es pateikšu absolūti godīgi – mums nav tāda dienaskārtībā jautājuma par tarifu izmaiņām.”

Ilgus gadus “Rīgas satiksmes” valdi vadīja šobrīd KNAB aizdomās turētais Leons Bemhens, bet kā valdes locekļi darbojās vairākas ar “Saskaņu” vai “Gods kalpot Rīgai” saistītas personas. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs gandrīz visu šo laiku – līdz šā gada martam – bija iepriekšējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”), kurš jūlijā kļūs par Eiropas Parlamenta deputātu. Savu atbildību tajā, kā attīstījusies “Rīgas satiksmes” korporatīvās kultūra, kas tagad atbaida kreditorus, Ušakovs vērtēt nevēlas: “Kreditoriem visu šo gadu garumā jautājumu nebija. Sākusies krīze, kas izraisīja daudzus jautājumus, bet šeit par atbildību noteikti būtu par agru runāt.”

“Rīgas satiksme” arī saņēmusi juristu izvērtējumu par to, vai būtu pamats vērsties pret bijušajiem valdes locekļiem par iespējamu zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam. Kādi ir ieteikumu, uzņēmumā neatklāj. Atzinums ir nosūtīts Rīgas mēram Turlajam un kapitāldaļu turētājam Baraņņikam. Lēmums, kā rīkoties, būs jāpieņem vicemēram vai arī “Rīgas satiksmes” padomei, ja to tuvākajā laikā patiešām izveidos.

Tāpat “Rīgas satiksmei” ir jārisina arī attiecības ar uzņēmumu “Rīgas mikroautobusu satiksme”, kurā patiesais labuma guvējs bija Aleksandrs Brandavs. Par pagājušā gada rudenī noslēgto 96 miljonus eiro vērto sabiedriskā transporta pakalpojumu apakšuzņēmuma līgumu “Rīgas satiksmes” vadītājs Saulītis saka: izskatās, ka tas apzināti ir noslēgts veidā, lai nestu mums zaudējumus.