Laika kapsula - ASV vēstniecība Teherānā, kur pirms 40 gadiem notika ilgākā ķīlnieku krīze vēsturē

FOTO: AFP/SCANPIX

ASV un Irānas attiecības pēdējā laikā piedzīvojušas jaunus saspīlējumus, kaut gan tās bijušas sarežģītas jau vairākus gadu desmitus. Viens no saspringtākajiem brīžiem abu valstu attiecībās bija 1979.gada ķīlnieku krīze, kad ASV vēstniecībā Teherānā vairāk nekā gadu bija ieslodzīti vairāki desmiti amerikāņu. Vēstniecības ēkā tagad ierīkots muzejs, ko raidorganizācijas BBC žurnālistiem izrādīja bijušais Irānas ārlietu ministra vietnieks Hoseins Šeiholeslams.

Šeiholeslams bija iesaistīts 1979.gada notikumos, kad irāņu studenti ieņēma ASV vēstniecību un iesāka garāko rakstītajā vēsturē fiksēto ķīlnieku krīzi.

"Vēl viena kļūda," viņš raksturo ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu vienpusēji izstāties no 2015.gadā noslēgtā Irānas kodollīguma, kas iesāka jaunāko saspīlējuma periodu abu valstu attiecībās. Kad ASV izstājās no Baraka Obamas laikā noslēgtās vienošanās un aplika Irānu ar ekonomiskajām sankcijām, Irāna pārstāja pildīt dažus vienošanās aspektus, kaut arī kodollīgums joprojām ir spēkā ar Eiropas un citām valstīm.

VIDEO: BBC sižets par ASV vēstniecību Teherānā, kur pašlaik ierīkots muzejs

Spriedze gada laikā ir palielinājusies. Irāna pagājušajā mēnesī notrieca ASV militāro dronu, un ASV pēc tam esot bijušas gatavas dot triecienu Irānai, vien pēdējā brīdī šo lēmumu atceļot.

ASV vēstniecības ēka Teherānā saglabāta tāda, kāda tā izskatījās pirms 40 gadiem. 

Irāņu studenti-aktīvisti 1979.gada 4.novembrī ieņem ASV vēstniecību Teherānā

FOTO: AFP / Scanpix

1979.gada 4.novembrī Irānas studentu aktīvisti ar radikālo garīdznieku atbalstu ielauzās vēstniecības ēkā un sagrāba 90 ķīlniekus. Pēc divām nedēļām Irānas revolūcijas galvenais ideologs ajatolla Homeinī lika atbrīvot visas sievietes un melnādainos, uzsverot solidarizēšanos ar "apspiestajām minoritātēm".

Pirmā Irānas ķīlnieku krīzes laikā atbrīvotā grupa 1979.gada 18.novembrī

FOTO: AFP / Scanpix

Nākamajā dienā tika atbrīvotas vēl četras sievietes un seši afroamerikāņi. Vēlāk tika atbrīvoti vēl citi. Tomēr 52 ķīlnieki vēstniecībā bija spiesti aizvadīt 444 dienas.

Islāma revolūcijas laikā tika padzīts šahs Mohammads Rezā Pehlevī, kurš vēlējās valsti vadīt rietumnieciskākā virzienā. Pēc revolūcijas, kuras sauklis bija "Nāvi Amerikai!", valstī ar triumfu atgriezās trimdā izraidītais ajatolla Homeinī, norāda aģentūra "Reuters". Reaģējot uz vairākus mēnešus pēc revolūcijas notikušo ķīlnieku krīzi, toreizējais ASV prezidents Džimijs Kārters iesaldēja Irānas aktīvus un pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Teherānu.

Tiek uzskatīts, ka ajatolla Homeinī sākumā neesot studentu aktivitātes vērtējis pārāk pozitīvi, taču vēlāk pārdomājis, kad pie vēstniecības ēkas lieli demonstrantu pūļi pauda atbalstu šādai rīcībai.

Studenti pieprasīja, lai gāztais šahs Pehlevī atgriežas Irānā, kur pēc revolūcijas viņu gaidīja tiesāšana un nāvessods. Tas nenotika, un Pehlevī 1980.gadā nomira Ēģiptē. Irānā ķīlnieku krīzi pavadīja protesti pret "Amerikas imperiālismu", savukārt Savienotajās Valstīs prezidentam Kārteram pārmeta vilcināšanos ar ultimāta izvirzīšanu Irānai.

1980.gada 25.aprīlī Kārters piedzīvoja politisku triecienu, jo pēc divu lidaparātu sadursmes nācās pārtraukt ASV misiju ar mērķi atbrīvot Irānā sagrābtos ķīlniekus. Operācijā dzīvību zaudēja astoņi amerikāņi.

Galu galā krīze noslēdzās 1981.gada 20.janvārī, kad visi ķīlnieki tika atbrīvoti. Tas sakrita ar dienu, kad amatā stājās Kārtera pēctecis Ronalds Reigans. 

Uz augšu