Kaljulaida pavada ceļā Antarktīdas atklāšanas divsimtgadei veltīto igauņu ekspedīciju

Igaunijas Jūras muzeja un bezpeļņas organizācijas "Thetis Ekspeditsioonid" rīkotā ekspedīcija 11.jūlijā devās ceļā no Kronštates Krievijā tāpat kā Belingshauzena un Mihaila Lazareva vadītie kuģi pirms divsimt gadiem. Savā ceļā tā jau iegriezusies Helsinku, Sillamē un Tallinas ostās un trešdien pavadīta no Romasāres ostas Belingshauzena dzimtajā Sāmsalā.

Pavadot jūrasbraucējus, Kaljulaida īpaši uzsvērusi, ka igauņiem kopā ar citām ziemeļu tautām jāiestājas par tīru planētu.

Prezidente atzinusi, ka Igaunijas ekspedīcija gan dodas ceļā daudz drošākos un ērtākos apstākļos nekā Belingshauzens pirms divsimt gadiem, taču viņa laikā pasaules okeāns bijis daudz tīrāks nekā pašlaik un nav bijis jāraizējas par tik satraucošām vides problēmām.

Pēc viņas teiktā, šo apstākli daudzi Igaunijā vēl neuztver pietiekami nopietni.

"Tādēļ jahtai "Admiral Bellingshausen", lai arī tā dosies tālu prom no mājām, ir jāpalīdz atvest mums izpratni, ka mums kopā ar citām ziemeļu tautām jāiestājas par tīru planētu un jācīnās par to, lai leduslauki neizkustu, lai šļūdoņi nesadruptu un lai mūsu planēta būtu apdzīvojama arī tad, kad būs izauguši mūsu bērni un bērnubērni," uzsvērusi Kaljulaida.

"Admiral Bellingshausen" ir divmastu jahta ar gandrīz 24 metrus garu tērauda korpusu un 400 zirgspēku motoru, kas piemērota kuģošanai uz polārajiem reģioniem. Tās starptautiskajā apkalpē ir 12 cilvēki, bet katrā brauciena posmā tajā viesosies pazīstami zinātnieki un ar jūrniecību saistītas personības. Kopumā ekspedīcijā piedalīsies aptuveni 200 cilvēki.

Iecerēts, ka jahta dažādās ostās rīkos populārzinātniskus seminārus, lai ar šo jūrniecības vēstures lappusi iepazīstinātu interesentus citviet pasaulē un vienlaikus pievērstu uzmanību arī mūsdienu vides un klimata problēmām.

Pēc viesošanās vairākās Eiropas ostās ekspedīcija dosies uz Kaboverdi un tālāk - uz Dienvidameriku, lai Antarktīdu sasniegtu 2020.gada janvārī, 200 gadus pēc Belingshauzena  vēsturiskā jūrasbrauciena.

Belingshauzenam (1778-1852) kā pieredzējušam kapteinim un izcilam kartogrāfam tika uzticēts vadīt ekspedīciju, kas no 1819. līdz 1821.gadam ar kuģiem "Vostok" un "Mirnij" devās apkārt pasaulei ar mērķi pētīt Dienvidu okeāna akvatoriju, lai pierādītu vai atspēkotu pieņēmumus par sestā kontinenta esamību. 1820.gada 27.janvārī kuģotāji nonāca punktā, kas pēc noteiktajām koordinātām atrodas 32 kilometrus no Karalienes Modas zemes krasta Austrumantarktīdā un reģistrēja ledāju, kas tagad pazīstams kā Fimbula šelfa ledājs.