Francija kļūs par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas noteiks jaunu “digitālo nodokli”, kas attieksies uz tādiem tehnoloģiju gigantiem kā “Facebook”, “Amazon” un “Google”. Šāds Francijas lēmums ir saniknojis ASV. Britu raidorganizācija BBC pēta, kā šāds nodoklis darbosies, kā tas ietekmēs uzņēmumus un arī citas Eiropas valstis.
Kas ir jaunais digitālais nodoklis?
Francijas valdība ir lēmusi par labu digitālā nodokļa ieviešanai, kas paredz tehnoloģiju gigantiem maksāt valstij 3% no saviem vietējiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka “Facebook”, “Amazon” un “Google” būs jāmaksā nodoklis nevis no visiem saviem ienākumiem, bet gan no tiem, kas gūti tieši Francijā.
Šeit jāpiebilst, ka jaunais nodoklis attieksies uz uzņēmumiem, kas globāli nopelna vairāk nekā 750 miljonus eiro, bet Francijā – vismaz 25 miljonus eiro gadā. Valdība jau iepriekš paudusi neapmierinātību, ka šie uzņēmumi nodokļos maksā ļoti niecīgas summas vai arī nodokļus Francijā nemaksā vispār.
Jaunais nodoklis ir mērķēts galvenokārt pret tiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas algo citus uzņēmumus saziņai ar patērētājiem (tā rīkojas, piemēram, “Amazon”), nodarbojas ar digitālo reklāmu, kā arī pārdod dažādus datus reklāmas mērķiem.
Digitālais nodoklis stāsies spēkā ar atpakaļejošu datumu – ar šā gada 1. janvāri.
Ko tas nozīmēs uzņēmumiem?
Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs paziņoja, ka līdz ar šā nodokļa ieviešanu visvairāk tiks skarti ASV bāzētie uzņēmumi, kuru filiāles darbojas Eiropā.
Tiesa, nodoklis būs jāmaksā ne tikai ASV, bet arī citu valstu uzņēmumiem. Vienīgais Francijas uzņēmums, uz kuru attieksies digitālais nodoklis, ir reklāmas aģentūra “Criteo”. Tāpat nodokļa maksātāju sarakstā ir vairāki Indijas, Lielbritānijas, kā arī Ķīnas uzņēmumi.
Francijas varasiestādes un ekonomisti prognozē, ka jaunais nodoklis ļaus iekasēt aptuveni 400 miljonus eiro gada laikā, bet nākamajos gados šī summa potenciāli varētu pieaugt.
Šādas prognozes izteiktas, ņemot vērā, ka lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem ienākumi pieaug ar katru gadu.
Tomēr šāds Francijas lēmums izpelnījies asu kritiku Amerikas Savienotajās valstīs. Tur uzņēmumu vadītāji uzskata, ka šāds nodoklis ir ļoti negodīgs. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps ir izdevis rīkojumu sākt izmeklēšanu pret Franciju – tā savukārt var rezultēties ar jauna tirdzniecības kara risku, respektīvi – Tramps, atriebjoties Francijai, var noteikt jaunus muitas tarifus Francijas precēm.
Vai tehnoloģiju gigantiem nodoklis būs jāsamaksā nekavējoties?
Globālās tehnoloģiju kompānijas ne reizi vien ir apsūdzētas mēģinājumos izvairīties no nodokļu nomaksas, meklējot arvien jaunus veidus un līdzekļus, kā to paveikt. Tiek norādīts, ka tehnoloģiju uzņēmumi nereti maksā lielākos nodokļus tajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās tām ir biroji, bet ne tajās valstīs, kur tās gūst lielāko peļņu.
Ļoti bieži ir gadījumi, kad uzņēmumu mītnes atrodas tādās valstīs kā Īrija un Luksemburga. Šajās valstīs ir ļoti zemas nodokļu likmes. Līdz ar to tehnoloģiju giganti var maksāt nelielus nodokļus arī Francijā un Lielbritānijā, neraugoties uz to, ka šajās valstīs ir ievērojams klientu skaits, kā arī uzņēmumi šajās valstīs gūst ievērojami lielāku peļņu nekā, piemēram, Īrijā vai Luksemburgā.
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir “Amazon” peļņa Lielbritānijā – uzņēmums 2017. gadā nopelnīja vairāk nekā divus miljardus mārciņu, bet nodokļos samaksāja vien 1,7 miljonus mārciņu, kas kopsummā ir pat mazāk nekā viens procents. Tomēr “Amazon” šajā situācijā neko pretlikumīgu nesaskata un uzsver, ka uzņēmums vienmēr ir maksājis visus nodokļus, “ņemot vērā valstu nacionālo likumdošanu”.
Ko iedzīvotāji domā par jauno nodokli?
Pēc “dzelteno vestu” protestiem, kas vērsti pret Francijas valdību, Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka arī biznesam ir godīgi jāsamaksā nodokļi.
Protesti notika arī Francijas “Amazon” noliktavā valsts dienvidu pilsētā Montlimarā pagājušā gada novembrī. Šajā laikā noliktavas darbinieki īstenoja blokādi, tādējādi uz laiku apturot preču piegādi patērētājiem.
Kritiķi norāda, ka šāds Francijas valdības solis, ieviešot digitālo nodokli, var apšaubīt valdības iepriekšējos solījumus, kas paredzēja radīt labvēlīgus apstākļus jaunuzņēmumiem.
Parīzes mēre Anne Hidalgo palīdzēja pārveidot bijušo dzelzceļa staciju par pasaulē lielāko biznesa inkubatoru tehnoloģiju uzņēmumiem. Šeit darbiniekiem no ārvalstīm ir noteikti īpaši noteikumi, kas viņiem ļauj vienkāršāk iekārtoties darbā. Taču citi ekonomisti uzskata, ka jauno nodokli būs ļoti sarežģīti iekasēt, jo uzņēmumu dati netiek uzglabāti centralizēti vienā vietā, bet vairākās vietās pasaulē.
Ko dara citas valstis?
Līdzīgu nodokli plāno ieviest gan Lielbritānija, gan Spānija un Itālija. Tiesa, šīs valstis vēlas izveidot savu digitālā nodokļa versiju. Tā, piemēram, Lielbritānijā tehnoloģiju uzņēmumiem varētu tikt noteikts 2% nodoklis gadījumā, ja uzņēmums visā pasaulē pelna 500 miljonus mārciņu, vai arī ja uzņēmuma prognozes liecina par peļņas rādītāju pieaugumu par 400 miljoniem mārciņu gadā.
Jautājums par digitālo uzņēmumu aplikšanu ar jaunu nodokli jau ilgāku laiku ir bijis Lielbritānijas politiķu dienaskārtībā.
2018. gadā Lielbritānijas mazumtirdzniecības sektors zaudēja vairāk nekā 70 000 darba vietu, jo tādi uzņēmumi kā “Debenhams” un “M&S” paziņoja par vairāku simtu veikalu slēgšanu. Kā galvenais iemesls veikalu slēgšanai kalpoja fakts, ka šie uzņēmumi ievērojami audzēja tirdzniecību internetā.
Digitālais nodoklis arī Eiropas Savienības mērogā?
Šī gada pirmajā pusē Eiropas Komisija pētīja iespēju noteikt 3% lielu nodokli lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru globālie peļņas rādītāji pārsniedz 750 miljonus eiro. Tomēr kritiķi pauda bažas, ka šāds nodoklis Eiropas Savienības līmenī varētu pārkāpt dažādus noteikumus, piemēram, attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret kompānijām visā pasaulē.
Tāpat jauna nodokļa pieņemšanai ir nepieciešams visu Eiropas Savienības dalībvalstu atbalsts. Tomēr Francijas ideja, kas tik ļoti nepatīk ASV, atradusi dzirdīgas ausis ne tikai Eiropas mērogā – arī Japāna, Singapūra un Indija apsver iespēju veidot jaunu nodevu, kas skartu tehnoloģiju gigantus.
Eksperti norāda, ka jebkādas “individuālās” nodokļu likmes paliks spēkā līdz brīdim, kamēr tiks panākta globāla mēroga vienošanās.
Eiropas Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija (OECD) paziņojusi, ka līdz 2019. gada beigām cer atrast risinājumu šajā jautājumā un censties panākt visām pusēm pieņemamus noteikumus.
