Maijā Latvijā nedaudz pieaugusi elektroenerģijas vidējā cena

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Evija Trifanova/LETA

 "Nord Pool" sistēmā elektroenerģijas cena maijā samazinājās par 7% un bija 38,07 eiro par megavatstundu (MWh), savukārt Latvijas tirdzniecības apgabalā vidējā elektroenerģijas cena mēneša laikā pieauga par 2%, sasniedzot 44,28 eiro par MWh, teikts "Latvenergo" publiskotajā Tirgus apskatā.

Kompānijas Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova norāda, ka Baltijas valstīs elekroenerģijas "spot" cenas arī maijā turpināja pieaugt. Latvijas tirdzniecības apgabalā vidējā elektroenerģijas cena maijā pieauga par 2% līdz 44,28 eiro par MWh. Lietuvā "spot" cena bija 44,11 eiro par MWh, pieaugot par 1% salīdzinājumā ar aprīli. Savukārt vidējā Igaunijas elektroenerģijas cena pieauga par mazāk nekā 1% līdz 42,32 eiro par MWh. Baltijā ikstundu cenu amplitūda maijā svārstījās no 0,12 eiro par MWh līdz 199,97 eiro par MWh.

Ziemeļvalstīs vidējā "spot" cena bija 37,71 eiro par MWh, kas ir par trīs eiro mazāk nekā aprīlī.

Iepriekšējā mēnesī "spot" cenas Baltijas valstīs bija augstākas par cenām Ziemeļvalstīs - Latvijā un Lietuvā pieaugot par seši eiro par MWh, savukārt Igaunijā par pieci eiro par MWh.

Prohorova skaidro, ka maijā nokrišņu apjoma pieaugums un sniega kušana kalnos sekmēja hidrorezervuāru līmeņa uzlabošanos Ziemeļvalstīs. Vēja staciju izstrāde ietekmēja ikstundas cenu svārstīgumu. Baltijā cenas ietekmēja tirgū piešķirtās pieejamās šķērsgriezuma jaudas, savukārt Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenu ietekmēja Zviedrijas (SE3)-Somijas šķērsgriezuma pieejamās jaudas samazinājums no uzstādītās jaudas par 42%, laika periodā no 11.-19.maijam. "NordBalt" starpsavienojuma vidējā pieejā jauda maijā bija 501 megavati (MW) jeb 72% no uzstādītās jaudas. Latvijas un Lietuvas "spot" cenas izmaiņu ietekmēja augstais mainīgums ikdienas starpsavienojuma jaudā starp Baltkrieviju-Lietuvu un Kaļiņingradu-Lietuvu. No 22.- 25.maijam Kaļiņingradas apgabalā veica izolētas darbības testu, kur pieejamā jauda bija nulle MW. Visu iepriekšminēto šķērsgriezumu mainīgums maijā radīja ikdienas izmaiņas Igaunijas-Latvijas šķērsgriezuma jaudā.

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas maijā ietekmēja hidrobilances deficīta situācijas uzlabojums - mēneša sākumā deficīts bija 16,9 teravatstundas (TWh), bet mēneša beigās - 10,8 TWh. Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas ietekmēja arī zemākas ogļu un dabasgāzes tirgus cenas, turklāt viens no noteicošajiem faktoriem bija laikapstākļu prognozes un "spot" cenu izmaiņas.

Sistēmas nākotnes kontraktu ("Nordic Futures") cenas jūnija kontraktiem samazinājās par 10% - līdz 38,39 eiro par MWh, kur slēgšanas cena bija 34,35 eiro par MWh. Sistēmas 2019.gada 3.ceturkšņa kontrakta vidējā cena samazinājās par 5% - līdz 39,22 eiro par MWh. Savukārt 2020.gada sistēmas "futures" vidējā cena maijā samazinājās par 3% līdz 36,18 eiro par MWh.

Latvijas "futures" vidējā cena jūnija kontraktam bija 44,35 eiro par MWh, samazinoties par 6%, slēgšanas cena bija 39,45 eiro par MWh. 2020.gada Latvijas nākotnes cena maijā samazinājās par 3% līdz 42,97 eiro par MWh, mēneša beigās kotācijas cena biržā bija 41,45 eiro par MWh.

Aizvadītajā mēnesī salīdzinājumā ar aprīli, Baltijas summārais elektroenerģijas patēriņš pieauga par 1% līdz 2201 gigavatstundām (GWh). Latvijā patēriņš bija nemainīgs - 579 GWh. Igaunijā bija novērots patēriņa samazinājums par 3% līdz 635 GWh. Lietuvā patēriņš pieauga par 3% līdz 986 GWh.

Maijā visās Baltijas valstīs bija izstrādātās elektroenerģijas apjoma samazinājums, kur summārā izsrtāde Baltijā bija 1159 GWh, kas ir par 15% mazāk nekā aprīlī. Sākot ar februāri, Igaunijā izstrādes apjomi samazinājās un maijā ģenerācijas samazinājums bija 19% līdz 460 GWh. Latvijā izstrāde samazinājās par 16% līdz 419 GWh. Savukārt Lietuvā aizvadītajā mēnesī izstrādes apjomi samazinājās līdz 280 GWh, par 5% zemāk nekā bija aprīlī.

Maijā summārā ģenerācija Baltijā nosedza 53% no summārā elektroenerģijas patēriņa apjoma, izstrādes attiecība pret patēriņu Latvijā bija 72%, Igaunijā bija 72% un Lietuvā 28%.

Sākot ar martu, pietece Daugavā samazinājās un maija vidējā pietece bija 396 kubikmetri sekundē, kas ir par 54% mazāk nekā 30 gadu vidējais Daugavas pieteces līmenis maijā - 864 kubikmetri sekundē.

Maijā, samazinoties Daugavas pietecei, "Latvenergo" hidroelektrostaciju mēneša summārā izstrāde bija 168 GWh, kas ir par 42% zemāka par izstrādi aprīlī. Samazinoties HES izstrādei, Latvenergo TEC summārā izstrāde pieauga un maijā tika saražotas 140 GWh, kas ir 70% vairāk nekā bija aprīlī. Kopš 2012.gada TEC izstrāde sasniedza augstāko izstrādes līmeni maijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu