Latvijā 25% iedzīvotāju būtu gatavi finanšu līdzekļus ieguldīt IT uzņēmumos

Turklāt 10% respondentu norādīja, ka būtu gatavi investēt viesmīlības, ēdināšanas un tūrisma nozarē, 10% - mežsaimniecībā, 9% - rūpniecībā un 9% - lauksaimniecībā.

Vismazāk iedzīvotāji gribētu investēt telekomunikācijas (4%), tirdzniecības (4%) un transporta (3%) uzņēmumos.

Aptaujā noskaidrots, ka 86% aptaujāto iedzīvotāju ir svarīgi, lai uzņēmums, kurā plāno ieguldīt savus līdzekļus būtu ilgtspējīgs, 11% tas ir drīzāk svarīgi, 1% - drīzāk nav svarīgi un 2% atbildēja "grūti pateikt".

Pēc aptaujas datiem, 81% respondentu norādījuši, ka vissvarīgākais faktors līdzekļu ieguldīšanai uzņēmumā ir finanšu rezultāti, 76% - reputācija, 43% - attieksme pret darbiniekiem, 42% - vadības, īpašnieku reputācija, 36% - atpazīstamība, 14% - vides saaudzēšanas politika un 8% - atbalsta aktivitātes.

Aptaujā secināts, ka jaunāki cilvēki augstāk vērtē uzņēmuma attieksmi pret apkārtējās vides saaudzēšanu. Aptaujas dati liecina, ka 24% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem uzņēmumos, kuros plāno investēt, visvairāk uzmanību vērš vides saaudzēšanas politikai, savukārt kopumā visa vecuma grupās gandrīz vienlīdz svarīgi ir uzņēmuma finanšu rezultāti. Vismazāk svarīga ir uzņēmuma atpazīstamība.

Nulles atkritumu asociācijas "Zero Waste Latvija" valdes locekle Mairita Lūse atzīmēja, ka ilgtspējā ekonomika nepastāv bez sabiedrības un sabiedrība nepastāv bez vides. "Ilgtspējā visi šie faktori viens otru ietver, kas kopumā veido gala rezultātu uz vides ietekmi. Līdz ar to gribu uzsvērt, ka vides ilgtspējai ir jābūt visa pamatā, sākot jau ar sarunām un rīcībām klimata pārmaiņās, dzīvnieku sugu saglabāšanu un plastmasas izskaušanu," teica Lūse.

Viņa piebilda, ka uzņēmumiem ir jāvērtē ietekme uz cilvēkiem un vidi, kā arī jādomā par aprites ekonomikas ieviešanu. Piemēram, palielināt jēgpilnu resursu lietošanu, samazinot atkritumus.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijā vadītājs Andris Grafs teica, ka sabiedrība ir pārstājusi akceptēt pretrunīgas darbības uzņēmumā, kas neveicina ilgtspēju. "Sabiedrība kopumā ir kļuvusi nobriedušāka un vairāk vērtē, kurš uzņēmums atbilst viņu prasībām par ilgtspēju," teica Grafs.

Biedrības "Zaļās mājas" vadītājs Kristaps Ceplis sacīja, ka mežu nozare ir ilgtspējīga gan no finanšu, gan no ekoloģijas viedokļa. "Mežu nozares eksporta rezultāti ir apliecinājums tam, ka esam atbildīga un ilgtspējīga nozare. Taču sabiedrībā vēl nav skaidrs skatījums par to, cik daudzpusīga un ilgtspējīga mežu nozare ir, un cik daudz tā spēj aizvietot naftu. Jā, mēs cērtam kokus, bet vietā iestādām divus jaunus," norādīja Ceplis.

Aptauju veica "CBL Asset Management" sadarbībā ar pētījuma kompāniju "Norstat Latvija" šī gada maijā, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.