Tiesībsarga birojs: Rīgas domei ir pienākums lemt par nevienam nepiederošajiem gājēju tiltiem

Ja īpašnieks nav zināms vai tiek skaidrots, tad Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts paredz pašvaldību pienākumu pieņemt lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai bojā ainavu, skaidro Tiesībsarga birojā.

Tiesībsargs informē, ka problēma skatāma arī no konstitucionālā aspekta. Satversmes 115. pants paredz, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kas aptver arī tiesības dzīvot drošā vidē, kurā nav nedrošu būvju, graustu, kas apdraud cilvēku drošību.

"Šobrīd pašvaldība ir rīkojusies saskaņā ar Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 2.punktu - apzinājusi tos, apsekojusi, atsevišķus slēgusi, vērtē drošību un šos pasākumus finansē. Tā kā tiltu īpašnieki joprojām tiek noskaidroti, pašvaldībai jāuzņemas to pārvaldīšana līdz attiecīgā jautājuma noskaidrošanai. Ja tiltu īpašnieki atradīsies, tad tiem ir pienākums tiltus sakārtot tādā stāvoklī, ka to lietošana nav bīstama," uzsvēra birojā.

Tā kā minētie tilti ir padomju laiku mantojums, nav izslēgts, ka īpašnieku tiem nemaz nav. Būtībā atbildību par šiem tiltiem jāuzņemas valstij kādas kompetentās iestādes personā, piemēram, Finanšu ministrijai, kas vispārīgi ir atbildīga par valstij piekritīgo mantu. "Turpmākā tiltu sakārtošana vai nojaukšana ir īstenojama valsts un pašvaldības sadarbības ietvaros," stāstīja birojā.

Ja īpašnieks būs cita persona, ne valsts, Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 "Vispārējie būvnoteikumi" paredz pašvaldības tiesības uzlikt par pienākumu būves īpašniekam sakārtot būvi, veikt būves konservāciju vai to nojaukt.

LETA jau vēstīja, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē tika sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu.

Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja: lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaitās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību pa to slēgt.

"Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu," žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs, kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan "Rīgas siltumam", gan būs arī "Gaso".

Vienlaikus Burovs atzina - lai gan pārvads nevienam nepieder, pirms pāris gadiem dome pieņēmusi politisku lēmumu uz tā ierīkot apgaismojumu.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, nevienam nepieder arī gājēju tilti pie dzelzceļa stacijām "Jāņavārti", "Šķirotava", "Vagonu parks" un "Daugmale", kā arī tilti pie Zasulauka stacijas, pie Rēznas ielas un divi pārvadi pie Zemitānu tilta.

Runājot par tiltiem, kuri atrodas pie dzelzceļa stacijām, Burovs norādīja, ka pilsētas būvvalde veiks pārvadu vizuālo tehnisko apskati un tad vērsīsies Satiksmes ministrijā (SM), jo tilti atrodas "Latvijas dzelzceļam" piederošā zemesgabalā. "Lūgsim SM uzdot LDz veikt padziļinātu pārvadu apsekošanu un veikt to sakārtošanu, kā arī legalizēt īpašuma tiesības, jo likums nosaka, ka būve, kas nepieder nevienam, pieder zemes īpašniekam," teica deputāts.

Sliktā tehniskā stāvokļa dēļ ir slēgts tilts arī pie Zasulauka stacijas, taču, tā kā uz tā atrodas liela daļa "Rīgas siltuma" komunikāciju, par to rūpēties apņēmies tieši šis uzņēmums.

Burovs atzina, ka nevienai no iesaistītajām pusēm nav arī precīzas informācijas, cik gadus tilti nav uzturēti. "Situācija, protams, ir nenormāla, ka īpašumus aktīvi izmanto rīdzinieki, bet nav saimnieka. Taču, beidzoties padomju laikiem, tie nevienam nepiederēja. Tagad nav iespējams pateikt - vai to savulaik izbūvēja LDz vai kāds cits," teica politiķis.

Turpmākā situācija par pārvadu piederību ar iesaistītajām pusēm tiks risināta pēc Rīgas pilsētas būvvaldes veiktās apskates. Tad arī būšot skaidras nepieciešamās investīcijas pārvadu atjaunošanai.