"Maxima": Iepakojumu depozīta sistēmā galvenajam ieguvējam jābūt patērētājam (2)

Viņš uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanā nepieciešamas būtiskas investīcijas, prioritātei jābūt patērētājam. "Mēs gribam, lai cilvēkiem ir vairāk naudas ģimenei un saviem hobijiem, tāpēc par piesārņošanu atbildība būs jāuzņemas ražotājiem," teica Vanags.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja AS "Latvijas valsts meži" valdes loceklis Edvīns Zakovics sacīja, ka iepakojumu depozīta sistēma būtu būtisks pienesums attiecībā uz dabas saaudzēšanu. Ik gadu no Latvijas valsts mežiem tiek savākti apmēram 400-500 kubikmetru atkritumu, kas dabā nesadalās, viņš sacīja.

"Meži ir būtiska vieta, kas veido cilvēkiem vidi, kur dzīvot un atpūsties. Mežos sēņo, medī un dodas pastaigā, lai būtu svaigā gaisā. Lai to saglabātu, gan sabiedrība, gan uzņēmēji ir jāstimulē mežus kopt un atstāt tos no atkritumiem brīvus," uzsvēra Zakovics.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs norādīja - lai arī atsevišķi nozares dalībnieki vēlētos strādāt bez depozīta sistēmas, tirdzniecības nozare labi saprot šīs sistēmas iecerēto nozīmi nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmenī. "Pašlaik nozarei ir bažas, ka steigā veidotajā depozīta sistēmā nav pārdomāts izmaksu slogs un atbildības sadale, kā rezultātā par to maksās pircēji. Tas draud ar vēl vienu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) shēmas atkārtošanos zem zaļiem lozungiem. Mums nav pieņemama depozīta sistēma, kas neņem vērā iedzīvotāju intereses un caurspīdīgas pārvaldības principus," teica Danusēvičs.

Tirgotāju izstrādātajos deviņos pamatprincipos pirmais princips paredz ņemt vērā efektīvu atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, kurā ir skaidri un nepārprotami noteikta atbildība par atkritumu radīšanu. Iepakojumu depozīta gadījumā par piesārņotāju ir uzskatāmi ražotāji, kuriem jāuzņemas izmaksu slogs. Otrā pamatprincipā minēts, ka depozīta sistēma ir jānodrošina gan tirdzniecības vietu tuvumā (līdz 150 metriem), gan degvielas uzpildes stacijās, gan pašvaldību pakalpojumu centros.

Trešajā pamatprincipā norādīts, ka depozīta sistēmas operatoram ir jābūt bezpeļņas organizācijai, kurā vismaz 50% ir pārstāvēti tirgotāji. Gūtie ienākumi jānovirza depozīta sistēmas operatora tiešo izmaksu samazināšanai. Ceturtajā pamatprincipā sacīts, ka efektīvas depozīta sistēmas izveidē un darbībā tirgotājiem ir izšķiroša loma, līdz ar to 50% pārstāvība depozīta sistēmas operatora valdē ļaus izvairīties no situācijas, kurā depozīta sistēmas izmaksas subsidē visa sabiedrība.

Kā sacīts piektajā pamatprincipā, depozīta sistēmas operatora izmaksas, tostarp apsaimniekošanas maksu tirgotajiem un dalības maksu depozīta sistēmā, ir jāapstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK). Sestajā - par nodoto depozīta iepakojumu ir izmantojami kā maksāšanas līdzeklis tajā tirdzniecības vietā, kurā tas saņemts, septītajā - depozītā savāktais iepakojums ir jārealizē par iespējami izdevīgāko cenu, bet astotajā - depozīta sistēmai ir jāaptver visus iepakojumus, kurus ir iespējams savākt, ievērojot higiēnas prasības un pieejamās tehnoloģijas.

Savukārt devītais pamatprincips paredz, ka jāveido jauni sabiedrības paradumi, kas balstīti izglītībā un dialogā. Lai to īstenotu, depozīta sistēmas pārvaldē jāparedz noteiktais finansējums sabiedrības izglītošanā.

Atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai atbilstoši izstrādātajiem deviņiem principiem jau pirms to publiskošanas patlaban izteikuši Latvijas mazumtirdzniecības tirgus vadošie dalībnieki, to skaitā "Maxima Latvija", IKEA, "Tirdzniecības nams "Kurši"", "Depo", kā arī, pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas sniegtās informācijas, "Mego" un citi.

LETA jau vēstīja, ka jūnijā Saeima otrajā lasījumā apstiprināja ar depozīta sistēmu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā.

Likumprojekts paredz, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā.

Plānots, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā.

Likuma grozījumi paredz, ka tirgotājiem saņemtais iepakojums būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Gadījumā, ja operators depozīta sistēmas darbības laikā no tās iegūs peļņu, šī peļņa būs jāreinvestē depozīta sistēmas attīstības un darbības efektivitātes nodrošināšanai. Tas būs jādara saskaņa ar līgumu, kas noslēgts ar Valsts vides dienestu.