Sešas organizācijas aicina veselības budžeta palielināšanu noteikt par nākamā gada valsts prioritāti

Vēstuli parakstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas izpilddirektore Astrīda Trupovniece, arodbiedrība "LABA", kā arī Latvijas Televīzijas tehnisko darbinieku arodbiedrība un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā.

Vēstulē pausts, ka veselīgs darbaspēks ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai kāpinātu produktivitāti, uzlabotu konkurētspēju un veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi. Lai nodrošinātu veselīgu darbaspēku, kas esošajos darbaspēka trūkuma apstākļos ir kritisks faktors, vēstules parakstītāju ieskatā, jāpalielina veselības nozares budžets, kura izlietošanai jābūt mērķtiecīgai un pragmatiskai.

Vienlaikus vēstulē pausts, ka veselības budžeta palielināšana mazinās sociālo nevienlīdzību, nodrošinot visiem pieejamu augstākas kvalitātes veselības aprūpi.

Kā norādīja vēstules autori, līdz šim par veselības budžetu galvenokārt runāts tikai kā par valsts līdzekļu izmaksu posteni, taču tam ir būtiska ietekme tieši uz valsts budžeta ieņēmumiem. "Katrā ziņojumā par Latviju uz to norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Tieši vesels darbaspēks ir tas, kas ik dienu papildina valsts budžetu. Uzturot darbaspēku lieliskā formā, valsts veido spēcīgu ekonomikas dzinējspēku," pausts vēstulē.

Vēstulē norādīts, ka, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes publicētos datus, viens vesels Latvijas iedzīvotājs 2018.gadā deva aptuveni 15 000 eiro pienesumu Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP). Savukārt, ja šis iedzīvotājs būtu slims un gadu nevarētu strādāt, tad valsts budžeta zaudējumi būtu gan neiegūtie ienākumi, gan papildu izdevumi, tostarp ārstēšanās, slimības pabalsti, iespējams, arī atbalsts ģimenei, lai nodrošinātu garantēto minimālā ienākuma līmeni, rehabilitācija un citi.

Organizācijas uzskata, ka sistemātiska veselības budžeta palielināšana un lietderīgas investīcijas uzlabotu medicīnas nozares sniegto pakalpojumu pieejamību, samazinātu pacientu izmaksas par maksas medicīnas pakalpojumiem, kā arī ļautu palielināt medicīnas aprūpē strādājošo algas un noturētu jaunos ārstus Latvijā.

Vēstules autoru piedāvātā risinājuma pamatā ir veselības budžets, kuru veido vismaz 4% no IKP ar tendenci sasniegt 6% no IKP, tādējādi Latvija tuvotos vidējam Eiropas Savienības (ES) valstu līmenim. Arī Eiropas Savienības (ES) Padomes ieteikumos Latvijai 2019. un 2020.gadam norādīts, ka Latvijā nepieciešams palielināt veselības aprūpei paredzēto publisko finansējumu, jo tas krietni atpaliek no ES vidējā rādītāja. Tas ļautu uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību, norādīja vēstules autori.

"Tāpēc mēs, šīs vēstules iniciatori, aicinām veselības nozares budžeta palielināšanu noteikt kā prioritāti un valsts budžeta 2020.gada projekta veidošanas procesā ņemt vērā, ka veselības budžeta pieaugums ļautu ne tikai uzturēt veselīgu vietējo darbaspēku, bet arī būtu garants papildu ienākumu veidošanai valsts budžetā," teikts vēstulē.

Vēstule adresēta Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram (AP), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājam Andrim Skridem (AP), Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Jānim Vitenbergam (KPV LV), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītajam Vitālijam Orlovam (S), Veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP), veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram Ilmāram Dūrītim (AP), Finanšu ministram Jānim Reiram (JV), Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Atim Zakatistovam (KPV LV), ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV), Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurģim Miezainim (KPV LV), labklājības ministrei Ramonai Petravičai (KPV LV), Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Krišam Lipšānam (KPV LV).